Nauda liek pasaulei iet riņķī vai pat ārpus kontroles. Tā ir vissvarīgākā prece ekonomiskajā sistēmā un vispārējais apmaiņas līdzeklis. Izlaists nacionālās valūtas veidā, tas ne tikai pilda likumīga maksāšanas līdzekļa lomu, bet arī ir galvenais valsts suverenitātes simbols. Tikai daži to zina labāk nekā vācieši, kuri ļoti lepojās ar savu Vācijas marku. Taču arī Lietuvā, Latvijā un Igaunijā nacionālās valūtas bija nozīmīgi to valstiskuma un neatkarības stūrakmeņi, zīmes un simboli.
Atzīmējot Baltijas monētu gadadienu, triju valstu numismāti iekārtoja kopīgu ceļojošo izstādi, kas izseko Lietuvas, Latvijas un Igaunijas naudas vēsturei. Publiskā ekspozīcija ar nosaukumu “100 gadi: liti, lati un kronas”, kas tiek prezentēta trīs vietējās valodās un angļu valodā, parāda valūtas rašanos, radīšanu un atjaunošanu. sacīja Lietuvas Nacionālā muzeja vēsturniece un vēl viena no kuratorēm Daļa Grimaluskaito.
Izmantojot 12 jautājumu kopu, izrādes autori pēta Baltijas monētu tapšanu divos vēstures posmos. Pirmā daļa ir par lita, lata un kronu ieviešanas garo un līkloču ceļu 20. gadsimta sākumā un to attīstību starpkaru periodā, savukārt izstādes otrā daļa ir par naudu Otrā pasaules kara laikā. , okupācijas periods un nacionālo valūtu atjaunošana 90. gados.
Tas pats, bet atšķirīgs
Pirms Pirmā pasaules kara un tā laikā, kā arī turpmākajos neatkarības karos, visās Baltijas valstīs parādījās dažāda veida nauda, parādoties monētām un konkursam. Jaundibinātajām valstīm 1918. gadā nebija viegli atjaunot kārtību savās haotiskajās naudas sistēmās, taču pēc pārejas periodiem tās apgrozīja savas nacionālās valūtas. Viņus visus atbalstīja zelts – tajā laikā spēcīgākais pasaulē zināmais pamats.
Lietuvas lits bija pirmā Baltijas valūta, kas tika ieviesta – apgrozībā nāca 1922. gada 2. oktobrī. Tieši mēnesi vēlāk šim piemēram sekoja Latvijas latvietis, bet Igaunijas krona tika ieviesta tikai sešus gadus vēlāk, 1928. gada 1. septembrī. Visas trīs valūtas tika atkārtoti ieviestas, valstīm deviņdesmito gadu sākumā atgūstot Baltijas neatkarību. Tātad šogad aprit 30 gadi kopš lata un lita atjaunošanas, savukārt krona svinēja jau pērn. Taču neviens no tiem vairs nav apgrozībā, kopš visas Baltijas valstis ieviesa eiro.
“Kopizstādes galvenā ideja ir parādīt, kas triju Baltijas valstu monetārajā vēsturē ir kopīgs, kas līdzīgs un kas ļoti atšķirīgs,” Latvijas Nacionālā muzeja Numismātikas nodaļas pētnieks Martiis Favris. Vēsture, pastāstīja Baltic Business Quarterly gida pavadībā pa izstādi Rīgā, piebilstot, ka valūtas tiek skatītas galvenokārt no numismātikas viedokļa. “Mēs esam mēģinājuši izcelt naudas tehnisko pusi — kur tā ir izgatavota, no kā tā ir izgatavota, kas to radīja un kas to ir veidojis. Mēs to skatāmies kā objektu. Mēs nerunājam par to, kā tā darbojas, un mēs gandrīz nemaz neiedziļināties ekonomikā.
Unikāli eksponāti
Izstādē, kas veidota, cieši sadarbojoties trim Nacionālajiem vēstures muzejiem, vitrīnās apskatāmas abu periodu banknotes, monētas, naudas pelnīšanas iekārtas un citi naudas priekšmeti. Displeja paneļi un video instalācijas arī parāda, kā katra valsts izvēlas savu valūtu nosaukumu un dizainu. Ietver arī ieteikumus un neparastus dizainus nerealizētām banknotēm un monētām. To vidū izceļas Lietuvas monētas piktogramma ar taisni sēdošu cūku, bet citas banknotes atgādina spēļu naudu no galda spēlēm. Dažādi monētai piedāvātie nosaukumi ietver pūķi kā galveno vienību, kas sadala informācijas rūķus.
Katrā valstī izstādi papildina eksponāti no citiem muzejiem, memoriālajām iestādēm, arhīviem, privātkolekcijām. “Viens no mērķiem bija, lai katra valsts, izstādei atrodoties šajā valstī, apstiprinātu savu stāstu un nacionālās valūtas vēsturi,” skaidroja Favrs, piebilstot, ka daudzi unikāli objekti tiek izrādīti pirmo reizi.
Latvijā tas ietvēra piecu latīņu sudraba monētu paraugu no Lielbritānijas Karaliskās naudas kaltuves depozitārija. Ceļojošā izstāde savu ceļu sāka pērn Lietuvas galvaspilsētā Viļņā, kur tā tika atklāta 2022. gada 22. septembrī Lietuvas Nacionālajā muzejā un bija apskatāma līdz 2023. gada 5. februārim. Tā izrādījās ļoti populāra un to apmeklēja gandrīz 9600 cilvēku. Pēc tam tas devās uz Rīgu un no 4. marta līdz 28. maijam bija apskatāms Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, pirms pārcēlās uz Tallinu.
Vasarai. Tur tas tiks prezentēts no 15. jūnija līdz 12. oktobrim Igaunijas vēstures muzejā.
–
Sekojiet ERR jaunumiem Facebook Un Twitter Un nekad nepalaidiet garām atjauninājumus!