Grāfa Plātera vārdā nosauktā skola ir neliela, ērta un aprīkota ar jaunāko aprīkojumu. “Mēs esam liela ģimene, jo mazā skolā vienmēr ir silti un ģimeniski. Šobrīd mums ir 45 skolēni un 22 darbinieki. Trīspadsmit no viņiem skola ir galvenā darba vieta. Protams, ir maz skolēnu. Un tā ir visu problēmu sakne, pat ja ir izaugsme: pērn septembrī bija 39 bērni,” Rus.LSM pastāstīja skolas direktores vietniece Aļona Čiževska.
“Pagājušā gadsimta beigās un šī gadsimta sākumā skolā mācījās 90 bērnu. Bet tad sākās demogrāfijas jautājumi visā valstī. Runas par slēgšanu ir jau kopš 2009. gada, īpaši 2016. gadā. Taču katru reizi pašvaldība un Polija atrada kopīgu nostāju”.
Polija aktīvi piedalās skolas dzīvē. Poļu valodu māca dzimtā valoda. Studenti apgūst arī Polijas vēsturi, kultūru un tradīcijas. Polija finansē pirmo skolas somu ar pirmās nepieciešamības precēm, un viņu vecāki saņem aptuveni 150 eiro lielu dotāciju. Polija atbalsta arī pasākumus pēc poļu tradīcijām, finansējot skolu un kancelejas preču komunālo pakalpojumu rēķinus.
Pēc direktora teiktā, 70% skolēnu ir poļu saknes. Pašvaldībā norādīja, ka Polijas pases ir 16% skolēnu. Gadu gaitā šajā skolā devītās klases absolvēja 123 skolēni. Apmēram ceturtā daļa no viņiem mācījās poļu vidusskolās Daugavpilī un Ružnijā, daži pārcēlās uz Poliju, savukārt aptuveni 75% apmeklēja Latvijas vidusskolas un arodskolas. Ļoti maz izvēlas vietējo mazākumtautību skolu.
Krāslavas Izglītības pārvaldes vadītāja Lidija Miglāne situāciju komentēja šādi: “Deputāti pieņēma galīgo lēmumu par skolas slēgšanu, kam ir jānotiek 31.augustā. Esam nosūtījuši dokumentus uz ministriju. Izglītība un zinātne, bet atbildes vēl nav.Skolā ir ļoti maz skolēnu, pat ja uzliekam mazākas prasības, jo skola atrodas pierobežā, vajag vismaz 70 bērnus.Skola maksā 180 000 eiro gadā pašvaldībai, Polija pagājušajā gadā iedeva 28 000 eiro.Tāda skola ir kļuvusi par greznību, ko nevaram atļauties.
“Krāslavas novadā ir daudz problemātisku skolu, kurās ir maz skolēnu. Un bieži vien skola ir vienīgā ciematā. Kā mēs varam slēgt šādas skolas, vienlaikus saglabājot mazāku skolu pilsētas centrā, ja tuvumā ir citas skolas? piedāvāt bērniem pārcelties uz Varavīksnes skolas vidusskolu [minority school]kurā varēs apgūt poļu valodu un citas ar poļu kultūru saistītas tēmas.”
Bet gan poļu skolu skolotāji, gan vecāki ir kategoriski pret bērnu pārcelšanu uz Varavīksnes vidusskolu.
“Līdzīga pieredze bija arī Jēkabpilī – poļu skola tika pārcelta uz valsts ģimnāziju. Sākumā poļu komponents turpinājās, bet pēc tam tika izkliedēts. Un Jēkabpilī vairs nav poļu skolu. Mēs nevēlamies atkārtot. Visi vecāki parakstīja vēstuli pilsētas domei ir marta beigās, un mūs atbalsta Poļu-Latvijas konfederācijas Krāslavas nodaļa “Stromy” Mēs esam pret mūsu skolas slēgšanu!
“Un cerība paliek – nē, nevis uz brīnumu, bet uz Poliju. Nesen notika Poļu-latviešu savienības sanāksme, kurā es arī biju. Arodbiedrība arī iebilst pret lēmumu slēgt. Mariušs Podgorskis, konsulārā dienesta vadītājs Polijas vēstniecības Latvijā nodaļa man apstiprināja, ka vēstniecība meklē veidus, kā problēmu atrisināt.
“Mēs nevēlamies iznīcināt mūsu rūpīgi uzbūvēto mazo pasauli, kuru esam lolojuši jau vairāk nekā 30 gadus. Poļu skola ir viens no Krāslavas ķiršiem, ja tās nebūtu, nebūtu poļu kultūras. arī šeit,» sacīja Žiževska.
Polijas vēstniecība Latvijā komentēja:
“Grāfu Plāteru skola ir daudzām institūcijām, tostarp arī visaugstākajā līmenī, interesējoša izglītības iestāde Latvijā un Polijā.Pateicoties Polijas valsts pūlēm, skolas uzturēšanai tika piešķirts īpašs finansējums, un daudzu gadu garumā. šie līdzekļi tika pārskaitīti pašvaldībai.
“Polijas Republikas vēstniecība Latvijā ir iesaistījusies pasākumos Krāslavas poļu skolas situācijas uzlabošanai un pastāvīgi sazinās ar visām Latvijas ieinteresētajām pusēm gan centrālajām, gan vietējām, lai izstrādātu optimālāko turpmāko ceļu. Esam pārliecināti, ka atradīsim piemērotu risinājumu, lai Krāslavā dzīvojošajiem bērniem nodrošinātu iespēju apgūt poļu valodu, vienojoties ar Krāslavas novada pašvaldību un Latvijas valsti.
Zināms, ka 1925. gada tautas skaitīšanā, kad Krāslava pirmo reizi tika izveidota kā pilsēta, tajā kopā dzīvoja 4485 iedzīvotāji. No tiem 1716 bija ebreji, 984 – poļi, 833 – latvieši, 445 – krievi un 428 – baltkrievi. Tolaik poļi veidoja 22 procentus iedzīvotāju. 1930. gadā, kad pilsētā dzīvoja 4283 iedzīvotāji, bija 1266 poļi – 29,5 procenti. Turklāt poļu īpatsvars pakāpeniski saruka, bet 2000.gadā poļi veidoja ne mazāk kā desmit procentus no iedzīvotāju skaita – 1190 no kopumā 11 412 cilvēkiem. Tagad no 7289 cilvēkiem aptuveni 7 līdz 8% ir poļi.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl + Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
