Ukrainas pilsētās notiek sprādzieni, kad Krievija viļņos palaiž “vairāk nekā 100 raķetes”.

KIIV/Bakhmut, Ukraina (Reuters) – Visā Ukrainā atskanēja gaisa uzlidojuma sirēnas, kad Krievija ceturtdienas rītā izlaida vairāk nekā 100 raķetes, atsaucoties uz Ukrainas prezidenta padomnieka teikto, un sprādzieni atskanējuši vairākās pilsētās, tostarp galvaspilsētā Kijevā. Masīvs gaisa trieciens. Vairāk nekā 100 raķešu vairākos viļņos, sociālajā tīklā Facebook rakstīja prezidenta biroja padomnieks Oleksijs Aristovičs, un arī Ukrainas Mikolajavas apgabala vadītājs pieminēja Krievijas raķetes gaisā.

Sprādzieni atskanējuši Kijevā, Žitomirā un Odesā, ziņo Reuters korespondents un vietējie mediji.

Odesas un Dņepropetrovskas apgabalos izsludināti elektroenerģijas padeves pārtraukumi, kuru mērķis ir līdz minimumam samazināt iespējamos bojājumus elektroenerģijas infrastruktūrai.

Zibens uzbrukums notika strauji pēc tam, kad Kremlis noraidīja Ukrainas miera plānu, un viņi uzstāja, ka Kijevai jāpieņem Krievijas veiktā četru reģionu aneksija.

Maskava vairākkārt noliegusi, ka būtu vērsta pret civiliedzīvotājiem, taču Ukraina saka, ka tās ikdienas bombardēšana iznīcina pilsētas, mazpilsētas un valsts infrastruktūru, sākot no varas līdz medicīnas iestādēm.

Trešdien Krievijas apšaude skāra kādas Hersonas pilsētas slimnīcas dzemdību nodaļu, sacīja prezidenta Volodimira Zeļenska biroja priekšnieka vietnieks Kirillo Timošenko, lai gan neviens nav cietis. Timošenko ierakstā Telegram sacīja, ka darbinieki un pacienti ir nogādāti patversmē.

“Tas bija biedējoši,” sacīja jaunā māte Olha Prysedko. “Kad nonācām lejā, sprādziens nebija beidzies. Ne uz minūti.”

Nesen atbrīvoto Hersonas pilsētu Ukrainas dienvidos pastāvīgi bombardēja Krievijas spēki, kas atkāpās upes austrumu krastā, kad pilsēta tika atkarota ar lielu Ukrainas uzvaru pagājušajā mēnesī.

Zelenskis video uzrunā mudināja ukraiņus apskaut savus tuviniekus, pateikt draugiem, ka viņi viņus novērtē, atbalstīt kolēģus, pateikties vecākiem un biežāk izklaidēties kopā ar bērniem.

“Mēs neesam zaudējuši savu cilvēcību, lai gan esam cietuši briesmīgus mēnešus,” viņš teica. “Un mēs to nezaudēsim, lai gan priekšā ir grūts gads.”

Krievija iebruka Ukrainā 24.februārī. Kijeva un tās Rietumu sabiedrotie ir nosodījuši Krievijas rīcību kā impērijas stila zemes sagrābšanu. Krievijas prezidents Vladimirs Putins to nosauca par “īpašu militāru operāciju”, lai atbruņotu savu kaimiņu.

Visaptverošas sankcijas Krievijai tika noteiktas kara dēļ, kas prasījis desmitiem tūkstošu dzīvību, miljoniem cilvēku pametis viņu mājas, iznīcinājis pilsētas un satricinājis pasaules ekonomiku, paaugstinot enerģijas un pārtikas cenas.

Gazprom dati un Reuters aprēķini liecināja, ka Krievijas gāzes eksports uz Eiropu pa cauruļvadiem sarucis līdz zemākajam līmenim pēc Padomju Savienības sabrukuma 2022.gadā, jo tā lielākie klienti Ukrainas konflikta dēļ samazināja importu un mistisku sprādzienu rezultātā tika sabojāts liels cauruļvads.

Šodienas fakti

Joprojām nav nekādu izredžu uz sarunām par kara izbeigšanu.

Zelenskis agresīvi virza 10 punktu miera plānu, kas paredz, ka Krievija respektē Ukrainas teritoriālo integritāti un izved visus savus spēkus.

Taču Maskava trešdien to noraidīja, uzsverot, ka Kijevai ir jāsamierinās ar Krievijas veikto četru reģionu – Luhanskas un Doņeckas austrumos, kā arī Hersonas un Zaporožjas – aneksiju dienvidos.

Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs sacīja, ka nevar būt miera plāna, “kas neņemtu vērā mūsdienu realitāti attiecībā uz Krievijas teritoriju ar četru reģionu pievienošanos Krievijā”.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs sacīja, ka Zelenska ideja ar Rietumu palīdzību izmest Krieviju no Austrumukrainas un Krimas un panākt, lai Maskava maksā Kijevai reparācijas, ir “ilūzija”, vēsta RIA.

Tass citēja Lavrova teikto, ka Krievija turpinās palielināt savu kaujas spēku un tehnoloģiskās iespējas Ukrainā. Viņš sacīja, ka mobilizētie Krievijas spēki ir izgājuši “nopietnas apmācības”, un, lai gan daudzi šobrīd atrodas uz vietas, lielākā daļa vēl neatrodas frontē.

Zelenskis aicināja parlamentu palikt vienotiem un uzslavēja ukraiņus par to, ka viņi palīdz Rietumiem “atkal sevi atrast”.

“Mūsu nacionālās krāsas šodien ir starptautisks drosmes un stingrības simbols visā pasaulē,” viņš teica ikgadējā runā, kas notika aiz slēgtām durvīm.

Hersona uzbrukumi

Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs trešdien paziņoja, ka Krievija kaujas frontē bombardējusi vairāk nekā 25 apmetnes Hersonas un Zaporožjas apkaimē. Hersonas reģions, kas atrodas Dņepro upes grīvā, kalpo kā vārti uz Krievijas anektēto Krimu.

Smagas kaujas turpinājušās ap Ukrainas kontrolēto Bahmutas pilsētu Doņeckas provincē austrumu daļā un tās ziemeļos ap Svatovas un Kriminas pilsētām Luhanskā, Ukrainas spēkiem cenšoties pārraut Krievijas aizsardzības līnijas.

Lielbritānijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievija, iespējams, ir pastiprinājusi frontes līnijas Kreminas posmu, jo tas ir loģistiski svarīgs un salīdzinoši neaizsargāts pēc Ukrainas virzības uz rietumiem.

Kijevas militārais analītiķis Ole Ždanovs sacīja, ka Harkovas pilsēta un reģions tika pakļauts smagiem uzbrukumiem, kas sabojāja reģionālo gāzes vadu.

Harkovas mērs Ihors Terekovs laikrakstā Telegram Post sacīja, ka pilsētai uzbrukts divas reizes, “domājams” no Irānas bezpilota lidaparātiem, no kuriem pieci Ukrainas Austrumu gaisa spēku pavēlniecība atsevišķi ziņoja, ka notriekti virs Dņipro pilsētas.

Reuters nevarēja pārbaudīt kaujas lauka ziņojumus.

Reuters biroju ziņojumi. Autors Himani Sarkars. Montāžas autori Saimons Kamerons-Mūrs un Maikls Berijs

Mūsu standarti: Thomson Reuters uzticības principi.