Spriedze tiek pārbaudīta ar Maskavu Latvija uzņem trimdas Krievijas medijus

Jūlijā pēc piecu mēnešu pārtraukuma no Latvijas atsāka raidīt Krievijas vienīgais neatkarīgais ziņu kanāls TV Rain. Taču drīz pēc tam žurnālisti saprata, ka ne visi Baltijas valstī ir laimīgi, ka viņi tur atrodas.

Latvijas drošības dienesti brīdinājuši, ka daži no simtiem valstī esošo Krievijas reportieru, kuri aizbēga no Krievijas pēc tam, kad tā aizliedza kritiski atspoguļot iebrukumu Ukrainā, varētu būt slepeni spiegi. Rīga arī ir izraisījusi aicinājumus aizliegt visiem Krievijas iedzīvotājiem iegūt ES tūristu vīzas, atstājot mediju darbiniekus neskaidrā nākotnē.

Pretreakcija ir apturējusi Latvijas centienus izveidot Rīgu par neatkarīgo žurnālistu centru Krievijā un parādījusi grūtības, ar kurām saskaras Kremļa pretinieki, darbojoties valstī ar rūgtām atmiņām par padomju okupāciju.

“Tas ir neizbēgami. Starp Latviju un Krieviju ir karš un daudzi citi sāpīgi brīži,” sacīja TV Rain. ar to redaktors Tihons Dziadko.

TV Rain pārraida pieaugošajai auditorijai, tostarp 3,3 miljoniem abonentu YouTube kanālssniedz radikāli atšķirīgu priekšstatu par Ukrainas konfliktu no Krievijas valsts televīzijas, kas kampaņu nesauc par “karu” vai “iebrukumu”.

Kanāls rādīja vairākus disidentus un pat intervēja kādu Ukrainas amatpersonu, kura stāstīja par prieku, ko viņš guvis, “skatoties video ar mirušiem krievu karavīriem”.

Dziadko sacīja, ka neatgriezīsies Krievijā, “kamēr tā atkal nekļūs par normālu valsti”, un TVRheins vēlējās “darīt visu iespējamo, lai šis brīdis notiktu ātrāk”.

TV galvenais redaktors Raiens Tihons Dziadko: “Es neesmu pārsteigts par skarbo uzņemšanu. . . Bet mēs neko nemainīsim, ko darām © Denis Kaminev / AP

Pēc neilga laika Gruzijā Dziadko un kanāla dibinātāja Natālija Sindjeva meklēja drošāku mājvietu Eiropas Savienībā un atvēra jaunu galveno mītni Latvijā.

Valdība viņiem palīdz ar juridiskām un finansiālām mazām vēstulēm. Ārlietu ministrijas pārstāvis parlamentā šomēnes sacīja, ka Latvija kopš kara sākuma ir uzņēmusi 247 Krievijas žurnālistus un 200 viņu ģimenes locekļus. (FT arī uz laiku pārcēla uz Rīgu dažus savus krievu reportierus.)

READ  Tiek plānoti veikalu atjaunošana, kad uzņēmumi cīnās par izdzīvošanu / Raksts / Eng.lsm.lv

“Latvijas valdība pieņēma skaidru politisku lēmumu,” sacīja Kirils Martynovs, kurš Latvijā rediģē jaunu laikraksta “Novaja Gazeta” izdevumu pēc tam, kad martā valdības spiediena ietekmē tā izdošanu apturēja Krievijas izdevums. “Ideja ir tāda, ka Rīga cīnīsies par vārda brīvību.”

Rīga arī cer, ka centieni veicināt neatkarīgus Krievijas medijus virzīs valsts lielo etnisko krievu kopienu, kas veido aptuveni ceturto daļu no tās divu miljonu iedzīvotāju kopskaita, uz tās proukrainisko nostāju. Organizatori pagājušajā gadā atcēla divu galveno Krievijas valsts televīzijas kanālu vietējās pārraides un jūnijā aizliedza pārējos 80 Krievijas izklaides kanālus.

Lielā krievvalodīgo minoritāte, no kurām daļa pauž promaskavisku noskaņojumu, jau ilgu laiku ir radījusi spriedzi Kremli, kas apsūdz Latviju viņu apspiešanā.

Maijā simtiem cilvēku atstāja ziedus pie memoriāla, lai atzīmētu padomju uzvaru pār nacistisko Vāciju Otrajā pasaules karā, ko Kremlis izmantoja, lai atbalstītu iebrukumu Ukrainā. Šis incidents mudināja likumdevējus paātrināt 69 padomju pieminekļu likvidēšanas plānus visā Latvijā.

