Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis piektdien apstiprināja, ka Krievijas un ukraiņu grupa nākammēnes plāno apvērsuma mēģinājumu Ukrainā un ka sazvērnieki mēģinājuši piesaistīt valsts bagātāko cilvēku Rinatu Ahmetovu.
Uzstājoties “žurnālistikas maratonā” vietējiem un starptautiskajiem medijiem, Zelenskis sacīja, ka Ukrainas drošības dienestu rīcībā nonākušie audioieraksti atklāja sazvērniekus, kuri apspriež savus plānus un min Ahmedova vārdu.
Zelenskis sacīja, ka Ahmedovs nav bijis iesaistīts iespējamajā apvērsuma plānā.
Sīkāku informāciju prezidents nesniedza, atstājot daudz jautājumu par viņa apsūdzību izziņošanas motīviem un iespējamo varas iestāžu rīcību.
Kalnrūpniecības un tērauda magnātam Ahmetovam pieder plašsaziņas līdzekļi, kas pēdējo nedēļu laikā ir pastiprinājuši Zelenski un viņa administrācijas kritiku.
Ahmedovam piedēvētajā paziņojumā Zelenska apgalvojumi nosaukti par “absolūtiem meliem”. Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs noliedza jebkādu Krievijas lomu iespējamajā sazvērestībā.
“Krievija nekad nav bijusi iesaistīta šādos jautājumos. Tādi plāni nekad nav bijuši,” sacīja Peskovs.
Zelenska komentāri nāk arī uz pieaugošās spriedzes fona starp Kijevu un Maskavu.
Rietumu un Ukrainas amatpersonas ziņo, ka ir novērojušas Krievijas karaspēka pieaugumu uz valsts robežas ar Ukrainu.
Militārās palielināšanas iemesli nav skaidri, taču ASV un citas amatpersonas apgalvo, ka tā varētu būt gatavošanās iebrukumam vai saasināšanās 7 gadus ilgušajā konfliktā Ukrainas austrumos ar pret Kijevu noskaņotajiem nemierniekiem, ko atbalsta Maskava. Rietumu amatpersonām un neatkarīgiem pētniekiem.
Uzstājoties Nantaketā, Masačūsetsas štatā, prezidents Džo Baidens žurnālistiem sacīja, ka, “iespējams,” rīkos sarunas ar Zelenski un Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par pieaugošo spriedzi.
“ES ticu [Akhmetov] “Tā būtu nopietna kļūda, jo nav iespējams cīnīties pret tautu, pret Ukrainas tautas ievēlēto prezidentu,” sacīja Zelenskis.
[Video not showing up above? Click here to watch » arkansasonline.com/1127zelenskyy/]
Zelenskis sacīja, ka apvērsums bija paredzēts 1. vai 2. decembrī, taču sīkāku informāciju nesniedza.
Ukrainas mediji pēdējās nedēļās komentē pieaugošo spriedzi starp Zelenski un Ahmedovu. Zelenskis uzsāka kampaņu, lai “noņemtu oligarhiju”, lai samazinātu Ukrainas turīgāko cilvēku politisko ietekmi, kuri kontrolē galvenās ekonomikas daļas.
“Esmu dusmīgs par šo melu izplatību, lai kādi būtu prezidenta motīvi,” citēts Ahmetovs. “Mana nostāja bija un paliks skaidra un konkrēta: Ukraina ir neatkarīga, demokrātiska, vienota ar Krimu un mūsu dzimto Donbasu.”
Donbass ir daļa no separātiskā reģiona Austrumukrainā. Krievija Krimu no Ukrainas anektēja 2014. gadā.
Ukrainas prezidents sacīja, ka viņa valsts ir gatava jebkuram scenārijam nemierīgajos austrumos.
“Mēs pilnībā kontrolējam savas robežas un esam gatavi, ja notiks eskalācija,” sacīja Zelenskis.
Viņš gan piebilda, ka Krievijas karavīru skaits bija mazāks nekā mītiņā šopavasar, kas arī radīja bažas par iespējamu Krievijas uzbrukumu.
Zelenskis sacīja, ka Ukraina ir saņēmusi “publisku un nevis atklātu” atbalstu no saviem Rietumu partneriem, ja Krievija sāks militāras darbības, taču viņš to nesniedza sīkāk.
Viņš sacīja, ka eskalācijas vai Krievijas iebrukuma risks pastāvējis vienmēr un ka Ukraina ir pamanījusi strauju Krievijas agresīvo komentāru pieaugumu, kas, viņaprāt, ir satraucoši.
“Kad Krievija saka, ka tā aizstāv savas robežas, tas ir ļoti bīstami,” sacīja Zelenskis.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs piektdien brīdināja Krieviju, ka jebkurš mēģinājums iebrukt Ukrainā radīs izmaksas, jo pieaug bažas par Krievijas militāro spēku palielināšanos pie tās bijušās Padomju Savienības kaimiņvalsts robežām.
Maskava noliedz, ka plāno iebrukumu, un atsakās sniegt sīkāku informāciju par karaspēka pārvietošanos tās teritorijā.
Stoltenbergs pirms otrdien un trešdien Latvijā gaidāmās 30 valstu militārās organizācijas ārlietu ministru sanāksmes, kurā Krievijas aktivitātes būs aktuālas dienaskārtībā, sacīja Stoltenbergs: Viņš gan neteica, cik šīs izmaksas būtu.
“Šogad šī ir otrā reize, kad Krievija reģionā ir savākusi neparasti lielu spēku koncentrāciju,” žurnālistiem sacīja Stoltenbergs. Viņš sacīja, ka tajā ietilpst tanki, artilērija, bruņutehnikas vienības, bezpilota lidaparāti un elektroniskās kara sistēmas, kā arī kaujas gatavības spēki.
“Šī militārā palielināšana ir nepamatota un nepamatota. Tas rada spriedzi un riskē ar nepareizu aprēķinu,” sacīja Stoltenbergs. Viņš atzina, ka “nav pārliecības par Krievijas nodomiem”, taču sacīja: “Šī ir valsts, kas iepriekš iebruka Ukrainā, militārā paplašināšanās”.
ASV nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans piektdien sarunājās ar Ukrainas prezidenta administrācijas vadītāju Andreju Jermaku. Nacionālās drošības padomes pārstāve Emīlija Horna savā paziņojumā norādīja, ka abas apspriedušas savas kopīgās bažas par notiekošajām Krievijas militārajām aktivitātēm Ukrainas robežas tuvumā un vienojušās, ka visām pusēm jāturpina diplomātiskie centieni spriedzes mazināšanai.
“Salivana kungs apstiprināja ASV nelokāmo apņemšanos nodrošināt Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti,” teikts paziņojumā.
Informāciju šim rakstam sniedza Deivids L. Stērns un Robins Diksons no The Washington Post. Autori Lorne Kuka un Semjuels Petrikins no The Associated Press.
