Somi sāk no jauna atklāt slāpes pēc vīna braucieniem Baltijas jūrā

Vīna dzeršana var būt dārga, it īpaši, ja dzīvojat Somijā. Tāpēc somi daudzus gadus meklē lētākus vīnus uz dienvidiem uz Baltijas valstīm.

Tad nāca Covid pandēmija un uz pusi samazināja privātā sektora alkohola importu.

Progresējot vakcinācijai, robežas ar populāriem galamērķiem Igaunijā un Latvijā atveras arvien vairāk cilvēku, un somi uzdrošinās sapņot par lielām ballītēm – ar lielu dzērienu daudzumu – atkal.

Alkoholam visdārgākā valsts Eiropas Savienībā

Tikai divu stundu prāmja brauciena attālumā no Helsinkiem Igaunijas galvaspilsēta Tallina vilina ar lētiem un labi aprīkotiem dzērienu veikaliem ostā. Vienvirziena brauciens no Helsinkiem uz Tallinu parasti maksā no 10 līdz 30 eiro atkarībā no kuģa, ceļojuma veida un diennakts laika.

Uz kuģa esošie veikali arī pārdod beznodokļu alkoholu par daudz zemākām cenām nekā tā konkurenti Somijas teritorijā.

Somija jau tagad ir visdārgākā alkohola iegādes vieta visā Eiropas Savienībā. Tikai valstij piederošajam monopolam Alko ir atļauts pārdot dzērienus, kuru tilpums pārsniedz 5,5%. Kopumā alus un alkohols ir smagi aplikti ar nodokļiem.

Vidēji, ja Somijā alkoholisko dzērienu pudele maksā 1,93 eiro, Igaunijā tā maksā aptuveni 1,19 eiro, bet Latvijā – 1,14 eiro, Parādās jaunākā Eurostat statistika.

ES vidējais rādītājs šajā salīdzinājumā būs 1 eiro, savukārt vienas un tās pašas pudeles izmaksas lētākajā valstī Ungārijā ir 0,73 eiro.

Tāpēc nav brīnums, ka Helsinku ostas termināļi tika izmantoti kā šoseja svārstīgajiem vagoniem, kas bija pārpildīti ar alus kastēm, kad prāmis ieradās no Tallinas.

“Dažiem mūsu klientiem cenu atšķirība starp Somiju un Baltijas valstīm noteikti ir iemesls, kāpēc viņi vēlas doties kruīzā vai uz Baltijas valstīm,” sacīja Armie Kallio, prāmju līnijas Tallink Selja komunikācijas speciāliste.

Pirms lielajām ballīšu sezonām, piemēram, pavasarī, kad iestājas izlaiduma ballītes, vai pirms Ziemassvētkiem, Tallink Silja organizē īpašus piecu stundu iepirkšanās braucienus, kur dzērieni par izdevīgām cenām ir vieni no populārākajiem.

Puss tukši prāmji uz Igauniju

Pirms diviem gadiem aptuveni 15 procenti no visiem somu patērētajiem alkoholiskajiem dzērieniem tika iegādāti no ārvalstīm.

Covid pandēmija pēkšņi pārtrauca alkoholisko dzērienu lidojumus, un privātais imports no 2019. līdz 2020. gadam samazinājās par vairāk nekā 50 procentiem – no 6,2 miljoniem litru līdz 3 miljoniem litru, mērot tīrā spirtā.

Saskaņā ar jaunākajiem Somijas Veselības un labklājības institūta publicētajiem datiem pasažieru imports šogad turpināja samazināties: 12 mēnešu laikā no pagājušā gada augusta līdz šim gadam somi no ārzemju ceļojumiem ienesa tikai 1,5 miljonus litru tīra alkohola.

READ  ES līderi atbalsta Horvātijas pievienošanos eirozonai

Tagad šķiet, ka satiksme virs Somu līča lēnām palielinās, jo pilnībā vakcinētie somi un tie, kuriem ir negatīvs COVID-19 tests, var atkal šķērsot Baltijas valstu robežu.

Gandrīz 72,5 procenti Somijas pieaugušo ir vakcinēti pret jauno koronavīrusu, un gandrīz 86 procenti ir saņēmuši vienu devu.

Visas trīs maršrutā esošās prāmju līnijas ir atjaunojušas satiksmi, un tagad ir pieejami gan ātrie divu stundu braucieni, gan garāki nakts kruīzi.

“Pasažieru skaits joprojām ir salīdzinoši neliels, taču mēs varam redzēt nelielu atveseļošanos,” sacīja Armijs Kalio no Tallink Selga.

