Ukrainas graudu eksporta darījums atgriežas, Krievijai atsākot dalību

Krievija trešdien paziņoja, ka tā atsāks dalību darījumā, lai atbrīvotu vitāli svarīgo graudu eksportu no kara plosītās Ukrainas pēc tam, kad tas tika apturēts nedēļas nogalē, un tas draudēja saasināt badu visā valstī. Globālisms.

Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka saņēmusi rakstiskas garantijas no Kijevas, ka Melnās jūras graudu koridors netiks izmantots militārās operācijās pret Krieviju.

“Krievijas Federācija uzskata, ka garantijas, ko tā šobrīd ir saņēmusi, šķiet pietiekamas, un atsāk līguma izpildi,” teikts ministrijas paziņojumā.

Krievija sestdien apturēja savu dalību darījumā, paziņojot, ka nevar garantēt civilo kuģu drošību, kas šķērso Melno jūru, jo tur notiek uzbrukums tās flotei, kuras daļa, pēc tās teiktā, nākusi no graudu eksporta koridora. Ukraina teica, ka tas bija nepatiess attaisnojums.

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans iepriekš sacīja, ka Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu savam Turcijas kolēģim pavēstījis, ka 22.jūlijā parakstītais graudu darījums, ar kuru starpnieki darbojās Turcija un ANO, turpinās strādāt no trešdienas pusdienlaika.

Erdogans sacīja, ka “graudu nodošana turpināsies, kā iepriekš bija norunāts līdz šodienas plkst.12”.

Kviešu, sojas pupu, kukurūzas un rapšu cenas pēc šī paziņojuma pasaules tirgos strauji kritās, mazinot bažas par pieaugošo pārtikas pieejamību.

Nozares avoti aģentūrai Reuters norādīja, ka kuģi turpināja pārvadāt Ukrainas graudus šajā maršrutā, neskatoties uz apturēšanu, taču tas, visticamāk, neturpināsies ilgi, jo apdrošinātāji Krievijas soļa dēļ nav izdevuši jaunus līgumus.

“Tas ir pilnīgi negaidīts pavērsiens,” par Krievijas lēmumu sacīja uz Krieviju orientētā lauksaimniecības konsultāciju uzņēmuma Sofikon prezidents Andrejs Sizovs.

“Tomēr darījums joprojām ir nestabils, jo tagad atkal notiek minējumi par to, vai būs vai nebūs pagarinājums. Līdz pagarinājumam palikušas divas nedēļas, ir skaidrs, ka debates par šo jautājumu turpināsies,” piebilda Sizovs.

Darījuma termiņš beidzas 19.novembrī, un Eiropas diplomāts, kas tika informēts par graudu sarunām, aģentūrai Reuters sacīja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins, visticamāk, izmantos iespējamo pagarinājumu, lai iegūtu ietekmi un dominēšanu nākamajā mēnesī Indonēzijā paredzētajā G20 samitā.

Vācijas ārlietu ministre Annalēna Barboka sacīja, ka aicinājums parāda, cik daudz valstis var sasniegt kopā.

“Tas ir izpausme tam, cik svarīgi ir tiem, kas tic starptautiskajai sistēmai… šajos grūtajos laikos būt kopā un neļauties Krievijas šantažēšanai,” Felts sacīja Felts.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis iepriekš sacīja, ka pasaulei stingri jāreaģē uz jebkuriem Krievijas mēģinājumiem izjaukt Ukrainas eksporta koridoru pāri Melnajai jūrai, kas tika bloķēts pēc Maskavas iebrukuma Ukrainā 24.februārī.

Krievijas blokāde ir saasinājusi pārtikas trūkumu un dzīves dārdzības krīzi daudzās valstīs, un Ukraina ir viena no pasaulē lielākajām graudu un eļļas augu sēklu piegādātājām.

Zelenskis otrdienas vakarā savā video runā sacīja, ka kuģi joprojām pārvietojas no Ukrainas ostām ar kravām, pateicoties Turcijas un ANO darbam.

“Taču ir nepieciešama uzticama un ilgstoša graudu koridora aizsardzība,” sacīja Zelenskis.

“Krievijai ir skaidri jāsaprot, ka tā saņems bargu atbildi no pasaules par jebkuriem soļiem, kas traucētu mūsu pārtikas eksportam,” sacīja Zelenskis. “Acīmredzot jautājums šeit ir par desmitiem miljonu cilvēku dzīvībām.”

Graudu darījuma mērķis ir palīdzēt novērst badu nabadzīgajās valstīs, iesūknējot pasaules tirgos vairāk kviešu, saulespuķu eļļas un mēslojuma un mazinot straujo cenu kāpumu. Tā mērķis bija pirmskara līmenis – 5 miljoni metrisko tonnu, ko katru mēnesi eksportēja no Ukrainas.

Turcijas ārlietu ministrs Mevlu Čavušolu iepriekš sacīja, ka Krievija ir nobažījusies par tās mēslojuma un graudu eksportu, piebalsojot Krievijas amatpersonām, sakot, ka kuģi, kas tos ved, nevar piestāt, lai gan eksports nav iekļauts Rietumu sankcijās.

Krievijas paziņojumā par apelāciju par piekāpšanos šajos jautājumos nav minēts.

Krievijas politikas analītiķe Tatjana Stanovaja sacīja, ka Maskavas lēmumam atsākt vienošanos nav nekāda sakara ar jebkādām garantijām no Ukrainas.

“Pats Kremlis vienkārši iekrita lamatās, no kurām nezināja, kā izkļūt,” viņa sacīja.

“Bija nepieciešams atkāpties un labi paskatīties (ne pārāk veiksmīgi), saskaroties ar sliktu maču. Tas ir, Putins, lai cik aizņemts viņš būtu ar Ukrainu, viņa vēsturiskā misija un pārliecība, ka viņam ir taisnība, joprojām ir vidēji racionāls politiķis, kurš zina, kā vajadzības gadījumā atkāpties.”

ASV vēstniece Apvienoto Nāciju Organizācijā Linda Tomasa Grīnfīlda telekanālam CNN sacīja, ka ir “priecājusies” dzirdēt, ka Krievija atgriežas pie līguma.

“Viņi nevar stāties ceļā, lai pabarotu visu pasauli,” viņa sacīja.

Ezci Erkoyun papildu pārklājums Ankarā un citos Reuters birojos; Raksta Filipa Flečere; Rediģējis Anguss Maksvans

Mūsu kritēriji: Thomson Reuters uzticības principi.