Svarīgā paziņojumā Somijas premjerministrs un prezidents ceturtdien aicināja savu valsti pieteikties dalībai NATO “nekavē.” Šim solim būs nepieciešams Somijas parlamenta apstiprinājums, bet Associated Press prognozēja Ir “gandrīz droši”, ka Skandināvijas valsts drīzumā pieteiksies dalībai Rietumu militārajā aliansē. Paredzams, ka nākamnedēļ tā rīkosies arī tās rietumu kaimiņvalsts Zviedrija.
Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam par to visu jājūtas ļoti slikti. Viņš aicināja izbeigt NATO paplašināšanos pirms iebrukuma Ukrainā un prognozēja, ka viņa militārā operācija novedīs pie Krievijas varas paplašināšanās Eiropā. Taču viņa karš sasniedza pretējo realitāti: šķiet, ka NATO ar katru dienu kļūst stiprāka, un Krievijas spēja projicēt varu Eiropā ir sliktāka nekā pirms kara sākuma.
Atbalsts dalībai NATO Somijā dramatiski pieauga pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.
Somijai un Zviedrijai jau ir attiecības ar NATO: tās veic kopīgas militārās mācības un apmainās ar izlūkdatiem ar aliansi. Bet viņi nekad nebija biedri.
Somijai ir 800 jūdžu gara robeža ar Krieviju, un kopš 20. gadsimta vidus tā ir uzturējusi samērā draudzīgas attiecības ar Maskavu kā drošības politiku, lai izvairītos no padomju vai Krievijas iebrukuma iespējas. Taču pēdējā laika Krievijas uzvedība ir satricinājusi Somijas ticību šim drošības modelim. Atbalsts dalībai NATO Somijā dramatiski pieauga pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā – pēdējos gados pieaudzis no 20 līdz 30 procentiem. līdz 70 procentiem. Tagad daudzi Somijas politiskie līderi cenšas pēc iespējas ātrāk iekļaut savu valsti NATO.
Arī Zviedrijā notiek radikālas pārmaiņas. Tā nebija iesaistīta nevienā pasaules karā, bet gan bija neitrāla aukstā kara laikā, un tās statuss līdz nesenam laikam bija militāra nepievienošanās. Taču to ietekmēja arī Maskavas agresīvā ekspansija, tāpat kā Somijā, tautas atbalsts iestājai NATO. Pa nakti.
Tā kā šīs valstis tuvojas formāliem pieteikumiem dalībai NATO, NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs un Vašingtona ir norādījuši, ka vēlas tikt uzņemtas kā jaunas dalībvalstis (lai gan ir jautājumi par to, vai Turcija mēģinās novērst viņu iekļūšanu). Tās nav lielas valstis iedzīvotāju skaita ziņā, taču tās ir bagātas un tām ir progresīvas militārās tehnoloģijas, kas radīs neto iemaksa NATO jau tā masīvā kolektīvās aizsardzības spēja. Valstis arī pievienos unikālu stratēģisku priekšrocību ar savu ģeogrāfisko atrašanās vietu.
“Var teikt, ka Somijas un Zviedrijas pievienošanās aliansei atvieglos Baltijas jūras apgabala stabilizāciju un NATO dalībvalstu Igaunijas, Latvijas un Lietuvas aizstāvību.” Bloomberg analīze atzīmēja. “Šīs valstis bieži tiek uzskatītas par potenciāliem Krievijas agresijas mērķiem, jo tajās ir lielas krievu etniskās minoritātes, un Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir izmantojis šo cilvēku aizsardzību kā ieganstu intervencei Ukrainā.”
Protams, Somijas robeža ar Krieviju pievieno vairāk NATO sabiedroto teritoriju Krievijas robežām — viens no precīziem rezultātiem, ko Krievija vēlējās likvidēt ar savu iebrukumu Ukrainā. Cita starpā Somijas tuvums Krievijai ļaus pastiprināti uzraudzīt Krievijas rietumus, norāda Bloomberg.
Krievijas iebrukums arī iedvesmoja NATO dalībvalsti Vāciju, kurai ir lielākā ekonomika Eiropā, pārvērtēt savu aizsardzības perspektīvu. Vācija uzlabo savus bruņotos spēkus un beidzot izpildīs savu ilgi novārtā atstāto NATO dalības apņemšanos atvēlēt aizsardzībai 2 procentus no iekšzemes kopprodukta. (Tomēr ir jautājumi par Vāciju ilgtermiņa saistības par šiem palielinātajiem aizsardzības izdevumiem.)
Ciktāl Putins uzskatīja, ka iebrukums Ukrainā varētu kalpot kā stratēģisks aizsargs pret NATO, viņa plāns bija fiasko. Ukrainas neparastais militārais sniegums, ko pastiprināja nepārtraukta nāvējošās augsto tehnoloģiju palīdzības plūsma no Rietumiem, novērsa ātro iebrukumu, uz ko Maskava bija cerējusi. Tagad Krievija cīnās Donbasa reģionā, cerot, iespējams, nograuzt daļu austrumu reģiona, lai glābtu seju pēc tam, kad nav izdevies sasniegt savu sākotnējo mērķi — režīma maiņu.
Bet pat tad, ja Krievija spēj gūt kaut kādu teritoriālu ieguvumu Donbasā – tas tā ir atklāts jautājums Grūti saprast, kā Krievijai ar NATO ir labāk nekā pirms iebrukuma. Galu galā Maskava jau kopš 2014. gada ir iejaukusies Donbasa reģionā, un tās atbalsts separātistu spēkiem tur jau ir bijis noderīgs, palīdzot Ukrainai izkļūt no NATO. (Eksperti saka, ka daļa no iemesliem, kāpēc Ukrainas NATO statuss tika neatgriezeniski atlikts, ir tas, ka NATO nevarēja ielaist Ukrainu, kamēr Krievija nepārtrauks savu iejaukšanos Donbasā, pretējā gadījumā NATO būtu jāpiesaka karš Krievijai, tiklīdz Ukraina pievienosies NATO.) Vārdu sakot, Krievija jau daudz ko darīja ar vieglu pieskārienu; Tagad ar smagāku roku viņa visu sev pasliktināja.
NATO ir jauns stratēģiskais mērķis, šķiet, ka tā apjoms un finansējums pieaug, un tā ir kļuvusi pievilcīgāka valstīm, kas nav NATO sastāvā un ir noraizējušās par Krievijas neparedzamību. Tajā pašā laikā var apgalvot, ka Krievijas šokējoši sliktais militārais sniegums Ukrainā ir devis mazāku ietekmi uz spēju ietekmēt reģionu ilgtermiņā. Putina stratēģiskā muldēšana Ukrainā kļūst arvien postošāka.
