Konflikts starp skolotāju arodbiedrību un izglītības ministriem joprojām nav atrisināts un tagad ir saasinājies līdz vietai, kurā runāšana un uzklausīšana gandrīz nemaz nenotiek. Latvijas Skolotāju un pētnieku savienība (LIZDA) pieprasa atbildīgās ministres Ilgas Zublinskas (Jaunās konservatīvās partijas) atkāpšanos. Šāds lūgums jau ir nosūtīts gan premjerministram Krišhanim Karisham (“jaunajai vienībai”), gan abiem “Saima” deputātiem.
Karičs jau iepriekš teica, ka cer uz mierīgu konflikta risinājumu, un ceturtdien premjerministrs tikās ar abām konfliktā iesaistītajām pusēm.
Pēc sanāksmes viens no pieciem galvenajiem jautājumiem bija solis ceļā uz skolotāju prasībām, un izglītības ministrs apsolīja, ka mērķdotācija skolotāju algām nākamajā mācību gadā paliks 100%. Tomēr pedagogi joprojām gaida rakstisku apņemšanos, norādot, ka algas neietekmēs iepriekš aprakstītie kvantitatīvie un kvalitatīvie darbības rādītāji.
Viņš piebilda: “Mēs pateicamies premjerministram par piedalīšanos šī jautājuma risināšanā, un, kā redzam, premjerministra klātbūtnē tika panākti kompromisi. Tika iesniegts demisijas pieprasījums, kurā iekļauti bloki dialoga kultūras uzlabošanai un skolotāju apstākļu nepasliktināšanai, ņemot vērā ārkārtas stāvokli.”
Šodien tika apspriesta tikai viena no piecām prasībām, kas nozīmē, ka mums ir jāvienojas arī par pārējiem jautājumiem.
“Ministrs bija informēts par šīm prasībām un neuzskatīja par vajadzīgu apsēsties pie viena galda, lai apspriestu šo jautājumu,” sacīja LIZDA prezidente Inga Vanaga.
Jautājumi, uz kuriem pedagogi joprojām vēlas saņemt atbildes, attiecas gan uz bērnudārza skolotāju algām, gan kompetences reformu, gan dialogu ar visu nozari.
Konteksts:
SOKI iepriekš ES izlēmu Pieprasīt uplinskas atkāpšanos. Arī arodbiedrības virzās uz priekšu norādīja Viņš ir neapmierināts ar ministres Ilgas Zublinskas reformām un viņas komunikācijas stilu. Ministram bija 15 lūgumi – uzlabot komunikāciju ar sociālajiem partneriem, atvainoties nozarei par viņu nostāju, kā arī apturēt un ieviest vairākus likuma grozījumus. Piemēram, nenoteikt minimālo studentu skaitu augstskolās un skaitīt koledžas augstskolās. Viena no vissvarīgākajām prasībām ir palēnināt skolu tīkla reformas īstenošanu. Tas paredz no nākamā gada ieviest vairākus kvalitatīvus un kvantitatīvus kritērijus, bez kuriem valsts finansējums vidusskolām pakāpeniski samazināsies.
valdība Atbalstīts Bet Izglītības un zinātnes ministrijas ziņojums par valsts vidējās izglītības reformu, LIZDA ar to nav apmierināta. Reforma paredz īpašu rīcības plānu, pastiprinātu mācību programmas digitalizāciju līdz nākamajam gadam, kā arī darbu, lai pārskatītu skolotāju algas un slodzi. Tāpat plānots pārskatīt izglītības kvalitātes un pašvaldību atbildības novērtēšanas kritērijus izglītības finansēšanā.
Arī paredzēts Skolu tīkla sakārtošana. Nākamajā mācību gadā tas skars trešdaļu vidusskolu. Plāns nosaka kritērijus skolēnu skaitam vidusskolā, kā arī centrālajos eksāmenos sasniedzamos rezultātus. Ja skolas nespēj tos izpildīt, tās nesaņems daļu no valsts budžeta finansējuma.
Iezīmējiet tekstu un pieskarieties Ctrl + EnterLai nosūtītu rediģējamo tekstu!
Iezīmējiet tekstu un pieskarieties Ziņot par kļūdu Pogas rediģējamā teksta nosūtīšanai!
