Ukraina saka, ka janvārī varētu būt iespējams plaša mēroga Krievijas uzbrukums

Jaunieceltais Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs 2021. gada 4. novembrī apmeklē parlamenta sesiju Kijevā, Ukrainā. REUTERS/ Oleksandrs Kļimenko

Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs piektdien, atsaucoties uz izlūkdienestu ziņām, sacīja parlamentam, ka Krievija pie Ukrainas robežas ir pulcējusi vairāk nekā 94 000 karavīru un, iespējams, gatavojas liela mēroga militārai ofensīvai janvāra beigās.

Rezņikovs sacīja, ka Ukraina nedarīs neko, lai provocētu situāciju, taču ir gatava atbildēt, ja Krievija sāks uzbrukumu.

Ukraina un tās NATO sabiedrotie ir izsaukuši trauksmi par Krievijas karaspēka pārvietošanos pie Ukrainas robežas šogad, radot bažas, ka virmojošs konflikts Ukrainas austrumos var izvērsties atklātā karā.

“Mūsu izlūkdienesti analizē visus scenārijus, ieskaitot sliktāko,” sacīja Rezņikovs. “Tas norāda, ka pastāv liela mēroga eskalācijas iespēja no Krievijas. Visticamākais laiks, lai sasniegtu gatavību eskalācijai, būs janvāra beigas,” viņš piebilda.

Ukraina šonedēļ pieprasīja saviem Eiropas Savienības un NATO sabiedrotajiem sagatavot bargu sankciju paketi, lai atturētu Krieviju no uzbrukuma uzsākšanas.

Maskava savukārt apsūdzēja Ukrainu un ASV destabilizējošā uzvedībā un norādīja, ka Kijeva, iespējams, gatavojas sākt savu uzbrukumu Ukrainas austrumos, ko Ukrainas varas iestādes stingri noliedz.

ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens ceturtdien brīdināja Maskavu par “smagajām izmaksām”, ko Krievija maksās eskalācijas gadījumā, mudinot savu Krievijas kolēģi meklēt diplomātisku izeju no krīzes. Lasīt vairāk

Blinkens sacīja, ka drīzumā, visticamāk, uzstāsies prezidenti Džo Baidens un Vladimirs Putins.

Kremlis piektdien paziņoja, ka notiek darbs pie videozvana starp viņiem, dienu pēc tam, kad viņu augstākie diplomāti tikās, lai apspriestu Ukrainas krīzi. Lasīt vairāk

Attiecības starp Ukrainu un Krieviju sabruka 2014.gadā pēc tam, kad Maskavas atbalstītie spēki sagrāba teritoriju Ukrainas austrumos, ko Kijeva vēlas atgūt. Kijeva vēsta, ka kopš tā laika kaujās gājuši bojā aptuveni 14 000 cilvēku.

Kopš pēdējās krīzes sākuma Maskava ir izvirzījusi Rietumiem prasības pēc juridiski saistošām drošības garantijām, ka NATO neuzņems Ukrainu kā dalībvalsti un neizvietos tur raķešu sistēmas, lai mērķētu uz Krieviju.

Ukraina norāda, ka Krievijai nav nekādas teikšanas par savām ambīcijām pievienoties NATO, un tā ir noraidījusi jebkādas drošības garantijas kā pretlikumīgas.

“Eskalācija ir iespējamais scenārijs, taču tas nav neizbēgams, un mūsu uzdevums ir to novērst,” sacīja Rezņikovs. Mums jāpadara eskalācijas cena agresoram nepieņemama.”

(Natālijas Zenetsas ziņojums) Raksta Matiass Viljamss; Rediģējis Džons Stounstrīts

Mūsu kritēriji: Thomson Reuters uzticības principi.