Krievija gatavojas tuvākajās dienās un nedēļās izvietot Ukrainā līdz pat 1000 papildu algotņu, augsta ranga Rietumu izlūkdienesta amatpersona brīdinot, ka Maskava var “bombardēt pilsētas, līdz tās padosies”, kas var izraisīt nopietnus civiliedzīvotāju upurus.
ASV jau ir saskatījušas “dažas pazīmes” par Krievijas algotņu iesaistīšanos tajā Maskavas iebrukums Ukrainā “Dažviet,” šīs nedēļas sākumā sacīja augsta ranga aizsardzības amatpersona, nebija skaidrs, kur tieši un kādi ir šie skaitļi.
“Mēs esam redzējuši dažas pazīmes, ka viņi strādā,” sacīja amatpersona.
Tagad kāda ASV amatpersona CNN sacīja, ka Krievija tuvākajā laikā plāno izvietot līdz 1000 algotņu.
Apturētie spēki: Daži Krievijas spēki kaujas laukā ir cietuši no morāles problēmām un neveiksmēm, tostarp milzīgā karavāna uz ziemeļiem no Kijevas, kas pēdējo dienu laikā lielākoties ir bijusi uz zemes.
Amatpersona sacīja, ka algotņu spēki nostiprinās klibojošās vienības, kad Krievijas iebrukums Ukrainā sākas otrajā nedēļas nogalē.
Amatpersona piebilda, ka ASV uzskata, ka algotņi, kas jau atradās Ukrainā, “slikti darbojās, sastopoties ar stingrāku ukraiņu pretestību, nekā gaidīts”, un ka februāra beigās karā tika nogalināti pat 200 no šiem algotņiem.
Tikmēr ASV un Rietumu amatpersonas sagaida, ka Krievija palielinās triecienu biežumu un spēku lielākajiem Ukrainas apdzīvotības centriem, tostarp galvaspilsētai Kijevai.
intensīvs uzbrukums: Kāda augsta ranga Rietumu izlūkdienesta amatpersona piektdien sacīja, ka Krievija šobrīd šķiet gatava “bombardēt pilsētas, lai tās pakļautos”, kas varētu ietvert ievērojamu civiliedzīvotāju upuru pieaugumu.
“Tā ir ļoti strupa pieeja,” sacīja amatpersona. “Smagie ieroči ir ne tikai smagāki, tie ir arī smagāki nodarītā kaitējuma ziņā. Un tie ir daudz mazāk diskriminējoši.”
Citas amatpersonas ir atzīmējušas Krievijas stratēģijas maiņu no militāriem mērķiem uz civiliedzīvotājiem, vairāk uzbrukumu koncentrējoties apdzīvotības centriem.
“Tuvākās dienas, visticamāk, būs sliktākas ar vairāk nāves gadījumu, ciešanām un lielāku postījumu, jo Krievijas bruņotie spēki ieved smagos ieročus un turpinās uzbrukumus visā valstī,” piektdien sacīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
mēs Ārlietu ministrs Entonijs Blinkens piektdien preses konferencē Briselē izteica tādus pašus uzskatus, tiekoties ar Eiropas sabiedrotajiem.
Kremļa uzbrukumi tur rada arvien lielākus civiliedzīvotāju upurus. Tika nogalināti simtiem, ja ne tūkstoši ukraiņu, daudzi tika ievainoti, kā arī tika nogalināti citu valstu pilsoņi. Vairāk nekā miljons bēgļu ir aizbēguši no Ukrainas uz kaimiņvalstīm. “Miljoniem cilvēku visā Ukrainā ir iesprostoti arvien briesmīgākos apstākļos, jo Krievija iznīcina vēl svarīgāku infrastruktūru,” sacīja Blinkens.
