Katra trešā ES valsts iebilst pret Eiropas Parlamenta rosināta pasākuma uzsākšanu, lai mainītu bloka līgumus, liecina pirmdien, 9.maijā, publicētais žurnālistu kopīgais dokuments.
“Mēs neatbalstām nepārdomātus un iepriekšējus mēģinājumus uzsākt procesu ceļā uz līguma izmaiņām,” teikts Bulgārijas, Čehijas, Dānijas, Igaunijas, Somijas, Latvijas, Lietuvas, Maltas, Slovēnijas un Zviedrijas parakstītajā tekstā.
Izplatīts dienā, kad Eiropas Parlaments Strasbūrā rīkoja konferences par Eiropas nākotni noslēguma ceremoniju, tā ir konsultācija simtiem ES pilsoņu par veidiem, kā bloks var vislabāk reaģēt uz sabiedrības cerībām.
Konsultāciju rezultātā tika izstrādāti 49 priekšlikumi, kuros ietverti vairāk nekā 300 ieteikumi, būtībā aicinot ES kļūt par federālu lielvaru ar plašākām pilnvarām un vienkāršotu lēmumu pieņemšanu.
Viena no plāna galvenajām ambīcijām ir atņemt dalībvalstu veto tiesības no dažām jutīgām politikas jomām, piemēram, veselības, nodokļu, aizsardzības un nākamajām dalībvalstīm, kas prasītu līgumu pārrakstīšanu.
Bez veto tiesībām absolūtais vairākums var pieņemt lēmumus, kā tas jau notiek ar citiem uzņēmumiem Eiropas Savienībā. Tas nozīmē, ka par to balsoja 15 no 27 valstīm, ja vien tas pārstāv vairāk nekā 65 % no 450 miljoniem ES iedzīvotāju.
Šī formula dod priekšroku lēmumiem, kurus atbalsta divas bloka visvairāk apdzīvotās valstis Vācija un Francija, un rada bažas mazākās valstīs – tajās, kas parakstīja kopīgo dokumentu -, ka viņu vēlmes tiks pārspētas.
49 izmaiņu priekšlikumus šobrīd izvērtē ES valstis. Ja vienkāršs vairākums no tām – 14 valstis – piekrīt, tās var balsot par pasākumu sarunu sākšanai par iespējamām līguma izmaiņām.
“Līguma maiņa nekad nav bijis konferences mērķis,” teikts kopīgajā dokumentā, brīdinot, ka tā rezultāti “tiek izmantoti kā instruments”.
Viņš arī sacīja, ka centieni šajā virzienā “saņems nopietnus riskus, ka enerģija tiks novirzīta” no sabiedrības prioritātēm un “steidzamajiem ģeopolitiskajiem izaicinājumiem, ar kuriem saskaras Eiropa”.
Valstu grupa norādīja, ka ES “var izpildīt esošo līguma ietvaru”, kā to parādīja nesenās krīzes, atsaucoties uz Covid pandēmiju un Eiropas reakciju uz Krievijas karu Ukrainā.
“Mums jau ir Eiropa darbībā,” viņi teica.
