Ukraina norāda, ka Krievijas raķešu Kalibr krava tika iznīcināta, transportējot to uz Melnās jūras floti Krimā.
Ukraina ziņojusi, ka, transportējot pa dzelzceļu uz Krievijas Melnās jūras floti Krimā, iznīcinātas “vairākas” Krievijas spārnotās raķetes.
Ukrainas militārā aģentūra pirmdien vēlu paziņoja, ka sprādzienā tika iznīcinātas vairākas spārnotās raķetes “Kalibr”, skaidri nepasakot, ka Ukraina ir atbildīga par sprādzienu vai kā tieši tika iznīcināta jaudīga raķešu sūtījums.
Sociālo mediju ierakstos Ukrainas izlūkdienesta aģentūra norādīja: “Spridzinājums Džankojas pilsētā uz laiku okupētās Krimas ziemeļos iznīcināja Krievijas spārnotās raķetes Kalibr-KN, kamēr tās tika transportētas pa dzelzceļu.” Aģentūra norādīja, ka raķetes bija paredzētas Krievijas flotes zemūdenes palaišanai Melnajā jūrā.
Citēts Krievijā uzstādītās Djanko administrācijas vadītājs Ihors Evens, kurš sacījis, ka pilsētai uzbrukuši bezpilota lidaparāti un 33 gadus vecam vīrietim notriekta drona šrapneļi.
Viņš tika nogādāts slimnīcā un bija paredzēts, ka viņš paliks dzīvs. Krievijas ziņu aģentūra Tass citēja Evina teikto vietējā telekanālā Krym-24, ka deg māja, skola un pārtikas veikals, kā arī uzbrukumā bojāts elektrotīkls.
Krievijas ieceltais Krimas gubernators Sergejs Aksenovs sociālajos tīklos pavēstīja, ka netālu no Džanko, kur Ukrainas izlūkdienests paziņoja, ka spārnotās raķetes tika iznīcinātas, izšauts ar pretgaisa ieročiem. Aksenovs sacīja, ka krītošās atlūzas ievainoja vienu cilvēku un nodarīja bojājumus mājai un veikalam.
Krievijas amatpersonas neapstiprināja, ka uzbrukumā tika iznīcinātas raķetes. Ukrainas mediji ziņoja, ka pirms sprādziena Džankojā bijušas dzirdamas dronu dzinēju skaņas.
Spārnotās raķetes Kalibr ir bieži izmantotas Krievijas uzbrukumos Ukrainai. 2022. gada jūlijā no zemūdenes palaista spārnotā raķete Kalibr nogalināja 23 civiliedzīvotājus, tostarp trīs bērnus, Vinnicas pilsētā Ukrainas centrālajā daļā. Krievija apgalvoja, ka raķete tika virzīta uz Ukrainas gaisa spēku vadītāju un Rietumu ieroču piegādātāju pārstāvju tikšanos.
To bezpilota lidaparātu skaņas, kas skāra Cankoy okupētajā Krimā, ir līdzīgas Irānas Šahed-136/131 skaņām.
Daži avoti pieļauj, ka liecinieks tika novirzīts uz mērķiem Krimā. Visticamāk, Ukraina ir izstrādājusi bezpilota lidaparātus ar līdzīgiem dzinējiem.
📹 caur @darbinieks pic.twitter.com/djmDckWpKz– Euromaidan Press (@EuromaidanPress) 2023. gada 20. marts
Lai gan ziņas par uzbrukumiem Krievijas militārajām bāzēm, slepkavībām un citiem mērķiem Krimā ir regulāri izskanējušas visā kara laikā, Ukraina reti, ja vispār, ir skaidri uzņēmusies atbildību par šādiem uzbrukumiem, taču atzinīgi vērtē to iznākumu.
Spārnoto raķešu sūtījuma iznīcināšana Krimā notika pēc tam, kad Krievijas prezidents Vladimirs Putins sestdien apmeklēja pussalu iepriekš nepieteiktā tūrē, lai atzīmētu devīto gadadienu kopš reģiona aneksijas no Ukrainas.
Putins devās ceļojumā dienu pēc tam, kad Starptautiskā Krimināltiesa paziņoja, ka tā ir izdevusi aresta orderi saistībā ar viņa aizturēšanu saistībā ar aizdomām par kara noziegumiem par simtiem bērnu nelikumīgu izraidīšanu no Ukrainas. Tiesa, kas atrodas Hāgā, Nīderlandē, izdeva arī Krievijas bērnu tiesību komisāres Marijas Ļvovas Belovas apcietināšanas orderi. Krievija apgalvo, ka bērnu izraidīšana no Ukrainas ir humāna darbība.
Maskava nekavējoties noraidīja Starptautiskās Krimināltiesas apcietināšanas orderus kā nežēlīgus, un Ukraina tos apsveica kā lielu progresu, meklējot taisnību Krievijas kara noziegumos cietušajiem.
Kā priekštecis Krievijas iebrukumam Ukrainā pagājušajā gadā, Maskava 2014.gadā sagrāba Krimu, pēc tam anektēja pussalu, rīkojoties daudzās valstīs, kuras uzskatīja par nelikumīgām.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis solīja atjaunot visas tagad Krievijas okupētās Ukrainas teritorijas, tostarp Krimu.
