Autore Katrīna Finegana Klārka
Heikokas pilsētas izpilddirektors, kurš astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados strādāja pie korporatīvajiem biznesa projektiem Maskavā, īpaši aplūko Krievijas iebrukumu Ukrainā. Viņš zina un saprot krievus un ukraiņus.
Ralfs Augustusi pauda apbrīnu un ticību ukraiņu tautai pat tad, kad Krievijas kara mašīna virzījās uz priekšu galvaspilsētā Kijevā.
“Ukraiņi ir ļoti apņēmīga tauta,” sacīja Ralfs, amerikānis, kurš uztur ciešas saites ar savu senču dzimteni.
Latviešiem noteikti ir dvēsele, bet ukrainis ir unikāls. Ukrainas kultūrā ir kaut kas, kas to paceļ citā līmenī.” “Iekarot vienu valsti un to noturēt ir cita.”
Latvija, kas tagad ir NATO dalībvalsts, savulaik bija daļa no Padomju Savienības un tādējādi varētu būt viens no Vladimira Putina nākotnes mērķiem, cenšoties atjaunot savu impēriju.
Intervijas laikā 2. martā Heikokā Ralfs atzīmēja Krievijas karavānas virzību uz galvaspilsētu Kijevu. Viņš teica: “Pēc septiņu dienu kara Krievija nekontrolē nevienu no lielākajām pilsētām.”
Viņš norādīja, ka daļa no iemesla varētu būt zemā morāle militārpersonu vidū. Tie ir jauni vīrieši garajā karavānā, kas dodas Kijevas virzienā. Viņiem teica, ka viņi dodas uz militārajām mācībām un tagad piedalās agresijā pret saviem brāļiem slāviem.
“Es saprotu, ka viņi sabotē paši savas kravas automašīnas, izdur caurumus degvielas tvertnēs, apzināti nobrauc no ceļa dubļos un iestrēgst savas automašīnas.”
Ralfs ir pirmais viņa ģimenes loceklis, kurš dzimis Amerikā. Viņa māte bija pusaudze, kad pēc Otrā pasaules kara padomju sacelšanās laikā kopā ar vecākiem aizbēga no Latvijas uz Baltijas valstīm “tikai ar savām mugursomām un to, ko viņi var ievietot koferī”. “Viņa spilgti atceras terorisma un padomju okupācijas šausmas,” viņš teica.
Ģimene galu galā apmetās uz dzīvi Heikokā, kur Ralfa vectēvs kļuva par mācītāju Paksas apgabala latviešu baptistu draudzē Eplbeksvilā, kur Ralfs tagad kalpo kā superintendents un baznīcas padomes prezidents. Mazā baltā baznīca ar vitrāžām dibināta pirms 109 gadiem. Tur joprojām runā latviski.
Ralfs stāstīja, ka Haikokas kopiena Latvijā ieradās trīs partijās, aptuveni 20. gadsimta sākumā, pēc Pirmā pasaules kara un pēc Otrā pasaules kara. Mazās grupas saknes meklējamas Filadelfijā, bet dalībnieki mierinājumu guva Heikokā, jo “šeit lauki ir ļoti līdzīgi Latvijas laukiem,” viņš teica.
Ralfs, iespējams, ir vienīgais Buks Kuntjans, kurš piedalījās bijušā prezidenta Borisa Jeļcina inaugurācijā 1991. gada jūlijā. Tolaik viņš strādāja finanšu uzņēmumā Prinstonā un atradās Maskavā, meklējot darba iespējas.
Augstākā Krievijas amatpersona, kas ar viņu strādāja un kas kļuva par draugu, uzaicināja viņu uz atklāšanas ceremoniju Kremļa pilī. Viņš bija tik sajūsmā. “tu joko?” Prasīja.
“Bija lieliski būt daļai no vēstures. Mums bija vietas pirmajā balkonā.” Vēlāk viņš tikās un runāja ar Jeļcinu, kurš kļuva par Gorbačova pēcteci. Viņš teica, ka ir atvērts biznesam un šķiet, ka viņš sliecas uz demokrātiskām vērtībām. Jeļcins Putinu izvēlējās “pats par sevi” par premjerministru un galu galā savu pēcteci Krievijas prezidenta amatā. Lielākā daļa Putina vērotāju saka, ka bijušais VDK darbinieks, tolaik uzlecošā zvaigzne, gadu gaitā ir mainījies.
“Nākamās rindā varētu būt Latvija, Lietuva un Igaunija, kā arī Polija,” sacīja Ralfs. Viņš un viņa sieva Silvija gandrīz katru dienu sazinās ar savu meitu Leu (Līgu), kura kopā ar vīru un divām meitām dzīvo Lībijā, Latvijas trešajā lielākajā pilsētā, un tur ir simfoniskā orķestra vijolniece. Viņa šeit uzauga un absolvēja Lehigh Valley Charter School of Art, pirms ieguva bakalaura un maģistra grādu Eiropā.
Pandēmijas dēļ noteicis ceļošanas ierobežojumus, Ralfs un viņa sieva pēc vakcinācijas, testēšanas un slēpšanās pērn aprīlī viesojās Latvijā. Viņš sacīja, ka Baltijas jūras valstī šodien saglabājas miers, taču iedzīvotāji ir modri un vēro. Latvija atrodas tikai 500 jūdžu attālumā no Kijevas.
“Latvijai ir vienīgās neaizsalušās ostas Baltijas jūrā, un Putinam tās noteikti patiks,” sacīja Ralfs. “Mēs vēlētos tur redzēt ASV militāro bāzi.”
[email protected]
