Ukraina saņem 1 miljardu eiro palīdzību, lai “pārvarētu ziemu”

Ukrainas Rietumu sabiedrotie otrdien apsolīja papildu 1 miljardu eiro (1,1 miljardu dolāru) ārkārtas palīdzībai ziemā, atbildot uz prezidenta Volodimira Zeļenska lūgumiem palīdzēt valstij izturēt Krievijas uzbrukumu tās energotīklam.

Francijas prezidents Emanuels Makrons sacīja, ka aptuveni 70 valstis un starptautiskās organizācijas ir pulcējušās Parīzē uz sanāksmi, kuras mērķis ir ļaut ukraiņiem “pārdzīvot šo ziemu”.

Videovēstījumā Zelenskis sacīja, ka Ukrainai īstermiņā vajadzīga palīdzība aptuveni 800 miljonu eiro apmērā tās grūtībās nonākušajai enerģētikas nozarei.

“Protams, ļoti liela summa, taču izmaksas ir mazākas nekā izmaksas par iespējamo elektrības padeves pārtraukumu,” konferencē ar videosaites starpniecību sacīja Zelenskis.

Francijas ārlietu ministre Ketrīna Kolona sacīja, ka solījumi enerģētikas sektoram ietvēra 400 miljonus eiro no otrdien piesaistītajiem līdzekļiem.

Zelenskis sacīja, ka Ukrainai nepieciešamas rezerves daļas remontam, lieljaudas ģeneratori, papildu gāze, kā arī palielināts elektroenerģijas imports.

“Ģeneratori ir kļuvuši tikpat būtiski kā bruņumašīnas un ložu necaurlaidīgas vestes,” viņš teica.

Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihals pavēstīja, ka Krievijas streiku dēļ valstī nedarbojas 40 līdz 50% elektrotīklu.

Daudzās valsts teritorijās jauda ir tikai dažas stundas dienā.

Vēl 1,5 miljoniem cilvēku Odesas dienvidos nedēļas nogalē pēc Krievijas bezpilota lidaparātu uzbrukumiem pazuda elektrība.

“Viņi vēlas mūs likt neziņā, un tas neizdosies, pateicoties mūsu partneriem visā pasaulē,” delegātiem sacīja Šmigals.

Tilta uzbrukums

Otrdien kaujas laukā vietējās varas iestādes Krievijas okupētajā Melitopoles pilsētā paziņoja, ka Kijevas atbalstošie spēki izmantoja sprāgstvielas, lai iznīcinātu stratēģisku tiltu.

Melitopole ir nozīmīgs Krievijas spēku transporta mezgls Zaporožjes reģionā un Ukrainas cerības atbrīvot valsts dienvidus.

Vladimirs Rogovs, reģionālā amatpersona, kuru Maskava uzstādīja ziņojumapmaiņas lietotnē Telegram, sacīja, ka tiltu austrumu priekšpilsētā “iznīcināja teroristi”.

Viņš neprecizēja postījumu apmērus, taču viņa sociālo tīklu kontos esošajās fotogrāfijās bija redzama tilta vidusdaļas sabrukšana.

READ  Sākas Honkongas pirmās patriotiskās vēlēšanas

Citviet otrdien Baltkrievija veica negaidītu savu bruņoto spēku pārbaudi, radot bažas par iespējamu konflikta eskalāciju.

Baltkrievija ir tuvs Maskavas sabiedrotais, taču Baltkrievijas līderis Aleksandrs Lukašenko vairākkārt ir paziņojis, ka neplāno nosūtīt Baltkrievijas karaspēku uz Ukrainu.

Arī Ukrainas premjerministrs Šmihals otrdien paziņoja, ka Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra, Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra, ir piekritusi nosūtīt pastāvīgas komandas, lai uzraudzītu valsts atomelektrostacijas.

Paredzams, ka viņi ieņems pozīcijas Krievijas kontrolētajā Zaporožjes rūpnīcā, kas ir kauju perēklis, kas pēdējos mēnešos ir radījis globālas bažas.

Neraugoties uz starptautiskajiem diplomātiskajiem centieniem, panākt vienošanos par vietas demilitarizāciju, kas novestu pie abu pušu spēku izvešanas, līdz šim ir izrādījusies neiespējama.

“kara noziegumi”

Otrdienas konferencē Parīzē ar nosaukumu “Stājoties ar Ukrainas tautu” tika uzsākts tā dēvētais jaunais Parīzes mehānisms civilās palīdzības koordinēšanai Ukrainai.

Digitālā platforma, par kuru G7 līderi paziņoja pirmdien, ļaus Ukrainai uzskaitīt savas prasības un ļaus starptautiskajiem donoriem koordinēt atbildes reāllaikā.

“Šo mehānismu izmantos liels skaits valstu – visas Eiropas Savienības dalībvalstis, taču tas attieksies arī uz citiem partneriem, tostarp partneriem ārpus Eiropas,” žurnālistiem sacīja Kolona.

Līdzīga platforma pastāv arī militārajai palīdzībai, kas tiek koordinēta, tiekoties Ukrainas rietumu sabiedrotajiem ASV pārvaldītajā Ramšteinas militārajā bāzē Vācijā.

Makrons otrdienas konferenci vadīja kopā ar Zelenska sievu Oļenu, dodot Francijas līderim iespēju vēlreiz apliecināt savu atbalstu Kijevai.

Viņš nosodīja “ciniskos” un “gļēvos” Krievijas uzbrukumus Ukrainas civilajai infrastruktūrai.

“Šie triecieni…, par kuriem Krievija atklāti atzīst, ka mērķis ir salauzt Ukrainas tautas pretestību, ir kara noziegumi,” savā uzrunā sacīja Makrons.

“Tie, bez šaubām, pārkāpj humanitāro tiesību pamatprincipus,” viņš teica.

Šīs darbības ir neciešamas un nepaliks nesodītas.”

READ  ASV un Krievijas diplomāti apmaina smagus vārdus pirms Baidena un Putina samita

Francijas prezidents jau iepriekš ir saniknojis dažus savus sabiedrotos Kijevā, īpaši jūnijā, kad viņš teica: “Mēs nedrīkstam apvainot Krieviju.”

Ross Schultz

"Kaislīgs ceļojumu cienītājs. Mūzikas cienītājs. Profesionāls organizators. Ārštata sociālo mediju aizstāvis. Alus evaņģēlists."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Back to top