Ukraina norāda, ka pirmdien jāsākas sarunu trešajai kārtai par pamieru ar Krieviju, kas uzsāka militāru operāciju bijušajā padomju republikā, taču Maskava nešķiet galīga.
“Trešā sarunu kārta notiks pirmdien,” sestdien Facebook ierakstā ierakstīja Ukrainas sarunvedējs Deivids Arahhamiya.
“Trešo kārtu jau var rīkot tuvākajās dienās, un visticamāk, ka tā būs pirmdien,” Krievijas ziņu aģentūra Interfax vēlāk citē Krievijas sarunvedēju Leonīdu Slucki.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs sestdien paziņoja, ka Ukrainas prezidenta Volodimira Zeļenska mēģinājums nodrošināt tiešu NATO palīdzību abu valstu konfliktā nepalīdz abu pušu sarunām, taču Maskava ir gatava trešajai kārtai.
Pagājušajā ceturtdienā Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja par “īpašu militāru operāciju”, kuras mērķis ir “atbruņot” Doņeckas un Luhanskas apgabalus Ukrainas austrumos. 2014. gadā abi reģioni pasludināja sevi par jaunām republikām, atsakoties atzīt Rietumu atbalstīto Ukrainas valdību.
Paziņojot par operāciju, Putins sacīja, ka misija ir “aizstāvēt cilvēkus, kuri astoņus gadus cieš no Kijevas režīma vajāšanām un genocīda”.
Abas puses ceturtdien vienojās atvērt humānās palīdzības koridorus, lai civiliedzīvotāji varētu izkļūt no dažām kaujas zonām.
Ukrainas prezidents Zelenskis cenšas saņemt palīdzību no NATO Rietumu militārās alianses.
Iepriekš NATO aicināja izveidot lidojumu aizlieguma zonu virs Ukrainas. Koalīcija lūgumu noraidīja, jo bažījas par iesaistīšanos karā ar Krieviju.
Starptautiskais Valūtas fonds: Konflikta eskalācija var radīt “postošus” ekonomiskos zaudējumus
No otras puses, Starptautiskais Valūtas fonds atsevišķi brīdināja, ka konflikta “nopietnās” globālās ekonomiskās sekas būtu “postošākas”, ja tas saasināsies.
Starptautiskais Valūtas fonds paziņojumā norādīja, ka konflikta “ekonomiskās sekas” ir “tiešām ļoti nopietnas”.
Situācijai Ukrainā sekoja enerģijas un izejvielu cenu kāpums, naftas barela cenai šobrīd tuvojoties 120 dolāriem.
“Cenu satricinājumi ietekmēs visā pasaulē, īpaši nabadzīgās ģimenes, kurām pārtika un degviela veido lielāku izdevumu daļu,” norādīja starptautiskā organizācija, piebilstot, ka “konflikta eskalācijas gadījumā ekonomiskie zaudējumi būs postošāki. ”.
Starptautiskais Valūtas fonds ir arī domājis par sankcijām, ko Rietumi ir noteikuši pret Krieviju.
“Pret Krieviju vērstajām sankcijām būs būtiska ietekme uz pasaules ekonomiku un finanšu tirgiem, kas būtiski ietekmēs arī citas valstis,” norādīja SVF.
Krievija lūdz Baltijas valstis aizsargāt savas vēstniecības
Tikmēr Maskava aicināja Igaunijas, Latvijas un Lietuvas varas iestādes veikt pasākumus Krievijas vēstniecību aizsardzībai pēc tam, kad Lietuvas galvaspilsētā Viļņā notika uzbrukums Krievijas diplomātam, vēsta ziņu aģentūra RIA.
“Mēs brīdinām Viļņu, Rīgu un Tallinu, ka tās ir atbildīgas par viņu uzsāktās pretkrieviskās psihozes sekām,” citēts Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojums.
Viņa piebilda: “Krievu diplomātam Lietuvas galvaspilsētā uzbruka, pielietojot fizisku spēku, un tika mēģināts izdarīt spiedienu uz vēstnieku.”
Tas notika pēc tam, kad Lietuvas Nacionālais radio, citējot Lietuvas policijas pārstāvi, pagājušajā nedēļā ziņoja, ka 24.februāra vakarā pie vēstniecības dzīvojamā pagalmā piekauts Krievijas vēstniecības trešais sekretārs.
ASV likumdevēji sola piešķirt Zelenskim palīdzību 10 miljardu dolāru apmērā
Videozvanā ar Ukrainas prezidentu sestdien abu pušu ASV likumdevēji solīja vēl 10 miljardus dolāru, lai palīdzētu valstij.
Laikraksts citēja ASV Senāta vairākuma līdera Čaka Šūmera teikto, ka demokrāti un republikāņi “smagi strādā”, lai palīdzības pakete tiktu pieņemta.
“Mēs ātri saņemsim šo palīdzību vairāk nekā 10 miljardu dolāru apmērā ekonomiskai, humānai un drošības palīdzībai Ukrainas tautai,” viņš sacīja.
“Viņiem ir vajadzīgs lielāks spēks uz zemes,” viņš sacīja, kad Krievijas vienības jau desmito dienu pastiprināja ofensīvu Ukrainā.
Pagājušā mēneša beigās Šūmers sacīja, ka prezidenta Džo Baidena administrācija lūgs Kongresam vairāk nekā 6 miljardus dolāru ekonomisko un militāro palīdzību, lai palīdzētu Ukrainai cīnīties pret Krieviju.
Divpartiju centienus atbalstīja arī republikāņu senators Stīvs Deinss, kurš telekanālam Fox News pēc aicinājuma sacīja, ka likumdevēji “ir vienoti mūsu atbalstā Ukrainai”.
“Mums ir jāpieņem palīdzības pakete 10 miljardu dolāru apmērā,” viņš sacīja, piebilstot, ka puse no tās tiks piešķirta humānajai palīdzībai, bet otra puse – militārajai palīdzībai.
Visa un Mastercard aptur darbību Krievijā
Arī divi karšu maksājumu giganti “Visa” un “Mastercard” sestdien paziņoja, ka aptur darbību Krievijā, tādējādi pievienojoties dažām citām lielākajām ASV kompānijām, mēģinot iesaldēt Maskavas biznesu saistībā ar tās militāro operāciju Ukrainā.
Atsaucoties uz pašreizējā konflikta bezprecedenta raksturu un neskaidro ekonomisko vidi, Mastercard paziņoja, ka ir nolēmusi “apturēt mūsu tīkla pakalpojumus Krievijā”.
Savukārt Visa paziņoja, ka tas ir “spēkā nekavējoties” “un sadarbosies ar saviem klientiem un partneriem Krievijā, lai tuvāko dienu laikā apturētu visus Visa darījumus.”
Sestdienas vēlu telefonsarunā ar savu Ukrainas kolēģi ASV prezidents Džo Baidens atzinīgi novērtēja Visa un MasterCard lēmumus apturēt to darbību Krievijā.
“Prezidents Baidens ir norādījis, ka viņa administrācija palielina drošību, humāno un ekonomisko palīdzību Ukrainai, un cieši sadarbojas ar Kongresu, lai nodrošinātu papildu finansējumu,” teikts Baltā nama paziņojumā.
