Tūrisma nozari Austrumlatvijā satrauc sezona / Raksts

Izklaides komplekss ar vairākām kempinga mājiņām tika izveidots pirms pieciem gadiem netālu no salas bagātā Izera ezera Krāslavas novadā. Pārsvarā šeit vietu, kur atpūsties, atrod vietējie Latvijas tūristi, stāsta atpūtas zonas direktors Dainis Vaivods.

“Arī ārzemnieki šeit brauc, ne pārāk bieži, varbūt mēs par maz reklamējam, bet lielākā daļa ir no Kurzemes, Viduslatvijas.”

Pandēmijas laikā tūristu pieplūdums bija jūtamāks. “Pagājušais gads bija ideāls, ļoti labs, bet šogad vismaz pagaidām šķiet nedaudz mazāk, bet ir tikai maija sākums. Cilvēki ir kļuvuši mazliet slinki, un, iespējams, izvēlējušies doties uz siltākām zemēm,” viņš piebilda. .

Viņš nekomentēja, vai robežu tuvums un ģeopolitiskie apstākļi šobrīd ietekmē tūrisma plūsmas. “Mēs varbūt atrodamies 35 kilometrus no Baltkrievijas robežas, un mēs neatrodamies tajā vietā, bet tagad mums ir intensīva pārbaude – policija, robežsargi, karavīri, tāpēc jūsu dokumentiem vienmēr ir jābūt līdzi, kad jūs šeit ierodaties tur varētu būt kaut kas aizdomīgi, ka katrā krustojumā satikt policiju, bet tagad esam pieraduši.

Vieta ar nosaukumu “Indra” piedāvā tūristiem eksotisku laimes salu pierobežā tikai dažus kilometrus no Latvijas un Baltkrievijas robežas un jaunuzceltā pierobežas žoga Krāslavas novadā. Jau sesto sezonu ģimenes, draugi, darba kolektīvi, skolēni un pensionāru biedrības no visas Latvijas tiek gaidītas kādreizējā luterāņu baznīcas ēkā, kur var piedzīvot simulētu laimi, tostarp dauzīt traukus. Covid-19 bija arī produktīvākais gads šeit ar 4000 apmeklētājiem sezonā.

“Diemžēl zināmu ietekmi atstāj arī karš Ukrainā, jo tūristu skaits no Eiropas samazinās,” stāsta Indras Laimes muzeja direktore Ilona Kanģezera. Viņa ir vietējā, bet, kad ciemos atbrauc draugi no Rīgas vai citām valstīm, viņa labprāt atved uz Laimes muzeju un citiem tūrisma objektiem pierobežā.

“Protams, man ir iepriekš jāpasaka, ka viņiem ir jāņem līdzi dokumenti, jo tā ir pierobežas zona un tā ir bijis vienmēr, līdzi jābūt dokumentiem, un tad vienmēr ir iemesls runāt. nedaudz vairāk par to, ko mēs jūtam šeit pierobežas zonā un ko es cenšos nodot saviem draugiem, kas nāk pie manis, ir “Mēs esam Latvija, mēs esam daļa no NATO un Eiropas Savienības, un tikai tāpēc, ka mēs esam daži kilometri no robežas nenozīmē, ka mēs neesam drošībā.”

Organizētie autobusu reisi uz Latgali nav apstājušies, un piedāvājums joprojām ir plašs un daudzveidīgs, taču paaugstināta robežsardze atstājusi ietekmi uz atsevišķu objektu pieejamību.

READ  Nākamgad Latvijā gaidāmi lielāki elektrības rēķini / Raksts

“Ir dažas vietas, kur mūsu vairs nav. Mums kādreiz bija ļoti skaists dabas objekts, kas bija tieši pie Krievijas robežas, tāpēc, protams, mēs tur vairs nebrauksim “, “ar to ir jārēķinās un jāsaprot, bet kopumā Latgali tomēr gribas redzēt un iepazīt.”

Viņš arī stāsta, ka ir vietas, kur tūristu grupām ir jāpieprasa uzturēšanās atļaujas pierobežas zonā, kas ir obligātas, iebraucot teritorijā tuvāk par diviem kilometriem robežai.

“Mums ir arī, piemēram, pašā pierobežas zonā nakšņojošas grupas, kur ir vajadzīgas speciālas atļaujas, kas attiecas uz bažām būt tuvu robežai – lielākās bailes, protams, izjūt vācieši, kanādieši, grieķi , ikviens, kas nāk no Rietumeiropas, ar zināmu bijību raugās ne tikai uz Latgali, bet arī uz Latviju kopumā.

Ir dažādi informācijas burbuļi, pastāstīja Latgales tūrisma asociācijas tūrisma speciāliste Laura Spondere.

“Esot šeit Latgalē, strādājot uz vietas un dzīvojot šeit, nav absolūti nekādas sajūtas, ka tu jūties apdraudēts, ka tev ir jāuztraucas, ka tev ir kaut kam jābūt gatavam.

Sponders stāsta, ka bailes joprojām ir saprotamas, ja tās pauž ārzemnieki, bet neizprotamas, ja tās pauž arī vietējie Latvijas ceļotāji.

“Vai pastāv kāda veida informācijas barjera, kas neļauj viņiem iegūt šo informāciju par situāciju, vai arī sabiedrībā klīst kādas baumas, tāpēc, iespējams, rodas kādi stereotipi.”

“Biju domājusi, ka vasarā būs labi, bet rudens un pavasara pusē šķiet, ka neklājas tik labi,” tūrisma nozares tendences skaidro BalticTravelnews.com direktors Ivars Mackevičs un apstiprina. cilvēki baidās no Krievijas robežas Latvijas kontekstā: “Atbrauc draugi no Vācijas un es saku, lai brauc uz Latgali, un viņi krata galvas nē nē.”

Uz izaicinājumiem, ar kuriem saskaras pierobežas tūrisma uzņēmēji, norāda arī Latvijas Lauku tūrisma asociācijas “Lauku ceļotājs” prezidente Asnāte Ziemele.

READ  Donohjū Berlīnē satiek savu vācu kolēģi

Reģioniem, kas robežojas ar agresorvalsti, ir ļoti grūti piesaistīt ārvalstu tūristus.

“Mēs tikko runājām ar pāris ceļotājiem, kuri veic džungļu taku no Kauņas uz Rīgu, un viņi teica, ka tur, kur džungļu taka iet gar Igaunijas-Krievijas robežu, viņi tur nebrauktu, viņiem šķiet, ka tas ir pārāk nedroši, un tur ir kāds tur tiešām cīnās.

Tūrisma nozare ir īpaši jutīga pret baumām un stereotipiem, taču viens no veidiem, kā mazināt bailes un nedrošību robežās, ir efektīva komunikācija, norāda Asnati Zemeli.

“Es domāju, ka šajā gadījumā pašiem Latvijas pilsoņiem un, protams, kopējā valsts politikā ir jāpasaka, ka Latvijā neviens nekur nekaro un viss ir droši.”

Angelica Johnson

"Tīmekļa praktizētājs. Sašutinoši pazemīgs ēdiena entuziasts. Lepns twitter advokāts. Pētnieks."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top