Tallink Grupp savu lēmumu pamatoja ar to, ka prāmjiem Isabelle un Star beidzas ilgtermiņa nomas līgumi.
Uzņēmums norādīja, ka kuģi pašlaik ir fraktēti bez apkalpēm un nākotnē nevarēs pieņemt darbā daudz strādnieku.
Septiņi no 15 Tallink kuģiem un seši ir noslēgti ārzonā Kanādā, Nīderlandē un Skotijā. Daudzas no tām, tostarp Isabelle, tika izmantotas kā īstermiņa mājoklis Ukrainas bēgļiem.
Igaunijā vissmagāk cietīs kuģu apkalpojošais personāls, savukārt Latvijā tiks atlaisti apkalpojošais un tehniskais personāls.
Tallink Group pavēstīja, ka no Hansaliin OÜ tiks atlaisti 400 darbinieki, kas pārsvarā skars Igaunijas darbiniekus, bet 100 – no Tallink Latvija.
Precīzs recidīvu skaits nav noteikts, taču masveida atkārtošanās process sāksies šonedēļ un tiks pabeigts līdz rudenim.
Arī citā mazākā Tallink Grupp meitasuzņēmumā Laevatenindus ir atlaisti darbinieki.
Talking Group prezidents Pāvo Nogens sacīja, ka uzņēmums ir mēģinājis nodrošināt darbu apkalpes locekļiem uz citiem kuģiem.
“[But] Pēc vasaras pīķa sezonas diemžēl visiem kolēģiem nevarēsim piedāvāt tik daudz darba vietu kā līdz šim.
Nujeen piebilda, ka pēdējos gados uzņēmums ir darījis visu iespējamo, lai, neskatoties uz krīzēm, saglabātu pēc iespējas vairāk darbavietu un nodrošinātu darbības nepārtrauktību.
Igaunijas Bezdarba apdrošināšanas fonds (EUIF) informēja ERR, ka Hansaliin OÜ ir saņēmis kolektīvu paziņojumu par masveida atlaišanu 407 cilvēkiem. Uzņēmumā kopumā strādā 1263 darbinieki.
Minētie iemesli ir koronavīrusa pandēmijas ilgtermiņa un pastāvīgā ietekme, kas samazinājusi pasažieru skaitu, Krievijas un Ukrainas kara ietekme uz ekonomiku, kā arī buru kuģu skaita samazināšanās Baltijas jūras maršrutos. Viņa sacīja, ka tas ierobežoja uzņēmuma iespējas nodrošināt darbiniekus ar darbu.
UEFA padomniece komunikācijas jautājumos Lorija Kola sacīja, ka galīgais atlaišanas gadījumu skaits varētu būt mazāks. Piemēram, viņš teica, kad Hansaliin OÜ pandēmijas laikā mēģināja atlaist 1000 cilvēku, galīgais skaits bija 745.
Viņš sacīja, ka lielākā daļa no šiem bijušajiem darbiniekiem sākotnēji bija reģistrēti kā bezdarbnieki, taču tagad viņi vairs nav reģistrēti.
Neatkarīgās Igaunijas Jūrnieku arodbiedrības priekšsēdētājs Juri Lempers ERR sacīja, ka arodbiedrībai nav daudz iespēju novērst darbinieku atlaišanu. Tomēr atkārtojiet arī to, ka galīgais skaitlis var būt mazāks.
Lambers sacīja, ka arodbiedrībai tagad ir divas nedēļas konsultāciju sesijām.
“Mēs uzdosim darba devējam papildu jautājumus un mēģināsim ar viņiem vienoties,” viņš teica.
–
Sekojiet ERR jaunumiem Facebook Un Twitter Un nekad nepalaidiet garām atjauninājumus!