Krievija sestdien nosūtīja pāri tāla darbības rādiusa kodolbumbvedēju patrulēšanai pār savu sabiedroto Baltkrieviju laikā, kad spriedze Ukrainā pieaug.
Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka divi bumbvedēji Tu-22M3 četru stundu misijas laikā praktizējuši mijiedarbību ar Baltkrievijas gaisa spēkiem un pretgaisa aizsardzības līdzekļiem. Lidojums sekoja vairākām līdzīgām patruļām virs Baltkrievijas, kas robežojas ar Ukrainu ziemeļos.
Misija notika laikā, kad Kremlis ir pārvietojis karaspēku no Sibīrijas un Tālajiem Austrumiem uz Baltkrieviju, lai veiktu kopīgās mācības. Dislocēšana palielināja Krievijas militāro spēku palielināšanos netālu no Ukrainas, veicinot Rietumu bažas par iespējamu iebrukumu.
Krievija ir noliegusi plānus uzbrukt savai kaimiņvalstij Ukrainai, taču mudinājusi ASV un tās sabiedrotos sniegt saistošu solījumu, ka tās neuzņems Ukrainu NATO vai neizvietos uzbrukuma ieročus un neatcels alianses izvietošanu Austrumeiropā. Vašingtona un NATO prasības ir noraidījušas
Rietumi ir aicinājuši Krieviju atvilkt aptuveni 100 000 karavīru no Ukrainas tuvumā esošajiem apgabaliem, bet Kremlis ir atbildējis, sakot, ka izvietos karaspēku visur, kur tas būs nepieciešams Krievijas teritorijā. Pieaugot spriedzei saistībā ar Ukrainu, Krievijas armija ir uzsākusi kara spēļu sēriju, kas izplatās no Arktikas līdz Melnajai jūrai.
Krievijas karaspēka izvietošana Baltkrievijā izraisīja bažas Rietumos, ka Maskava varētu sarīkot uzbrukumu Ukrainai no ziemeļiem. Ukrainas galvaspilsēta atrodas tikai 75 kilometrus (50 jūdzes) no Baltkrievijas robežas.
Pēdējos mēnešos Krievija ir veikusi virkni kopīgu mācību ar Baltkrieviju un vairākkārt nosūtījusi savus tāldarbības bumbvedējus ar kodolieroču spēju patrulēt debesīs virs kaimiņvalsts, kas robežojas ar NATO dalībvalstīm Poliju, Lietuvu un Latviju.
Baltkrievijas autoritārais līderis Aleksandrs Lukašenko, kurš ir paļāvies uz Kremļa politisko un finansiālo atbalstu laikā, kad Rietumvalstis izraisīja represijas pret iekšzemes protestiem, ir aicinājis ciešāk aizsargāties ar Maskavu un nesen piedāvājis uzņemt Krievijas kodolieročus.
Pieaugot bažām par karu, Ukrainas varas iestādes uzsāka vairākas mācības civiliedzīvotājiem, lai sagatavotos iespējamam Krievijas iebrukumam.
Lasiet arī: COVID-19: Turcijas prezidenta Erdoana testi ir pozitīvi
“Esmu šeit, lai iemācītos sevi aizstāvēt, aizstāvēt savus tuviniekus un arī saprastu, kā šajā situācijā rīkoties,” pēc dalības mācībās Ukrainas galvaspilsētas pievārtē sacīja Kijevas iedzīvotājs Iļja Gončarovs. “Esmu priecīgs, ka ierados šeit, lai apgūtu pašaizsardzības un pirmās palīdzības pamatus.”
Sadursmē par Ukrainu ASV prezidents Džo Baidens ir devis rīkojumu nosūtīt 2000 ASV karavīru uz Poliju un Vāciju un vēl 1000 pārcēlis no Vācijas uz Rumāniju, demonstrējot ASV saistības NATO austrumu flangā.
Šīs nedēļas sākumā Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir apliecinājis Maskavas gatavību turpināt sarunas ar Vašingtonu un tās sabiedrotajiem NATO. Augsta līmeņa diplomātijas ietvaros, lai mazinātu spriedzi, Francijas prezidents Emanuels Makrons pirmdien un otrdien dosies uz Maskavu un Kijevu, bet Vācijas kanclers Olafs Šolcs februārī dosies uz Kijevu un Maskavu. 14-15.
Laikā, kad valda spriedze ar Rietumiem, Putins piektdien apmeklēja ziemas olimpisko spēļu atklāšanu Pekinā un tikās ar Ķīnas līderi Sji Dzjiņpinu, lai stiprinātu abu valstu aliansi. Kopīgā paziņojumā Putins un Sji paziņoja, ka iebilst pret jebkādu NATO paplašināšanos, vienlaikus apstiprinot, ka Taivānas sala ir Ķīnas sastāvdaļa.
Putins un Sji paziņoja, ka Maskavas un Pekinas attiecības ir “pārākas par aukstā kara laikmeta politiskajām un militārajām aliansēm” un viņu draudzībai “nav robežu”.
