SKATĪTIES: Latvijas deputāts Rihards Kols Eiropas drošības sanāksmes laikā nodod Krievijas delegāta zvērestu
Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja Ņujorkā pārliecinoši atbalstīja rezolūciju, kas nosoda Krievijas iebrukumu Ukrainā gandrīz pirms gada.
Tā aicināja izvest karaspēku no Ukrainas un izbeigt kaujas.
Šo ierosinājumu atbalstīja 141 valsts, 32 atturējās un septiņas valstis, tostarp Krievija, balsoja pret.
Vīnē liels skaits delegātu izgāja ārā Krievijas runas laikā Eiropas drošības iestādes parlamenta sesijā.
EDSO izstāšanās un balsojums Apvienoto Nāciju Organizācijā notika dienu pirms iebrukuma gada gadadienas.
ANO balsojumā tika prasīts pēc iespējas ātrāk panākt mieru.
Rezolūcijā atkārtoti tika apstiprināts atbalsts Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai integritātei, noraidot jebkādas Krievijas pretenzijas uz tās okupētās valsts daļām. Septembrī deputāti Maskavā nobalsoja par četru Ukrainas reģionu nelikumīgu aneksiju.
ANO arī aicināja Krievijas Federāciju “nekavējoties, pilnībā un bez nosacījumiem izvest visus savus militāros spēkus no Ukrainas teritorijas tās starptautiski atzītajās robežās” un aicināja pārtraukt karadarbību.
Šis pasākums nav juridiski saistošs, bet tam ir politiska nozīme.
Lai gan rezolūciju ar pārliecinošu pārsvaru pieņēma lielākā daļa štatu, bija dažas ievērojamas balsis.
Ķīna, Indija, Irāna un Dienvidāfrika bija starp 32 valstīm, kas atturējās.
Septiņas valstis, kas balsoja pret, ir Krievija, Baltkrievija, Ziemeļkoreja, Eritreja, Mali, Nikaragva un Sīrija.
Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba sacīja, ka balsojums “skaidri lika saprast, ka Krievijai ir jāizbeidz sava nelikumīgā agresija. Ir jāatjauno Ukrainas teritoriālā integritāte”.
“Vienu gadu pēc tam, kad Krievija uzsāka savu masveida iebrukumu, globālais atbalsts Ukrainai joprojām ir spēcīgs,” viņš rakstīja tviterī.
Iepriekš EDSO Vīnē lēmums piešķirt vīzas Krievijas delegācijai izraisīja sašutumu.
Ukraina un Lietuva sesiju pilnībā boikotēja saistībā ar Austrijas lēmumu uzaicināt amatpersonas no Maskavas, lai gan dažām tām ir piemērotas ES sankcijas.
Austrijas valdība ir paziņojusi, ka saskaņā ar starptautiskajām tiesībām tai ir pienākums to darīt, jo tur atrodas EDSO galvenā mītne.
Latvijas deputāts Rihards Kols Krievijas klātbūtni raksturoja kā “ziloni istabā”, piebilstot, ka ļaut viņiem piedalīties ir “kauns”.
Tad liela daļa delegātu pieteica streiku krievu runas laikā.
Krievijas delegāts Vladimirs Dašabarovs izsmēja delegātus par viņu izstāšanos, atkārtojot nepatiesus apgalvojumus, ka Krievijas iebrukums Ukrainā bija cīņa pret nacionālistiem un nacistiem, kuri, pēc Maskavas apgalvojumiem, vada Kijevas valdību.
EDSO tika izveidota 1975. gadā, lai uzlabotu attiecības starp rietumu un austrumu blokiem. Tās pašreizējās dalībvalstis ir NATO dalībvalstis un Krievijas sabiedrotie.
Prezidents Vladimirs Putins 2022. gada 24. februārī nosūtīja Ukrainā līdz 200 000 karavīru, kas ir lielākais Eiropas iebrukums kopš Otrā pasaules kara beigām.
Pēc ANO aplēsēm postošajā karā tika nogalināti vismaz 7199 civiliedzīvotāji un vēl tūkstošiem tika ievainoti, un patiesais skaits, visticamāk, būs daudz lielāks.
SKATĪTIES: ANO ģenerālsekretārs privātā sanāksmē nosoda Ukrainas karu
