Berlīnes iniciētais stundu ilgs zvans Putinam bija pirmais ar G7 līderi, kopš Krievija kaujas laukā cieta vairākas sakāves un kopš Maskava sāka savu uzbrukumu vilni Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai, izmantojot raķetes un pašdetonācijas. Droni. Šo uzbrukumu rezultātā daudzviet Ukrainā tika pārtraukta elektrības, apkures un ūdensapgāde, palielinot humanitārās katastrofas risku šoziem.
Saruna notika dienu pēc tam, kad prezidents Baidens preses konferencē ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu Vašingtonā paziņoja, ka ir gatavs runāt ar Putinu, ja vien Krievijas līderis ir patiesi ieinteresēts “meklēt veidu, kā izbeigt karu”. Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs piektdien izslēdza iespēju cedēt kādu no teritorijām, kuras Krievija apgalvo, ka nelikumīgi anektējusi.
Saskaņā ar Kremli teikto, Putins sūdzējies par Rietumu valstīm, kas sūta Ukrainai ieročus un apmāca valsts armiju, kā arī par to “plašo politisko un finansiālo atbalstu Ukrainai”.
Kremlis sacīja: “Krievijas prezidents aicināja Vācijas pusi pārskatīt savu pieeju Ukrainas notikumu kontekstā.”
Ņemot vērā Eiropas Savienības priekšlikumu izveidot tribunālu saistībā ar iespējamiem Krievijas kara noziegumiem Ukrainā, Putins ir arī centies novelt vainu par zvērībām, apsūdzot Ukrainu “arvien vairāk asiņainos noziegumos pret civiliedzīvotājiem”, liecina Kremļa nolasījums. .
Vācijas valdības paziņojumā teikts, ka Šulcs sarunas laikā nosodīja Krievijas gaisa triecienus pret civilo infrastruktūru Ukrainā un “uzsvēra Vācijas apņēmību atbalstīt Ukrainu, nodrošinot tās aizsardzības spējas pret Krievijas agresiju”.
Putins sūdzējās, ka “destruktīvā līnija” no Rietumu puses, kas sniedz ieročus un finansiālu atbalstu Ukrainai, “ved pie tā, ka Kijeva pilnībā noraida ideju par jebkādām sarunām”.
Parādoties kopā ar Makronu, Baidens sacīja: “Es esmu gatavs runāt ar Putina kungu, ja ir interese, lai viņš izlemtu, ka viņš meklē veidu, kā izbeigt karu. Ja tas tā ir, un konsultējoties ar maniem Francijas un NATO draugiem, Es labprāt apsēstos ar Putina kungu, lai redzētu, kas notiek.” Viņa prātā. Viņš to nedarīja.”
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir noteicis miera līguma parametrus, tostarp pilnīgu ANO Statūtu ievērošanu, kas paredz, ka Krievijai ir jāatkāpjas no visām nelikumīgi okupētajām Ukrainas teritorijām, tostarp no Krimas. G7 līderi, tostarp Šulcs, Baidens un Makrons, oktobrī izplatītajā paziņojumā oficiāli atbalstīja Zelenska priekšlikumu.
Peskovs, norādot, ka Baidens paredzēja jebkādas sarunas par Krievijas izstāšanos no Ukrainas, piebilda, ka ir “skaidrs”, ka Maskava nevēlas to darīt. “Ko patiesībā teica prezidents Baidens? Sarunas būs iespējamas tikai tad, ja Putins pametīs Ukrainu,” žurnālistiem piektdien sacīja Peskovs.
“Īpašā militārā operācija turpinās,” viņš sacīja. Piebilstot, ka Putins vienmēr bijis atvērts sarunām, jo Krievija savus mērķus Ukrainā deva priekšroku sasniegt “ar miermīlīgiem diplomātiskiem līdzekļiem”.
Putins pēdējo reizi runāja ar Šolcu un Makronu septembra vidū, pirms viņa mēģinājuma nelikumīgi anektēt Ukrainas apgabalus Luhansku, Doņecku, Zaporožju un Hersonu, kā arī pirms sprādziena uz Krimas tilta, Krievija norādīja, ka to izraisīja triecieni Ukrainas infrastruktūrai. . Kopš tā laika Krievija ir zaudējusi ievērojamas teritorijas, tostarp izstāšanos no reģiona galvaspilsētas Hersonas.
Ņemot vērā šos teritoriālos zaudējumus, Putins šķita arvien nomocītāks, paranoiskāks un naidīgāks, jo viņa ekonomika nogrima un viņa globālā ietekme samazinājās.
Tā vietā, lai paustu vēlmi piekāpties, arvien augstākas Krievijas amatpersonas sāka pārraidīt sagrozītus un nepamatotus apgalvojumus, uzstājot, ka Krievija patiešām ir kara upuris, un cenšoties novelt vainu par nepārtrauktajām kaujām uz Ukrainu par atteikšanos to pieņemt. Krievu termini.
