Spriedze starp Krieviju un Ukrainu: kas īsti notiek? Lūk, kas jums jāzina, pasaules ziņas

Saspīlējumu starp Krieviju un Ukrainu, kas var izraisīt visaptverošu karu, ietekmē cīņa par stratēģisko ietekmi un strīdi par teritoriālajām robežām.

Maskava uzskata Ukrainu par NATO vai NATO būtisku buferzonu.

Ukraina uzskata Krieviju par iebrucēju, kas jau ir sagrābusi daļu no tās teritorijas.

Šeit ir daži punkti, kas palīdzēs izprast konflikta izcelsmi un tā pašreizējo stāvokli.

Lasīt arī | Baidoties par Krievijas iebrukumu, Lielbritānija nosūta 2000 prettanku ieroču Ukrainai

Kāda ir Krievijas un Ukrainas konflikta izcelsme?

Ukraina ir valsts, kuras platība ir 603 628 kvadrātkilometri, kas atrodas starp Krieviju un Eiropu.

Tā bija Padomju Savienības dalībvalsts līdz 1991. gadam, un kopš tā laika tā ir kļuvusi par ne ideālu demokrātiju ar stagnējošu ekonomiku un ārpolitiku, kas svārstās starp prokrieviskām un proeiropeiskām pozīcijām.

Protesti pret Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča lēmumu noraidīt plānu palielināt ekonomisko integrāciju Eiropas Savienībā izcēlās galvaspilsētā Kijevā 2013.gada novembrī.

Krīzes laikā Krievija atbalstīja Janukoviču, bet ASV un Eiropa atbalstīja demonstrantus.

Prezidents Janukovičs aizbēga no valsts 2014. gada februārī pēc tam, kad valsts drošības spēku brutālā apspiešana netīšām piesaistīja vairāk protestētāju un saasināja krīzi.

Pēc tam, kad 2014. gada martā pretrunīgi vērtētā vietējā referendumā Krimas iedzīvotāji nolēma pievienoties Krievijas Federācijai, Krievijas armija pārņēma kontroli pār Ukrainai piederošo Krimas reģionu pirms pussalas likumīgas aneksijas.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzsvēra nepieciešamību saglabāt krievu tautas un krievvalodīgo tiesības Krimā un Ukrainas dienvidaustrumos.

Krīze saasināja etnisko spriedzi, un prokrieviskie separātisti Ukrainas austrumos Doņeckas un Luhanskas apgabalos divus mēnešus vēlāk sarīkoja referendumu par neatkarības pasludināšanu no Ukrainas.

Krievijas karavīri un prokrieviskie brīvprātīgie militārās parādes mēģinājuma laikā, gatavojoties Uzvaras dienas parādei Simferopolē, Krimā, 2014. gada 12. aprīlī (AFP foto)

Centieni panākt miera līgumu

READ  Jūlijā Latvijas mazumtirdzniecības apjomi atjaunojās

Mēnešus ilga asinsizliešana pēc prokrievisko separātistu soļa Ukrainas Doņeckas un Luhanskas apgabalos pasludināt neatkarību no Kijevas.

Neskatoties uz to, ka Kijeva un Maskava 2015.gadā Minskā parakstīja miera līgumu, ko sponsorēja Francija un Vācija, vairākkārt ir bijuši pamiera pārkāpumi.

Kopš 2014. gada marta Ukrainas austrumos konflikta rezultātā gājuši bojā vairāk nekā 3000 civiliedzīvotāju, liecina Apvienoto Nāciju Organizācijas aplēses.

Krievijas, Ukrainas, Francijas un Vācijas līderi tikās Parīzē 2019. gada decembrī, lai vēlreiz apliecinātu savu apņemšanos ievērot 2015. gada miera līgumu, taču panākts neliels progress politiskā noregulējuma jautājumā.

Kāpēc Putinam tas ir svarīgi, ja Ukraina iestāsies NATO?

NATO, Ziemeļatlantijas līguma organizācija, tika izveidota 1949. gadā, lai cīnītos pret padomju agresiju.

Kopš tā laika alianse ir izaugusi līdz 30 valstīm, tostarp Lietuvai, Igaunijai un Latvijai, kuras visas kādreiz bija padomju republikas.

Saskaņā ar līgumu, ja NATO dalībvalstij iebruks vai tai uzbruks trešā puse, visa alianse stāsies, lai to aizstāvētu.

Kremlis vēlas, lai NATO nodrošinātu, ka Ukraina un Gruzija, vēl viena bijusī padomju republika, kurā Krievija īslaicīgi iebruka 2008.gadā, nepievienojas aliansei.

Putins nevar liegt Ukrainai tiesības to darīt, uzskata Baidena administrācija un NATO partneri, taču tuvākajā laikā nav plānots piešķirt Ukrainai dalību.

Kāda šobrīd ir situācija uz robežas?

ASV un NATO karaspēka pārvietošanos un koncentrāciju Ukrainā un ap to raksturoja kā “ārkārtas”.

Neskatoties uz ASV prezidenta Džo Baidena un Eiropas līderu brīdinājumiem, ka Putina iebrukums būs postošs, Ukrainas robežas tuvumā joprojām atrodas 100 000 Krievijas karavīru.

Saskaņā ar decembrī publiskotajiem ASV izlūkdienestu secinājumiem Krievija militāro operāciju Ukrainā varētu sākt 2022.gadā.

Pieaug bailes no visaptveroša kara

READ  ES apstiprina 272 miljonu eiro investīcijas, lai uzlabotu pasažieru dzelzceļa pārvadājumus Lietuvā un Latvijā

Ja Krievija palielinās savu spēku izvietošanu Ukrainā vai NATO valstīs, konflikts Ukrainā var saasināties vēl vairāk un pāraugt visaptverošā karā.

Krievijas aktivitātes ir radījušas bažas par tās nodomiem ārvalstīs Austrumeiropā, un Krievijas iejaukšanās NATO teritorijā izraisīs NATO sabiedrotā pretreakciju.

Šī kauja ir palielinājusi spriedzi Krievijas attiecībās ar ASV un Eiropu, kaitējot sadarbības izredzēm citās jomās, piemēram, terorisma apkarošanā, bruņojuma kontrolē un politiskā risinājuma meklēšanā Sīrijā.

Angelica Johnson

"Tīmekļa praktizētājs. Sašutinoši pazemīgs ēdiena entuziasts. Lepns twitter advokāts. Pētnieks."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top