Hokeja garajā vēsturē ir bijušas daudzas brāļu un māsu grupas, daudzas dvīņu grupas un daudzas tēvu un brāļu grupas. Neviens trīnītis nav spēlējis tik augstā līmenī, un noteikti nav arī trīs viena vecuma brāļu un māsu kā Latvijas Bokartu puiši.
(Atšķirība starp šiem trim bija seši gadi, un pat seši brāļi Sateri ir dzimuši septiņu gadu laikā. Iespējams, vienīgā vecāko vecuma atšķirība starp brāļiem un māsām bija Henrijam Ričardam, kurš bija piecpadsmit gadus jaunāks par Morisu.)
Roberts Bokarts bija pirmais, kas iekļuva IIHF sacensībās. Viņš dzimis 1990. gadā un spēlējis 2007. gada U18 izlasē. Piecus gadus vēlāk 1995. gadā dzimušais Rehards spēlēja U18 izlasē, 2012. gadā, un tagad 2022. gadā 2004. gadā dzimušais Rodesers ir šeit Vācijā, pārstāvot savu valsti.
Rodeserim ir jāstrādā, pirms viņš iegūst tādu pašu pieredzi kā viņa brāļi. Roberts vēlāk aizvadīja divus pasaules junioru čempionātus un astoņus pasaules čempionātus, savukārt Rihards spēlēja 2013. gada U20 čempionātā un pēc tam kopā ar brāli aizvadīja pēdējās četras pasaules (2017-19, 2021).
Rods sāka: “Kad es biju mazs, manam tētim piederēja slidotava, un mani brāļi tajā spēlēja. Tāpēc, kad biju pietiekami vecs, arī es sāku spēlēt. Man ļoti patika; tā mums bija ģimenes lieta.”
Jo vecāks viņš kļūst, jo labāk, tāpēc, kad Rodžersam bija 14 gadi, viņš pārcēlās uz Šveici, lai trenētu un spēlētu augstākā līmenī. Viņš pērn Latvijā gandrīz iekļuva U18 izlasē, taču cieta neveiksmi. Šogad tā nav.
“Pagājušajā gadā es biju U18 treniņnometnē. Es neiekļuvu izlasē, bet viņi man teica, ka spēlēšu nākamgad, tāpēc es pavadīju iepriekšējo sezonu, trenējoties un gatavojoties tai. Šveices hokejs ir patiešām labs. ātri un smagi. Šis turnīrs ir lieliska iespēja parādīt, ko varu. Esmu patiesi priecīgs būt šeit, un ceru palīdzēt komandai izcīnīt medaļu.”
Lai gan Rodžers seko līdzi NHL un tāpat kā daudziem patīk, kā spēlē Konors Makdeivids, viņa iedvesma ir daudz tuvāka mājām.
“Godīgi sakot, es uzskatu, ka mani brāļi ir visiedvesmojošākie spēlētāji, jo es vienmēr skatos viņu mačus un vienmēr ar viņiem nervozēju. Vai viņi spēlēja labi? Vai viņi uzvarēja vai zaudēja? Viņi mani iedvesmo. Ārpus sezonas mēs vienmēr trenējamies kopā. Ceru, ka viņi to spēs. Nāciet šeit un skatieties manas spēles, bet viņi trenējas kopā ar izlasi, lai sagatavotos pasaules čempionātam.”
Interesanti, ka, neskatoties uz viņu vecuma starpību vai varbūt tieši tāpēc, katrs Bokarts ir sava veida spēlētājs.
“Lielākā daļa cilvēku ir starp maniem brāļiem un māsām,” sacīja Rodesers, salīdzinot modeļus. “Mans vecākais brālis Roberts ir vairāk vārtu guvējs. Viņam ir patiešām labs metiens. Un vidējais brālis Ričardss ir ļoti ātrs. Manuprāt, esmu vairāk saspēles vadītājs, nevis vārtu guvējs.”
Rodžeri ir šajā vecumā, kad svarīga ir katra diena, nedēļa un mēnesis. Viņš šogad iekļuva komandā nevis tāpēc, ka saņēma pagājušā gada solījumu, bet gan tāpēc, ka smagi strādāja un attīstīja katru savas spēles un ķermeņa aspektu.
“Šogad vairāk spēlēju ar ripu,” viņš paskaidroja. “Es iekniebu vairāk. Pagājušajā gadā es biju vairāk garāmgājējs, bet tagad, ja man ir labas attiecības ar ripu, es automātiski nepiespēšu pirmais. Bet pat tā, es domāju, ka visizdevīgākā lieta uz ledus ir Atdodot lielisku piespēli. Kopumā es domāju, ka lielākā mācība, ko guvu no saviem vecākiem un brāļiem, ir tāda, ka smags darbs agrāk vai vēlāk atmaksājas. Tas ir tikai laika jautājums.”
Bokarts cer būt daļa no plaukstošas Latvijas programmas. Pēc atkārtotas pievienošanās IIHF kā neatkarīgai valstij 1992. gadā tā kvalificējās olimpiskajām spēlēm tikai desmit gadus vēlāk. Taču tad Latvija spēlēja četras reizes pēc kārtas, līdz 2018. gadā nespēja kvalificēties Phjončhanai. Pekinā viņi atgriezās pagājušā gada februārī, kur ieņēma 11. vietu 12 komandu konkurencē (turnīrā spēlēja Rehards, bet Roberts ne). Pasaules čempionātā viņi ir bijuši labākajā baseinā katru gadu kopš 1997. gada, bet junioru līmenī viņiem bija grūti palikt nomodā. Kopš 2006. gada viņi ir aizvadījuši tikai sešus pasaules junioru čempionātus, bet kopš 2007. gada – deviņus čempionātus līdz 18 gadu vecumam.
“Latvijas hokejam kvalifikācija olimpiskajām spēlēm bija patiešām svarīga,” turpināja Rodesers. “Pēdējo reizi spēlējām 2014. gadā, tāpēc pēdējos astoņus gadus ir bijis grūti, bet tagad spēlējam ar pasaules labākajām komandām. Tas mums ir svarīgi. Man lielākais sapnis bija spēlēt ar brāļiem pasaules čempionātā vai izlasē Sometime. Viena līnija, mēs trīs kopā!”
Pagaidām tas vēl ir sapnis. Latvijai ceturtdienas vakarā ir darba pilnas rokas, kad tā spēlēs pret ASV. Bet Rodesers darīja savu. Viņš ir komandas vadībā ar trīs punktiem, no kuriem visi ir rezultatīvas piespēles, un, ja viņi rīt Landshūtā vēlas sagādāt pārsteigumu, viņam būs jābūt veicinošam faktoram.
“Ārpus ledus mēs esam smieklīga komanda,” viņš piebilda. “Mēs visu laiku smejamies. Taču maču laikā esam 100% koncentrējušies spēlei un gatavi smagi spēlēt katrā maiņā.”