Spriedze saistībā ar memoriāliem, kas šonedēļ parādījās arī Igaunijā, ir “izšķirošs stāsts” televīzijas kanālam “Rhein TV”, Latvijai gatavojoties oktobrī gaidāmajām vēlēšanām, sacīja Dziadko. “Runa ir par krievvalodīgajiem un nekrievvalodīgajiem, jūtām pret [second world] Karš un tas, kā Krievija gadu desmitiem ir manipulējusi ar šīm jūtām.

Taču tas ir padarījis kanālu par kritikas centrā no koalīcijas likumdevējiem, kuri vēlas, lai Latvija, NATO dalībvalsts, iet tālāk Krievijas klātbūtnes samazināšanā. Partijas “Nacionālā apvienība” deputāts Jānis Dombrava sacīja, ka neredz jēgu Latvijā “stimulēt Krievijas sabiedrību ar žurnālistiem, kuri mācīs nenovākt pieminekli”.

Kad raidījuma vadītāja Jekaterina Kotricadze par pieminekļiem izaicināja Rīgas mēru Martehu Stati, intervija tika uzņemta ar dusmīgu reakciju. Teātra režisors Rīgā Elvis Hermanis sociālajā tīklā Facebook rakstīja, ka “šķiet, ka viņu mērķis šobrīd ir iznīcināt mūsu valsti no iekšpuses”.

READ  Chrissy Teigen celebrates Inauguration Day with Fire-Red Bottega pumps - shoe news

Citās radio programmās Kotrikadze runāja par ES sankcijām un vīzu ierobežojumiem, kas apgrūtināja pret Putinu noskaņotajiem krieviem, kas skatās šo kanālu, pārcelties uz Eiropu. Tas izraisījis ievērojamu Latvijas iedzīvotāju pārmetumus, ka TV Rain cenšas iedragāt Rietumu atbalstu Ukrainai.

Stace sacīja, ka kritika par “TV lietus” ir “negodīga”, un uzslavēja Kotrikadzi par to, ka viņš viņam nav “paglaudījis”.

“TV lietus Latvijai ir liela iespēja – tā mums ar to jātiek galā.”

Pretreakcija nozīmējusi, ka Krievijas žurnālisti nav atbrīvoti no augusta sākumā noteiktā aizlieguma izsniegt jaunas vīzas, izņemot apmeklējumu bērēs. Savukārt šonedēļ Latvijas premjerministrs Krišānis Kariče sacīja, ka koalīcija ieviesīs likumus, kas neļaus krieviem atjaunot uzturēšanās atļaujas.

Kariča pārstāvis laikrakstam Financial Times sacīja, ka valdība “neplāno mainīt mūsu politiku attiecībā uz šiem ārštata Krievijas žurnālistiem, kas jau darbojas no Latvijas”.

Taču žurnālisti var saskarties ar stingrāku uzmanību no Latvijas izlūkdienestiem, kuri pauduši bažas, ka Krievija tos varētu izmantot kā bandiniekus.

“Neatkarīgo Krievijas mediju Latvijā uzsāktā aktivitāte, kas vērsta pret Putina režīmu, liks Krievijas varas iestādēm pievērst lielāku uzmanību mūsu valstij,” norāda Latvijas pretizlūkošanas dienesta VDD. “Nevar izslēgt, ka atsevišķiem Latvijā darbu sākušiem medijiem vai to pārstāvjiem ir saikne ar Krievijas izlūkdienestiem un drošības dienestiem.”

Martynovs noliedza domu, ka starp trimdas reportieriem būtu spiegi. “Lielākā daļa šo cilvēku pameta Krieviju, jo viņus varēja tur nosūtīt cietumā,” viņš sacīja.

TV Rain žurnālisti jūtas iestrēguši dilemmā, taču ir apņēmības pilni turpināt savu darbu. Dziadko, kurš ir precējies ar Kotricadzi, sacīja, ka kanāls cenšas atrast veidu, kā līdzsvarot pieaugošās auditorijas atšķirīgās cerības, spiedienam uz krieviem Latvijā.

READ  Triestes filmu festivāls ierindo Centrāleiropas un Austrumeiropas kino kartē

“Viens no galvenajiem jautājumiem,” viņš teica, “kā atrast pareizo toni sarunai.” “Notiekošais ir katastrofa. Ukraina ir iznīcināta un Krievija ir pazemota. Visi atrodas uz sliekšņa. Mums ir jāatrod pareizais veids, kā par to runāt.”

Prunella Bishop

"Radītājs. Kafijas cienītājs. Interneta cienītājs. Organizators. Popkultūras geek. TV ventilators. Lepns foodaholic."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top