Lai gan milzīgie kuģi var uzņemt vairākus tūkstošus pasažieru, viesu skaits tagad tiek skaitīts desmitos vai simtos, viņa atzīmēja.

“Nedēļas nogale ir aktīvāka, taču mēs pat nebijām tuvu izpārdošanai.”

Konkurente Viking Line dalījās līdzīgā pieredzē: “Pasažieru skaits nedēļas nogalēs pieaug, bet mēs esam ļoti tālu no mūsu parastā skaita pirms Koronas,” skaidroja preses direktore Krista Grünlund.

Raugoties nākotnē, viņa sacīja, ka rudens atvaļinājums oktobrī izskatās daudzsološs – daudzi somi Baltijas valstīs vēlas iziet īsu divu līdz trīs dienu atvaļinājumu.

Somi var atkal doties uz Baltijas valstīm

Somijas Veselības un labklājības institūta galvenais speciālists Tomass Karlsons uzskata, ka Somijas prāmju termināļi atkal tiks piepildīti ar alus ratiņiem.

“Ja COVID situācija tiks normalizēta, cilvēki, visticamāk, vispirms dosies uz apkārtni – vietām, ko viņi zina, un vietām, kur viņi jūtas droši,” viņš atzīmēja, piebilstot, ka būtu interesanti redzēt, kāds ceļošanas temps pieaugtu.

Karlsons, kurš specializējas alkohola importā un pārrobežu tirdzniecībā, vada projektu, kurā katru nedēļu piezvana 500 somu, lai pajautātu, cik daudz alkohola viņi ieved no ārzemju braucieniem.

Karlsons uzsvēra, ka cenas ietekmē to, cik somi labprāt no ārvalstīm atved mājās alkoholu.

“Kad cenu atšķirība starp Somiju un Igauniju pieaug, tas var labi parādīties statistikā. Lielas cenu izmaiņas ietekmē uzvedību.”

Bet viņš atzīmēja, ka tas nav dabisks likums. Ir daudzi citi faktori, kuriem ir nozīme, piemēram, cik viegli ir ceļot – kā tas bija redzams COVID laikā.

“Kad Igaunija 2004. gadā pievienojās Eiropas Savienībai, somi bija ļoti ieinteresēti ceļot tur, lai nopirktu alkoholu, jo pēkšņi tas kļuva iespējams, un viņus piesaistīja jaunums,” viņš teica. “Tā ir sarežģīta tāfele.”

READ  Vēstījums: Lūgšana par Ukrainu | Vēstules redaktoram

Igaunija ir lēta, Latvija ir lētāka

Sami Vorinens ir viens no somiem, kurš izmanto cenu starpību.

“Alkohols Somijā ir daudz dārgāks nekā mūsu kaimiņvalstīs uz dienvidiem. Es jau sen šeit nepērku alkoholu, jo braucienos uz Igauniju un Latviju iegādājos pietiekami daudz.

Sami dzīvo Valkjakovskā, Somijas rietumos, taču daudzus gadus viņš regulāri – parasti vismaz piecas reizes gadā – ceļo uz Igauniju un Latviju, kā daļu no sava spēkstacijas apkopes.

Vorinens atzīmēja, ka alus un īpaši stiprs alkohols, piemēram, degvīns, ir daudz lētāki – it īpaši Latvijā. Viņš bieži veic uzņēmējdarbību Igaunijas dienvidos, un no turienes ir viegli šķērsot Latvijas robežu, lai iepirktos.

Pirms pandēmijas viņš redzētu daudzas citas somu automašīnas, kas novietotas ārpus alkohola veikaliem.

“Daudzi cilvēki ieradās pikapā vai atveda piekabi, lai to patiešām uzglabātu,” viņš teica.

Tomēr pandēmijas laikā pierobežas veikali bija gandrīz tukši.

“Sliktākajos koronavīrusa laikos, kad neviens cits nevarēja ceļot, alkohols Latvijā bija tik lēts, ka tas bija gandrīz bez maksas, lai gan labākais datums pirms tam bija ļoti tuvu.”

Robežveikali nepatikšanās

Samazinoties pasažieru skaitam, veikaliem, kas specializējās pierobežas tirdzniecībā, piemēram, alkohola mazumtirgotājiem Tallinas ostā un Latvijas pilsētā Valkā pie Igaunijas robežas, bija grūti.

“Covid ir īpaši ietekmējis veikalu skaitu mūsu pierobežas apgabalos, kas ir samazinājies, jo robežas tiek slēgtas un tiek traucēta cilvēku pārvietošanās starp valstīm,” sacīja SIA Aldar Latvia valdes locekle Lorija Uibo. Tā pārvalda Super Alco veikalus valstī.