Putina nelikumīgās aneksijas ir paredzētas, lai izveidotu jaunas Krievijas sarkanās līnijas un turpmākajās miera sarunās noņemtu teritoriju no galda, un viņš zināja, ka Kijeva nekad nepieņems. Bet Krievija bija spiesta nodot Hersonas pilsētu un citus apgabalus uz rietumiem no Dņepras upes pat pēc tam, kad Krievijas amatpersonas vairākkārt deva mājienus, ka aizstāvēs “jaunās zemes” ar kodolieročiem.
Maskava un Kijeva gatavojas bargai ziemas kampaņai, kas var izšķirt to likteņus.
Stundu ilgo kontaktu ar Putinu Šulcs sāka piektdien, taču nebija skaidrs, vai tas tika darīts sadarbībā ar sabiedrotajiem vai pat citām ES valstīm, kurām pēdējās dienās ir grūti panākt vienošanos par plānu. piespiest vāku par Krievijas naftas cenām. Eiropas Komisijas, ES izpildinstitūcijas, pārstāvis sacīja, ka tā nav bijusi informēta par šo jautājumu pirms Šulces aicinājuma.
Makrons un Šolcs ir saskārušies ar kritiku par sporādiskiem kontaktiem ar Putinu.
Makrons ir apsūdzēts naivumā attiecībās ar Putinu pat tad, kad Krievijas līderis neizrādīja vēlmi mainīt kursu Ukrainā.
Pirmajās dienās pēc Putina iebrukuma Ukrainā 24. februārī Šulcs tika kritizēts par lēno ieroču piegāžu tempu un neizlēmību, kas lika kritiķiem šaubīties, vai viņš cenšas paturēt atvērtas durvis Kremlim.
Pat tad, kad Vācija paziņoja par “Zeitenweinde” jeb pagrieziena punktu ārpolitikā, stiprinot drošību un nosūtot ieročus Ukrainai, realitāte neatbilda gaidītajam.
Šīs nedēļas sākumā Berlīnē notikušajā drošības konferencē Šulcs sacīja, ka vēlētos redzēt atgriešanos pie iepriekšējā “miera režīma”, kas pastāvēja Eiropā. “Tas, ko Krievija dara šodien, atgriežas pie XIX, astoņpadsmitā un septiņpadsmitā gadsimta imperiālistiskās pieejas, kad spēcīgāka valsts tic, ka tā var pārņemt savas kaimiņvalsts teritoriju,” viņš sacīja. “Mums ir jāatgriežas pie situācijas, kad atkal vienojamies, ka robežas netiks mainītas ar spēku.”
Savā piektdienas paziņojumā Vācijas valdība norādīja, ka Šulcs Putinam sacīja, ka diplomātisks risinājums, “ieskaitot Krievijas spēku izvešanu, ir jāatrod pēc iespējas ātrāk”.
Dažas ES valstis arī izteikušas pieņēmumu, ka šādas sarunas ar Putinu riskē atklāt šķelšanos Rietumu sabiedroto starpā, kad tām vajadzētu izrādīt vienotu fronti Ukrainas atbalstam.
Krievija klusi liek uz cerībām, ka Eiropas vienotība saistībā ar atbalstu Ukrainai ziemas laikā sabruks, jo ir pārliecināta, ka pieaugošā inflācija un enerģijas izmaksas, kā arī pieaugošās kara izmaksas var izraisīt tautas dusmas.
Augstākā amatpersona no Austrumeiropas sacīja, ka nav pirms laika informēts par Šulces zvanu, un uzzināja par to no ziņu kontiem. Amatpersona, kura vēlējās palikt anonīma, lai apspriestu jutīgus jautājumus, pauda bažas, ka Šolca zvanu Putins varētu interpretēt kā Eiropas vājuma pazīmi, kas, visticamāk, liecina par gatavību pieņemt citu iznākumu, nevis “pilnīgu Ukrainas atbrīvošanu”. “
Pagaidām amatpersona sacīja, ka “tam nevajadzētu būt par dialogu”, bet gan par to, lai “Krievijai nebūtu vietas turpināt terorizēt savus kaimiņus”. Amatpersona piebilda, ka, ņemot vērā visu pēdējā laikā pievērsto uzmanību Krievijas saukšanai pie atbildības, sarunas ar “personu, kas galvenokārt ir atbildīgas par šiem noziegumiem” raida pretrunīgu signālu.
Ceturtdien Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs sacīja, ka Krievija patiešām bombardējusi civilo enerģētikas infrastruktūru, taču apgalvoja, ka tas ir militārs mērķis un ka uzbrukumi bija paredzēti, lai izjauktu Rietumu ieroču sūtījumus uz Ukrainu.
Lavrovs apgalvoja, ka Ukrainas enerģētikas sistēma ir “pakārtota Kijevas militārajām interesēm”.
Moriss ziņo no Berlīnes un Rohalla no Briseles.
