Kādam vajadzētu būt padomju režīmu slavinošo pieminekļu liktenim Latvijā? Šīs ir galvenās debates, kas pašlaik notiek par Baltijas valsti.
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvijā ir pieņemti likumi šo padomju pieminekļu demontāžai.
Bet piemiņas zīmes kapsētās, kurās atrodas cilvēku mirstīgās atliekas vai tiek uzskatītas par kultūras pieminekļiem, paliks aizsargātas.
Daugavpils pilsētā pie Baltkrievijas robežas ir daudz padomju pieminekļu un liela etniskā krievu kopiena.
Daudziem krievvalodīgajiem šo pieminekļu nojaukšana ir līdzvērtīga vēstures pārrakstīšanai.
“Karavīrs ir karavīrs,” sarunā ar Euronews sacīja Daugavpils pilsētas domes deputāts Igors Prilatovs. “Karš padara lietas skaidras. Tas, kas notika, notika. Piemineklis tika uzcelts par godu kādam.
“Ja mēs atgriežamies vēsturē, kura zeme bija tāda… mēs varam bezgalīgi turpināt debatēt. Manuprāt, aizvācot senlietas, mēs dzēšam vēsturi.”
Taču valsts galvaspilsētā Rīgā situācija ir citāda. Vietējās varas iestādes nekavējās demontēt atlikušos padomju pieminekļus.
Masīvais obelisks, kas piemin padomju armijas uzvaru pār nacistiem, pirms tā nojaukšanas kļuva par strīdīgu vietu galvaspilsētā.
Varas iestādes apgalvo, ka memoriāls pārvērsts par tikšanās vietu tiem, kuri ilgojas pēc Latvijas padomju pagātnes un kam simpatizē Krievijas karam.
Pēc Rīgas mēra domām, pilsēta nevēlas vairāk totalitārisma simbolu, īpaši pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.
Rīgas mērs Mārtiņš Staķis skaidroja: “Vispirms domājām pieminekli pārdēvēt. Bet iedzīvotāji to nepieņēma. Pēc šī priekšlikuma cilvēki sāka ziedot, lai šo pieminekli noņemtu. Šie ziedojumi sedza tā nojaukšanas izdevumus.” Intervijā Euronews.
Atsevišķi svarīgi uzskatīti orientieri var nonākt Latvijas Okupācijas muzejā.
Tur šie vēsturiskie artefakti tiks saglabāti un izstādīti – atgādinot sāpīgu Latvijas vēstures nodaļu.
Skatieties pilnu Euronews Witness sēriju ceturtdien, 10. novembrī, plkst. 21.45 CET.
