Šobrīd grūti prognozēt, cik smags būs hokejs, tāpat kā rēķini, ko otrdienās par jūliju saņem Latvijas ledus halles. Tā ir gandrīz divas reizes lielāka, piemēram, Volvo ledus hallē jūnijā gāzes un elektrības izmaksas bija 60 tūkstoši eiro, bet jūlijā – 100 tūkstoši eiro.
Ledus halles asociācijas vadītājs Ēriks Miļuns Latvijas Televīzijai sacīja, ka neskaidrības ir arī par pašvaldību pārziņā esošajām hallēm, jo halli slēgt slēgtu esot lētāk.
“Bija jautājums par Ogri, un svarīgs bija Inbox un Ozo halles, Kurbads un arī mums [Volvo]”Var gadīties, ka augusta beigās vai septembrī uzreiz aizveras kādas piecas sešas zāles,” sacīja Miļuns.
Cietīs amatieru sportisti, bet galvenais bērni, kuru īpatsvars Latvijas hokejā pēdējā sezonā jau ir sarucis. Piemēram, Zviedrijā Latvijas pārstāvniecība pērn pieauga trīs reizes, salīdzinot ar iepriekšējo sezonu dažādās junioru līgās.
Hokeju negatīvi ietekmējuši arī Covid gadi, kad bērni nevarēja trenēties un izvēlējās ceļot uz ārzemēm vai mainīt sporta veidu. Latvijas Hokeja federācijas ģenerālsekretārs Roberts Bivojs sacīja, ka Covid nekur nav aizgājis, taču ir parādījušies jauni izaicinājumi. Sliktākais scenārijs, sacīja Bevugs, ir tāds, ka vairāk bērnu migrē uz citām valstīm.
Lai hokejs turpinātu attīstīties, federācija un Ledus halles asociācija norāda, ka bez valsts palīdzības tam nevajadzētu turpināties. Ekonomikas ministrija norādīja, ka atbalsts ģimenēm pagaidām ir apstiprināts, bet valdība par uzņēmumiem lems nākamnedēļ. No Starptautiskās hokeja federācijas palīdzība netiek gaidīta, jo tai nav šāda fonda, un tā ir paredzēta valsts vai privātā laukuma rēķinu apmaksai.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl + Enter Lai nosūtītu ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Lai nosūtītu ieteikto labojumu redaktoram
