Trīs soļi, lai Baltijas valstis nebūtu nākamais Krievijas mērķis

Kāds gados vecs vīrietis Viļņā nesen Neatkarības dienas svinību ietvaros aplūko militāros transportlīdzekļus, kas novietoti uz pilsētas galvenās ielas. Daļa transportlīdzekļu piederēja Lietuvas armijai. Citi ieradās no ASV

Pie viņa piegāja žurnālists un jautāja, vai ārvalstu armija Lietuvas teritorijā nerada bažas. “Kāpēc?” Vīrietis, kurš izskatījās pēc astoņdesmit gadiem, atbildēja. “Es gaidīju, kad viņi atnāks 70 savas dzīves gadus.”

Sabiedroto spēki Baltijas valstīs netika izvietoti partizānu kara laikā pret padomju varu uzreiz pēc Otrā pasaules kara. Taču tās pastāv tagad, jo Baltijas valstis ir NATO dalībvalstis.

Igaunija, Latvija un Lietuva vienmēr ir jutušas, ka Krievijas atriebības politika atgriezīsies. Šādas bažas pilnībā neizteica citas Eiropas valstis. 2001. gadā Krievijas prezidents Vladimirs Putins flirtēja ar ideju par sadarbību ar NATO.

Baltijas valstis varētu domāt, ka ir pienācis laiks pateikt: “Mēs jums tā teicām.” Taču nav jēgas to darīt. Ir jākoncentrējas uz to, lai izvairītos no scenārija, ka Baltijas valstis būtu nākamais mērķis Krievijai, kā jau brīdinājis Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis. Tāpēc ir jāveic trīs soļi.

Pirmkārt, Rietumiem jāsaglabā stingrs atbalsts Ukrainai. Prettanku un pretgaisa ieroči šobrīd ir vissvarīgākie. Nākotnē būs jāpieņem jauns Māršala plāns, lai atjaunotu valsti un atjaunotu tās ekonomiku, kurai jau ir nodarīti zaudējumi, kas tiek lēsti 100 miljardu dolāru apmērā.

Savu lomu šajā ziņā spēlē arī sankcijas pret Krieviju. Tas kaitēs Krievijas ekonomikai, kā arī Rietumu ekonomikai. Taču jebkādas izmaksas, kas rodas brīvās pasaules iedzīvotājiem, ir niecīgas, salīdzinot ar ukraiņu ciešanām. Rietumiem ir jāizvairās iekrist slazdā, lai atgrieztos normālā stāvoklī, tiklīdz parādās pirmās pamiera vai politiskā izlīguma pazīmes. Kara ietekme būs ilga.

READ  Ģenerāldirektors Donijs Nelsons, kurš atveda Novicki, Dončiču un atstāja Mavs - WSOC TV

Otrkārt, ukraiņu tautas drosmei, aizstāvot savu dzimteni, vajadzētu iedvesmot liberālās demokrātijas atbalstītājus. Vairāk nekā desmit gadus demokrātija tika uzskatīta par “aplenktu” un “pagrimumā”, tomēr tā ir izrādījusies noturīga Ukrainas katastrofas laikā.

Ievēlētais komiķis Zelenskis ir izrādījies iedvesmojošs līderis. Rietumu demokrātijas ir arī parādījušas nebijušu vienotību, reaģējot uz Krievijas agresiju. Tomēr, ja iestājas nogurums vai samazinās uzmanības līmenis un Ukrainai galu galā būs grūti izdzīvot pati, cietīs arī demokrātija un brīvība. Sekas paplašināsies arī ārpus Ukrainas robežām.

Treškārt, NATO ir jāpielāgojas. Pirms Krievijas iebrukuma ar ierobežotu atturēšanu NATO austrumu flangā pietika. Taču Putins ir ievērojami palielinājis savu riska toleranci, un neviens nezina jauno robežu. Kā brīdina ukraiņi, nav nekādu garantiju, ka viņš nākamreiz varētu nepārbaudīt NATO valstis.

Vēsture var mums iemācīt mācību. Baltijas valstis mūsdienās ir līdzīgas Rietumberlīnei aukstā kara laikā. Atrodoties netālu no līdzīgi karojošās Krievijas, Baltkrievijas, Lietuvas, Latvijas un Igaunijas, tā kļuva par demokrātisku salu, ko ieskauj agresori.

Atturēšanai vajadzētu pārvērsties daudz aizsardzības pozā, līdzīgi kā sabiedroto klātbūtne Rietumvācijā aukstā kara laikā. Pašreizējais sabiedroto spēku līmenis – aptuveni 10 000 Baltijas valstīs kopā – ir nepietiekams. Aukstā kara kulminācijā ASV bija 20 reizes vairāk karavīru nekā Rietumvācijā.

Turklāt situācija Ukrainā liecināja par adekvātas pretgaisa aizsardzības nepieciešamību. Tomēr Baltijas valstis šajā ziņā ir vājas. Nesen Polijā tika izvietotas divas ASV raķešu Patriot baterijas; Baltijas valstu vadītāji jau gadiem ir aicinājuši uz pastāvīgu Patriot bateriju izvietošanu.

Atturēšana un spēcīgas aizsardzības pozas ir ērtākas un ekonomiski izdevīgākas iespējas nekā jebkādas hibrīdprovokācijas risināšana. Cilvēki Baltijas valstīs, kas gadu desmitiem gaidījuši sabiedroto ierašanos, neapšaubāmi piekritīs.

READ  Panarīns pret Putinu | Sporta uzvara

Linas Koggala ir Austrumeiropas studiju centra direktors, domnīca Viļņā, Lietuvā. © 2022 Chicago Tribune. Izplata satura aģentūra Tribune.

Prunella Bishop

"Radītājs. Kafijas cienītājs. Interneta cienītājs. Organizators. Popkultūras geek. TV ventilators. Lepns foodaholic."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top