2020. gadā Latvijā bija 2,3 tūkstoši lielo lauku saimniecību ar rekordlielu indeksu vairāk nekā 100 000 eiro gadā, un tiek apstrādāts 51% no lauksaimniecībā izmantojamās platības.
Vidējās saimniecības (ar standarta indeksu 15-99,9 tūkst. eiro gadā) veidoja 7,9 tūkstošus un veidoja 26,3% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes, bet 58,8 tūkstoši saimniecību (ar standarta indeksu 15-99,9 tūkst. eiro gadā) 26,3% no lauksaimniecībā izmantojamās platības Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes sagatavotajiem provizoriskajiem 2020.gada lauksaimniecības skaitīšanas rezultātiem.
2020.gadā lauksaimniecībā nodarbināto skaits bija 185,4 tūkstoši cilvēku, no kuriem 155 400 jeb 83,8% bija pastāvīgi un 30 000 jeb 16,2% bija pagaidu darbinieki.
133,7 jeb 86,1% no pastāvīgajiem darbiniekiem bija īpašnieki un viņu ģimenes locekļi.
Kopš 2001.gada, kad tika veikta pirmā lauksaimniecības skaitīšana pēc neatkarības atjaunošanas, lauksaimniecībā pastāvīgi nodarbināto skaits samazinājies par 110,1 tūkst. jeb 41,5%.
88,7% no lauksaimniecībā nodarbinātajiem strādā nepilnu darba laiku, tas ir, mazāk nekā 1840 stundas gadā. 2001.gadā lauksaimniecībā strādāja 17,5 tūkstoši jeb 11,3% pilnas slodzes darbinieku, kas ir par 13,5 procentpunktiem mazāk nekā 2001.gadā, augkopības saimniecībās dominē nepilnas slodzes darbs, kur raksturīgs sezonas darbs.
93,1% saimniecību pērn pārvaldīja paši īpašnieki, 3,7% – kāds cits ģimenes loceklis, 1,7% – kāds ārpus ģimenes un 1,5% – īpašnieka dzīvesbiedrs.
60,3% jeb 41,6 tūkstoši vadāmu vadītāju vecumā virs 54 gadiem, no kuriem 39,5 tūkstošiem arī pieder. 3,6 tūkstoši jeb 5,2% saimniecību vadītāju bija vecuma grupā no 18 līdz 34 gadiem.
2020.gadā 49,7% saimniecību vadītāju bija tikai darba pieredze lauksaimniecībā, kas ir par 20 procentpunktiem mazāk nekā pirms 20 gadiem. Salīdzinot ar iepriekšējām lauksaimniecības skaitīšanām, vadītāju skaits ar vidējo profesionālo vai profesionālo izglītību lauksaimniecībā un pamatizglītību lauksaimniecībā palielinājās attiecīgi līdz 22,4% un 20,7%. Taču augstākā izglītība lauksaimniecībā joprojām ir tikai 7,2% saimniecību vadītāju.
9,2% gadījumu saimniecības vadītājs pagājušajā gadā ir saņēmis papildu lauksaimniecības apmācību.
Bioloģisko saimniecību skaits pēdējo 10 gadu laikā ir pieaudzis par 19,9%. 2020. gadā Latvijā bija 4000 bioloģiskās lauksaimniecības metodes saimniecību, kuras apstrādā 285,5 hektārus jeb 14,5% lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kas ir divas reizes vairāk nekā 2010. gadā. Bioloģiskās saimniecībās lielākās platības ir zālāji (46,3%) un aramzemi (23,4%). un graudaugi (22,2%).
Tā kā 2020. gadā pieaug bioloģiskās lauksaimniecības dzīvnieku skaits, bioloģiski audzētas bija 26,3% govju, 13% slaucamo govju, 39,5% aitu, 22,5% kazu un 1,2% dējējvistu.
Galvenās specializācijas jomas bioloģiskajās saimniecībās 2020.gadā bija lopkopība, izņemot piena lopkopību (29,7%), piensaimniecība (22,1%) un jauktā augkopība-lopkopība (18,6%). Savukārt 36% bioloģisko saimniecību 2010.gadā specializējušās piena lopkopībā.
