Tiek lēsts, ka alkohola patēriņš valstij/valstij rada miljonus lielus zaudējumus

Pētījumu veica Baltijas Starptautiskais ekonomikas politikas studiju centrs Veselības ministrijas īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta “Kompleksi pasākumi veselības veicināšanai un slimību profilaksei” ietvaros. Rezultātus Veselības ministrija izmantos, lai virzītu politikas iniciatīvas un pamatotu finansējuma nepieciešamību sabiedrības veselības politikas īstenošanai.

Pētījuma rezultāti liecina, ka veselības nozarei izmaksas 2021.gadā veidoja 56,6 miljonus eiro jeb 2,7% no kopējiem veselības nozares izdevumiem. Tiesībaizsardzībai – sabiedriskajai kārtībai un drošībai novirzīti 47,7 miljoni eiro jeb 6,5% no vispārējās valdības sektora izdevumiem; Sociālā palīdzība – 44,8 miljoni eiro jeb 0,97% no valsts un pašvaldību izdevumiem sociālo pakalpojumu sniegšanai.

Finansiālā ietekme uz bezdarbu un ekonomiskās aktivitātes samazināšanos jeb alkohola kaitējuma netiešās izmaksas tiek lēstas no 290 līdz 452 miljoniem eiro jeb 0,9% līdz 1,3% no IKP. Tas ir balstīts uz gadījumiem, kad pārmērīga alkohola lietošana noved pie personas priekšlaicīgas nāves vai bezdarba, nokļūšanas cietumā, saslimšanas vai darba spēju un produktivitātes samazināšanās.

Alkohola radītā kaitējuma rezultātā 2021.gadā tika zaudēti līdz pat 88 620 dzīves gadi, kurus varēja nodzīvot ar labu veselību un dzīves kvalitāti, norādīja ministrija.

Pētījumā lēsts, ka vislielākā ietekme uz valsts budžetu un tā izmaksām būs alkohola realizācijas laika samazināšana, īpaši vakara stundās, vecuma ierobežojumu palielināšana alkohola iegādei līdz 20 gadiem, akcīzes nodokļa likmes palielināšana, akcīzes nodokļa likmes palielināšana, alkohola realizācijas laika samazināšana, īpaši vakara stundās. pieļaujamā alkohola koncentrācija autovadītājiem un alkohola reklāmas ierobežošana.

Latvijā ir augstākais absolūtais alkohola patēriņš sabiedrībā starp Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīm – 12,2 litri uz vienu iedzīvotāju.

“Alkohola lietošana ir nozīmīgs saslimstības un priekšlaicīgas nāves cēlonis. Sabiedrība, vienlaikus ir nepieciešams ieviest kompleksus pasākumus, un tajā jāiekļauj likumdošanas iniciatīvas, lai radītu atbilstošus apstākļus, veicinātu cilvēku paradumu maiņu un turpinātu sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumus sabiedrības veselības veicināšanai,” viņš sacīja.

READ  Nav cerību uz izaugsmi dzīvojamo ēku/materiālu sektorā

Darbam var piekļūt (latviešu valodā, ar kopsavilkumu angļu valodā). šeit.

Vai redzējāt kļūdu?

Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram

Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram

Angelica Johnson

"Tīmekļa praktizētājs. Sašutinoši pazemīgs ēdiena entuziasts. Lepns twitter advokāts. Pētnieks."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top