Inflācija eirozonā pēc divu mēnešu likmju dubultošanās atkal sarukusi līdz viencipara līmenim.
Jaunākie dati no Eiropas Savienības statistikas aģentūras Eurostat Tiek lēsts, ka gada inflācija visā eirozonā decembrī bija 9,2% salīdzinājumā ar 10,1% novembrī un 10,6% oktobrī.
Inflācijas kritums seko virknei procentu likmju paaugstināšanas, ko 2022. gadā ierosināja Eiropas Centrālā banka (ECB), un zemākām enerģijas cenām visas ziemas garumā.
Neskatoties uz zemākām gāzes vairumtirdzniecības cenām salīdzinājumā ar vasaru, joprojām tiek prognozēts, ka enerģētika decembrī sasniegs augstāko gada inflācijas līmeni – 25,7%. Lai gan tas ir straujš kritums no novembra 34,9%, enerģijas inflācija joprojām apsteidz galveno indeksu, kas mēra cenu inflāciju starp preču un pakalpojumu grozu.
Lai gan jaudas inflācijas kritums joprojām bija augsts, tas bija pietiekami, lai kompensētu inflācijas pieaugumu visās pārējās Eurostat novērtētajās kategorijās.
Pēc enerģētikas nākamā lielākā Eurostat novērtētā kategorija ir pārtika, alkohols un tabaka. Aģentūra lēš, ka inflācija šajā kategorijā decembrī bija 13,8%, kas ir par 2 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā mēnesī.
Nevienmērīgs reģionālās inflācijas modelis
Jaunākie skaitļi liecina, ka eirozonas valstis piedzīvo cenu pieaugumu ar izteikti atšķirīgu tempu. Lai gan dažas valstis ir ceļā uz atveseļošanos, citas joprojām atrodas augošās inflācijas gūstā.
Labā ziņa ir tā, ka Eiropas valstis ar vismaz augstākajiem inflācijas rādītājiem, piemēram, Baltija, šķiet, met līkumu.
Piemēram, Igaunijā, vienā no eirozonas valstīm, kas pēdējā gada laikā juta vissmagāko inflācijas spiedienu, decembrī aplēstā inflācija bija 17,5%, salīdzinot ar 25,2% augstāko līmeni augustā.
Kopā ar Igauniju Latvijas inflācijas līmenis decembrī bija 20,7%, kas ir nedaudz zemāks nekā septembrī 22%.
Citas valstis, kas cenšas izkļūt no augstajiem inflācijas rādītājiem, ir Luksemburga, kur gada likme atgriezās līdz 6,2% pēc gandrīz divkāršiem skaitļiem jūlijā. Inflācija Spānijā, eirozonas valstī ar zemāko inflācijas līmeni decembrī, pēc divu mēnešu cenu pieauguma jūlijā un augustā samazinājās līdz 5,6%.
No otras puses, šķiet, ka tādas valstis kā Somija un Slovākija nepārvarēja inflācijas maksimumu un decembrī turpināja paaugstināt savas likmes.
Lai gan joprojām ir tālu no ECB izvirzītā 2% mērķa, eirozonas patērētāji atzinīgi vērtētu viencipara inflācijas apvērsumu, no kuriem daudzi piedzīvoja cenu pieaugumu, kas pārsniedza algu pieaugumu pēdējā gada laikā.
Un, lai gan ECB procentu likmju politiku nosaka nepieciešamība pazemināt inflāciju līdz vadāmam līmenim, augstāku procentu likmju otrā puse ir tāda, ka bankas mazāk spēj un nevēlas aizdot patērētājiem un pieprasīt augstākas likmes, kad tās to dara.
Kā PYMNTS ziņoja decembrī, pēc kāpšanas līdz rekordaugstiem līmeņiem vasaras beigās uzņēmumiem un patērētājiem izsniegto aizdevumu gada pieaugums samazinājās. samazinājās novembrī Bankas cenšas samazināt savu pakļautību kredītsaistībām.
Kā ziņots, Francijas banka BNP Paribas ir vēl viena zīme, ka lielākie aizdevēji vēlas samazināt savu kredītportfeļu risku. Apsveriet būtisku pārstrukturēšanu No patērētāju finanšu vienības.
Lai iegūtu visu mūsu PYMNTS EMEA pārklājumu, abonējiet Daily Eiropas, Tuvo Austrumu un Āfrikas biļetens.
PYMNTS dati: kāpēc patērētāji mēģina izmantot digitālos makus
PYMNTS pētījumā “Jaunas maksājumu iespējas: Kāpēc patērētāji izmēģina digitālos makus” atklājās, ka 52% ASV patērētāju 2022. gadā izmēģināja jaunu maksājuma veidu, un daudzi izvēlējās izmēģināt digitālos makus pirmo reizi.
