Skatīt publikācijas statistiku par darba ražīgumu Latvijā / rakstu

2020. gadā produktivitāte būtiski kritās salīdzinājumā ar iepriekšējās desmitgades tendenci, bet pirms tam Latvija uzrādīja vienu no produktīvākajiem darbaspēkiem Eiropā.

Reālā darba ražīguma statistika

Foto: Eurostat

Dati ir sarežģīti un apgrūtina vienkāršu, bet tomēr ievērības cienīgu secinājumu izdarīšanu, jo ekonomisti bieži norāda uz nepieciešamību palielināt produktivitāti kā galveno faktoru valsts nākotnes ekonomiskajai labklājībai.

Skaitļi mēģina salīdzināt 2009. gada ekonomiskās krīzes un 2020. gada ar Covid-19 saistītās krīzes ietekmi uz ES ekonomiku.

“Laikā no 1999. līdz 2008. gadam ir redzams, ka produktivitātes kāpums bija daudz augstāks Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, kuras guva labumu no iedzīšanas un konverģences procesa, kas izrietēja no pārejas uz tirgus ekonomiku un pievienošanās. Lai gan produktivitātes pieaugums pēc finanšu krīzes daudzās no šīm valstīm kopumā samazinājās uz pusi (izņemot Poliju, Bulgāriju, Maltu un Horvātiju), bet joprojām bija ievērojami augstāks periodā pēc finanšu krīzes. nekā citās ES valstīs,” atzīmē Eurostat.

Salīdzinot 2009. gada finanšu krīzes un 2020. gada Covid-19 krīzes ietekmi uz darba ražīgumu ES valstīs uz vienu nostrādāto stundu, dažādās valstīs redzamas lielas atšķirības. 2009. gadā darba ražīgums uz vienu nostrādāto stundu samazinājās lielākajā daļā valstu, bet ievērojams kritums bija Horvātijā. (-6,5%) un Slovēnija (-6,3%) Tikai dažās valstīs 2009. gadā bija pozitīvas izmaiņas darba ražīgumā uz vienu nostrādāto stundu, tostarp Īrijā (+4,8%), Polijā (+3,2%), Latvijā (+2,7%). , Spānija (+2,4%), Igaunija (+2,1%) un Bulgārija (+1,2%). 2020. gadā lielākajā daļā valstu tika reģistrēts darba ražīguma pieaugums, ko izraisīja salīdzinoši lielāks darba stundu samazinājums salīdzinājumā ar IKP COVID bloķēšanas dēļ -19 “.

Darba ražīguma tendences

Foto: Eurostat

Cita izmantotā skala Latviju parāda kā vienu no produktīvākajām valstīm blokā.

READ  Krievijas cauruļvads eksplodē, izraisot 100 metrus augstas liesmas | pasaule | Jaunumi

Nākamajā diagrammā ir parādīts starpvalstu salīdzinājums starp kapitāla produktivitāti, ko mēra kā bruto reālo pievienoto vērtību uz vienu neto pamatlīdzekļu vienību. Šis rādītājs parāda saikni starp saražotajām ražošanas vienībām (reālo kopējo pievienoto vērtību) un vienu kapitāla vienību (ieguldījumu). Laika posmā no 2010.-2019. Vidējais gada pieauguma temps Kopējā pievienotā vērtība uz vienu neto pamatlīdzekļu vienību dažādās valstīs ir ļoti atšķirīga. Lielākajā daļā dalībvalstu bija vērojama pozitīva izaugsme, citiem vārdiem sakot, izlaide vidēji pieauga straujāk nekā kapitālieguldījumi. Vislielākais izaugsmes temps reģistrēts Maltā (+3,7%), tai sekoja Latvija (+3,1%) un Slovēnija (+2,5%). Savukārt kopējā pievienotā vērtība uz vienu neto pamatlīdzekļu vienību samazinājās dažās valstīs, īpaši Īrijā (-1.9%) un Horvātijā (-1.2%).

Kapitāla produktivitāte, ko mēra kā bruto reālo pievienoto vērtību uz vienu neto pamatlīdzekļu vienību

Foto: Eurostat

Darba ražīgumu var analizēt, ņemot vērā pieejamos reģionālo kontu datus Eiropas Savienība (ES) rieksti 2. līmeņa apgabali Daudzās dalībvalstīs (Kipra, Igaunija, Luksemburga, Latvija un Malta) ir tikai viena 2. līmeņa zona, šajos gadījumos reģionālais darba ražīguma rādītājs atbilst rādītājam valsts līmenī.

Reģionālā darba ražīgums uz vienu nostrādāto stundu kā rādītājs (2015 = 100) tiek aprēķināts, pamatojoties uz kopējo pievienoto vērtību ķēdes apjomos. Lai mazinātu tipiski novērotās reģionālās izaugsmes svārstības salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, Vidējais gada pieauguma temps Tas tika aprēķināts laika posmā no 2010. līdz 2019. gadam. Polijā un Zviedrijā reģionālo darba ražīgumu uz nostrādāto stundu nebija iespējams aprēķināt, jo nebija pieejamas vēsturisko datu rindas. Sekojošā karte parāda reģionālo darba ražīguma pieaugumu Eiropas Savienības reģionos.

Produktivitātes karte ES reģionālā līmenī

Foto: Eurostat

Angelica Johnson

"Tīmekļa praktizētājs. Sašutinoši pazemīgs ēdiena entuziasts. Lepns twitter advokāts. Pētnieks."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top