Trīs Latvijas partijas trešdien parakstīja vienošanos par koalīcijas valdības veidošanu vairāk nekā divus mēnešus pēc vispārējām vēlēšanām Baltijas jūras reģionā, ko noteica kaimiņvalsts Krievijas karš Ukrainā un ekonomiskās problēmas.
Jauno valdību vadīs premjerministra Krisjāņa Kariņa valdošā partija Jaunā Vienotība, kas 1.oktobrī notikušajās vispārējās vēlēšanās ieguva visvairāk balsu ar 19%. Abi jaunākie partneri būs Nacionālā konservatīvā alianse un jaunās centriskās vēlēšanu apvienības Apvienotais saraksts.
Partijas apņēmās virzīt jaunās valdības darbu piecās jomās: Latvijas drošība, izglītība, enerģētika, konkurētspēja un dzīves kvalitāte.
Puses kopīgā deklarācijā uzsvēra, ka kopš 2019.gada premjera amatā Kariņa otrās valdības mērķis ir “transformēt ekonomiku” ar politiku, kas “nodrošina drošību un labklājību Latvijas iedzīvotājiem”.
Latvijā šobrīd ir viens no augstākajiem inflācijas rādītājiem Eiropas Savienībā, cenām novembrī pieaugot par 21,8%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, liecina valsts statistikas biroja dati.
Latviju un tās Baltijas kaimiņvalstis Igauniju un Lietuvu enerģētikas krīze smagi skāra to atkarības no Krievijas gāzes dēļ pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā februārī.
Šīs trīs valstis šā gada sākumā pārtrauca dabasgāzes sūtījumus no Krievijas, un šobrīd Latvija galvenokārt paļaujas uz savām gāzes rezervēm un importu no Lietuvas, lai gan pēdējo nedēļu laikā aukstuma apstākļos pārrobežu piegādes ir samazinājušās.
Partijas kopā ieņem 54 mandātus Latvijas 100 deputātu parlamentā, kuram darījums vēl jāapstiprina balsojumā. Tikai septiņas vēlēšanu partijas vai apvienības vēlēšanās pārkāpa 5% barjeru un nodrošināja sev pārstāvniecību likumdevējā.
Vissvarīgākais ir tas, ka neviena no partijām, kas apkalpo Latvijas lielo etnisko krievu minoritāti, kas veido vairāk nekā 25% no valsts 1,9 miljoniem iedzīvotāju, nav spējusi nodrošināt vietu parlamentā.
Latvija ir NATO un Eiropas Savienības dalībvalsts kopš 2004. gada.
