Latvijas TV De facto Aptaujā, kas notika 31. janvārī, tika ziņots, ka Ekonomikas ministrija izstrādā plānus atjaunot mazumtirdzniecības nozari, jo uzņēmumi saskaņā ar pašreizējiem noteikumiem saskaras ar arvien lielāku spiedienu.
saskaņā ar De facto Priekšlikumi ietver ne tikai personīgai iegādei pieejamo mazumtirdzniecības preču klāsta paplašināšanu, bet arī frizieru un skaistumkopšanas ekspertu sniegto pakalpojumu atkārtotu atvēršanu.
Priekšlikumi, visticamāk, tiks iesniegti Ministru padomei apspriešanai šonedēļ, taču tie netiks iesniegti, kamēr epidemioloģiskā situācija būtiski uzlabosies, De facto Viņš teica.
Noteikumu projektā norādīts, ka veikaliem katram apmeklētājam jānodrošina vismaz 25 kvadrātmetri liela platība, kas nozīmē, ka daudzos mazākos veikalos vienlaikus varēs izmitināt tikai vienu cilvēku. Lieliem veikaliem, ieskaitot tirdzniecības centrus, būs jāizveido veikalu apmeklētāju izsekošanas sistēmas, kā arī jāieceļ atbildīgā persona, kurai visu laiku būs jāuzrauga apmeklētāju skaits un plūsma, kā arī jābūt kontaktpunktam noteikumu izpildei policijā.
“Mēs vēlamies pēc iespējas ātrāk panākt konceptuālu vienošanos un pēc tam dot uzņēmumiem laiku ieviest šos jaunos standartus. [This will allow us] Ekonomikas ministrs Yannis Wittenbergs sacīja: “Lai sistēma būtu pēc iespējas ātrāk, kad epidemiologi to atļauj ieviest”.
Priekšlikumu projektā arī bija paredzēts, ka, ja veikali pārkāpj noteikumus, tos kā soda veidu var slēgt uz desmit dienām.
Liekšanās pie pamatnēm
Tomēr viņas ziņojumā De facto Parādiet arī to, kā pašreizējā likuma nepilnības ļāva Peple datortehnikas veikalā iegādāties preces, kuras nav aizliegto preču sarakstā, ja tām ir debetkarte uz uzņēmuma, nevis privātpersonas vārda. Firmas un citas juridiskas personas var iegādāties pilnu piedāvāto preču klāstu, savukārt nepilnvarotas personas nevar.
Tikmēr policija visbiežāk tiek izsaukta saistībā ar masku lietošanas pārkāpumiem veikalos. Kopš 9. novembra šajā atsevišķajā lietā ir ierosinātas 900 lietas.
Apkopojot cilvēku pieredzi, iepērkoties dažādos veikalos, De facto Tajā secināts, ka daudzi “radoši” risinājumi tiek izmantoti vietās, kur tuvumā atrodas atļautas un ierobežotas produktu grupas. Piemēram, izvēloties produktu, kas nav atļauts veikalā, persona tiek novirzīta uz vietu, kas paredzēta kā savākšanas punkts attāliem pirkumiem. Citur pārdevējs pieprasa, lai pircēji nosūta īsziņu uz numuru, kas norādīts izrakstīšanās laikā, lai to kvalificētu kā attālu pirkumu. Attālinātie pirkumi nav ierobežoti.
Policija arī ierosināja lietas, pamatojoties uz šādiem pārkāpumiem, taču tikai dažos gadījumos policija atzīmēja, ka varētu būt “paplašināta tālpārdošanas koncepcija”.
“Ir skaidrs, ka līdz ar policijas klātbūtni vai viņu ierašanos šīs darbības tiek nekavējoties pārtrauktas. Šeit pašiem tirgotājiem ir jāuzņemas liela atbildība – jābūt atbildīgiem par to, ko viņi dara,” sacīja uzņēmuma viceprezidents Normmonds Krabsis. Valsts policija.
Bet daudzi no slēgtajiem veikaliem saskaras ar nopietnām grūtībām, pat ja tie stingri ievēro valdības vadlīnijas.
Neapmierinātība ar atbalsta ātrumu
Lietotu apģērbu mazumtirgotājs RDA pārvalda 64 veikalus un nodarbina aptuveni 250 cilvēkus. Tas ir arī nozīmīgs lētu apģērbu avots ģimenēm visā Latvijā. Tas ir slēdzis visus savus veikalus, jo tā bija likumīga prasība, bet pārdošana attālināti nav ekonomiski iespējama, jo pasta vai piegādes izmaksas daudzos gadījumos ir lielākas nekā apģērba priekšmetu izmaksas.
Saskaņā ar pašreizējiem noteikumiem tā teorētiski var pārdot lietotas cepures, šalles un cimdus, bet ne citus apģērbus, apavus un aksesuārus. Arī uz šī pamata atvērt veikalus nebūtu jēgas.
RDA darbinieki saņem dīkstāves pabalstus, un tagad uzņēmums ir pieteicies apgrozāmo līdzekļu dotācijai. Viena mēneša laikā nepieciešami apmēram piecdesmit tūkstoši eiro, lai izpildītu līgumus ar ārvalstu partneriem. Bet līdz 170 tūkstošiem (ziemas mēnešos) iet tikai uz īri un komunālajiem maksājumiem. Veikali joprojām atrodas, un saimnieki joprojām lūdz tos īrēt.
“Atklāti sakot, tas ir ļoti grūti,” sacīja SIA RDA direktore Eva Fedovska, norādot, ka solītais valdības atbalsts nav sniegts tik ātri, cik vajadzīgs, lai uzņēmumi varētu pārdzīvot krīzi.
Kopš 21. decembra Valsts ieņēmumu administrācija (VID) ir saņēmusi vairāk nekā četrus tūkstošus atbalsta pieprasījumu no mazumtirgotājiem. Katru dienu tiek pieņemti aptuveni divi simti lēmumu.
“Protams, lielā atšķirība ar dotācijām ir tā, ka tie ir valsts atbalsts, un ir daudz sarežģītāka vērtēšanas procedūra. Ir jāizvērtē, pirmkārt, vairāk kritēriju … Turklāt viss, kas saistīts ar Eiropas prasībām – tas ir, , pirmkārt, MVU lielums. Un, otrkārt, tā meitasuzņēmumi, partnerības un, treškārt, tie, kuriem ir vai nav grūtības. ” Pēkšņā nepieciešamība veikt šādus nepazīstamus novērtējumus plašā mērogā neizbēgami nozīmēja strauju mācīšanās līkni, sacīja Santa Nodokļu veicināšanas departamenta direktore Santa Garana.
Sākotnējais skaidrības trūkums par pieejamajiem atbalsta mehānismiem un sekojošajām reformām noveda pie tā, kas notika De facto To sauc par “absurdu situāciju”, jo uzņēmēji, kuri nepieteicās atbalsta dotācijām novembrī un decembrī, nevarēja uz tām pretendēt. Tomēr atbalsts janvārim vēl nav pieejams, jo jaunākie noteikumi gaida apstiprinājumu Eiropas Komisijā. Kad tieši tas notiks, nav zināms.
Atlasiet tekstu un pieskarieties Ctrl + Enter Lai redaktoram nosūtītu ieteikto labojumu
Atlasiet tekstu un pieskarieties Ziņot par kļūdu Lai redaktoram nosūtītu ieteikto labojumu
