Tālmācība Latvijā ir bijusi ilgāka nekā vidēji ES / eseja / Eng.lsm.lv

Daudzās Latvijas pilsētās un pašvaldībās tālmācība dažām vecuma grupām notiek jau sesto mēnesi pēc kārtas, un speciālisti ir radījuši bažas par bērnu, īpaši pusaudžu, emocionālo veselību.

Līdz marta beigām Eiropā vidējais tālmācības laiks vidusskolā bija 2,2 mēneši un trīs vidusskolā, ziņo IZM. Latvijā piektajai un sestajai klasei bija 3,2 mēneši, vecākām – pieci mēneši.

Saskaņā ar IZM aptauju skolēni neuzrāda lielu motivāciju. Aptauja tika veikta starp vecākiem pieaugušajiem – 12. klases skolēniem – un parādīja, ka 63% par vissvarīgāko šķērsli pilnīgai tālmācības procesam minēja motivācijas trūkumu un koncentrēšanās grūtības. Apmēram puse (53%) aptaujāto atzina, ka slodze ir pārāk liela, un daudziem no viņiem pietrūka klasesbiedru (42%).

Skolas psihologi atzīst, ka patstāvīga ikdienas dzīves organizēšana un mācīšanās plānošana ir vieni no grūtākajiem pusaudžu uzdevumiem. Jo ilgāk bērni mācās no tālienes, jo vairāk problēmu var uzkrāties.

Tālmācības grūtības bieži skar pašus skolotājus. Lai izvairītos no skolotāju izdegšanas, ir uzsāktas vairākas atbalsta programmas gan valsts, gan vietējā līmenī.

Maz ticams, ka visi skolēni tuvākajā nākotnē atgriezīsies skolā. Bet Latvijai vajadzētu sākt domāt par nākamo gadu, kurā mēs ceram, ka skolēni atgriezīsies skolā, un pēc šī lielā pārtraukuma tiks apsvērta kopīga ārpusstundu vienošanās un atbalsts skolas pārmācīšanai klātienē. Lai uzlabotu situāciju skolās, izglītības ministrs apsolīja, ka atbalsts skolotājiem un skolēnu, vecāku un skolotāju pašpalīdzības kursi tiks nodrošināti līdz gada beigām.

Paralēli nākotne lielā mērā ir atkarīga no epidemioloģiskās situācijas rudenī un skolotāju vakcinācijas procesa. Skolotāju vakcinācija sākas Latvijā pirmdien, 12. aprīlī.

Pastāstiet mums par kļūdu