Uibo sacīja, ka Super Alko nav slēdzis nevienu savu veikalu, bet dažiem konkurentiem, piemēram, Go Alco, ir nācies slēgt, piebilstot, ka “pilsētās esošo SuperAlko veikalu apgrozījums COVID laikā ir ievērojami pieaudzis”.

Super Alko ķēde ir labi pazīstama Somijā, kur miljoniem somu tūristu ir apmeklējuši vienu vai vairākas 40 Igaunijas tirdzniecības vietas vai skaidras naudas nēsāšanas noliktavu Tallinas ostā.

Alkohola veikali uz Latvijas robežas, pēc Somijas aptaujām, kļuva arvien populārāki somu vidū – līdz brīdim, kad koronavīruss pielika punktu atpūtas braucieniem.

Uibo nezināja, cik Latvijas Super Alko klientu no Somijas, bet pēc viņa pieredzes lielākā daļa ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas iedzīvotāji.

“Tūristi no Skandināvijas apmeklē arī mūsu pierobežas veikalus, kas atrodas uz Via Baltica šosejas,” viņš piebilda.

READ  Ragveida vardes ziņu reportāžā, 5. augusts - augusts. 17

Via Baltica ir Eiropas maršruta E67 pagarinājums, kas iet no Tallinas ziemeļos līdz Varšavai Polijā dienvidos.

“Kad tiks atcelti ar COVID saistītie ceļošanas ierobežojumi, mēs sagaidām, ka tūristu skaits, kas dodas uz Baltijas valstīm, atgriezīsies pirmspandēmijas līmenī,” piebilda Uibo.

Kruīza kuģi uz Rīgu?

Pagaidām no Somijas uz Latviju nekursē nekādi prāmji. Somiem, kuri vēlas iegādāties alkoholiskos dzērienus Latvijā, jābrauc daži simti kilometru caur Igauniju, lai nokļūtu lētajos veikalos pie robežas.

Armija Kallio sacīja, ka Tallink Selga organizēja īpašus vasaras braucienus uz Latvijas galvaspilsētu Rīgu, kas izrādījās ļoti populāri.

2020. gada vasarā viņi organizēja arī kruīzus, kas ik pēc divām dienām izbrauca no Helsinkiem ar nosaukumu “Diena Rīgā”. Tie arī piesaistīja daudzus pasažierus.

“Pirms gada situācija bija ārkārtēja, un vēlmi doties uz Rīgu, iespējams, ietekmēja fakts, ka tā bija” droša “vieta koronavīrusa izplatības ziņā,” skaidroja Kallio. Viņa piebilda, ka slavenie kruīzi no Helsinkiem uz Stokholmu tika uz laiku apturēti, jo Zviedrijā tolaik bija augsts inficēšanās līmenis ar koronavīrusu.

“Turklāt Rīga daudziem bija” jauns “galamērķis,” viņa sacīja.

Silja Tallink nākamvasar var atkal organizēt kruīzus uz Rīgu, lai gan lēmums vēl nav pieņemts. Tomēr Kallio šaubās, vai pastāvīgs savienojums starp Helsinkiem un Rīgu pa ūdeni izrādīsies finansiāli izdevīgs.

Kruīza prāmji var būt vislabāk pazīstami ar iepirkšanos, karaoke bāriem, restorāniem, spa un dzīvo mūziku, taču liela daļa naudas faktiski nāk no precēm. Kallio paskaidroja, ka Helsinki-Rīga nav pieprasīta kravas automašīnu vadītāju vidū, kuri ceļojumā starp Somiju un pārējo Eiropu seko Baltijas maršrutam.

Sami Vuorinens no Latvijas atveda ne vairāk kā 15 kastes alus un dažas pudeles degvīna un vīna. Ja viņš daudz neiet uz darbu, viņš varētu doties uz Latviju iepirkties, it īpaši, ja gaidāma liela ballīte, viņš apsvēra.

Lietuvā, kas ir trešā un dienvidu Baltijas valsts, vīns ir lētāks un cenas ir zemākas par ES vidējo. Tomēr Sami negāja tur tikai iepirkties. “Tas ir pārāk tālu.”

Sami neaprēķināja, cik daudz viņš ietaupīja, pērkot alkoholu Baltijas valstīs. “Tas ir atkarīgs no mana alus patēriņa, bet diez vai daudz vairāk par simts eiro gadā,” viņš teica, “un tad, protams, pastāv risks, ka mans patēriņš palielināsies, kad gaidīs kastīte alus stūris. ”

Angelica Johnson

"Tīmekļa praktizētājs. Sašutinoši pazemīgs ēdiena entuziasts. Lepns twitter advokāts. Pētnieks."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top