Sji-Putina tikšanās: Krievijas un Ķīnas līderi spēlē miera uzturētāju lomu Ukrainā, solot ciešākas attiecības

(CNN) Sji Dzjiņpins un Vladimirs Putins otrdien labas gribas vizītes laikā Maskavā uzdevās par miera starpniekiem, kārtējo reizi piesaucot šķietamo plānu izbeigt Krievijas niknā karu Ukrainā, ko ASV kritizēja kā vienpusēju mēģinājumu nodrošināt Kremļa līderim aizsegu, lai tas būtu noticis. viņš turpina savu iebrukumu.

Putins otrdien atbalstīja Ķīnas līdera priekšlikumu par “miera noregulējumu Ukrainā”, tādējādi izrādot vienotību Kremlī, kas radīja izredzes stiprināt pretrietumu aizsargu starptautiski.

Taču šīs iniciatīvas tika pilnībā ignorētas kā nopietna miera sistēma. Ķīnas plāns – kurš aicina uz pamieru Un sarunas, bet neietver nevienu punktu, ka Maskava izved savu karaspēku no Ukrainas teritorijas – tās tika sastādītas bez jebkādas Kijevas iejaukšanās.

Tikmēr ASV pirmdien brīdināja, ka Sji vizīte sniedz “diplomātisko aizsegu” Krievijas karam.

Un nekas neliecināja, ka otrdienas tuvināšanās izrāde Kremlī būtu kaut ko darījusi, lai ietekmētu kara stāvokli Ukrainā, kur Putina sauszemes ofensīva joprojām ir ierauta lēnā tranšeju karā.

Krievijas prezidents apgalvoja, ka Ķīnas plānu “var ņemt par pamatu miera noregulēšanai Ukrainā, kad Rietumi un Kijeva būs tam gatavi”.

“Visas mūsu sarunas šodien un vakar, individuāli un ar delegācijām, bija veiksmīgas un noritēja draudzīgā gaisotnē,” teikts Putina kopīgā paziņojumā medijiem Sji valsts vizītes Maskavā otrajā dienā.

“Pēdējo 10 gadu laikā esmu izveidojis ciešas attiecības ar prezidentu Putinu,” piebilda Sji. “Mēs esam vienojušies, ka mūsu abu valstu attiecības pārsniedz mūs pašus. Tās ir ļoti svarīgas pasaules kārtībai un visas cilvēces nākotnei un liktenim.”

Nolasījums liecina, ka Krievija pozitīvi izteicās par Ķīnas “objektīvo un godīgo” attieksmi pret Ukrainu, un abas puses iebilda pret jebkuru valsti vai valstu grupu, kas kaitē “citu valstu likumīgajām drošības interesēm, tiecoties pēc militārām, politiskām vai citām priekšrocībām”.

Ķīna pēdējo nedēļu laikā ir vairākkārt mēģinājusi sevi attēlot kā centīgu miera starpnieci, atkārtojot savus aicinājumus uz pamieru un miera sarunām. Neskaidri formulēts nostājas dokuments Viņš tika atbrīvots pagājušajā mēnesī, pat ja Krievija turpina ložu palaišanas ofensīvu Kolektīvā humanitārā krīze Tas atstāja desmitiem tūkstošu mirušo.

Taču Rietumvalstis uz Pekinas nodomiem raugās ar dziļām aizdomām, un NATO vadītājs otrdien sacīja, ka alianse saskatījusi “dažas norādes”, ka Krievija izdara spiedienu uz Ķīnu sniegt nāvējošu palīdzību.

Līdzās iniciatīvām attiecībā uz Ukrainu abi līderi uzsvēra savu kopīgo stratēģisko redzējumu un norādīja uz vēlmi stiprināt attiecības vairākos jautājumos, tostarp enerģētikas jomā.

“Ķīna ir kļuvusi par līderi Krievijas naftas importēšanā, savukārt Krievija ir gatava palielināt nepārtrauktas naftas piegādes Ķīnas ekonomikas vajadzībām,” sacīja Putins.

Putins piebilda, ka tika apspriests tālāks Krievijas gāzes eksporta pieaugums uz Ķīnu, tostarp “iniciatīvas īstenošana gāzes vada Sibīrija-2 būvniecībai caur Mongolijas teritoriju”.

Otrdien valsts vakariņu sākumā abi pacēla tostu, Putinam uzrunā paziņojot, ka “Krievijas un Ķīnas attiecības ir visu laiku augstākajā līmenī”.

Diplomātiskais vāks

Plaši izskanējusi skepse par Ķīnas nostāju strīda risināšanā, kuras centrā ir bažas, ka nekas, ko Pekina līdz šim piedāvā, atspoguļo Ukrainas prasību visiem Krievijas spēkiem izvest no tās teritorijas.

ASV valsts sekretārs Antonijs Blinkens pirmdien Hit in Xi vizītenorādot, ka tas notika tikai dažas dienas pēc Starptautiskās krimināltiesas Hāgā Aresta orderis Putinam.

“Ķīna neizjūt atbildību saukt Kremli pie atbildības par Ukrainā pastrādātajām zvērībām, un tā vietā, lai to nosodītu, tā drīzāk sniegtu diplomātisko aizsegu Krievijai, lai tā turpinātu pastrādāt tos pašus noziegumus,” sacīja vadošais diplomāts Vašingtonā.

Jebkuri aicinājumi uz pamieru, “kas neietver Krievijas spēku izvešanu no Ukrainas teritorijas, efektīvi atbalstītu Krievijas iebrukuma ratifikāciju”, jo “tas ļautu prezidentam Putinam atpūsties un papildināt savus spēkus un pēc tam vienlaikus atsākt karu tas būtu izdevīgāk Krievijai.”

Kā todien tviterī paziņoja Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Oleksijs Daņilovs, Ķīnas “miera plāna” “veiksmīgai īstenošanai” jāsākas ar Krievijas spēku “nodošanos vai izvešanu” no Ukrainas teritorijas.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis sacīja, ka ir gatavs “dialogam” ar Ķīnu par tās priekšlikumiem. Taču viņš brīdināja, ka pamiers vienkārši ļaus Krievijai “sagatavoties un atkal doties ar savu vienīgo vēlmi, sava līdera vēlmi – tas ir, okupēt mūsu valsti”.

Sji vizīte Maskavā sakrita ar A Pēkšņs ceļojums uz Ukrainu No Japānas premjerministra Fumio Kišidas otrdien tiksies ar Zelenski.

Sji arī uzaicināja Krievijas premjerministru Mihailu Mišustinu apmeklēt Ķīnu viņu tikšanās laikā otrdienas rītā, ziņoja Tass, piebilstot, ka Mišustins jau ir pieņēmis ielūgumu.

Tikmēr NATO paziņoja, ka apzinās, ka Krievija, iespējams, lūgusi nāvējošu palīdzību no Ķīnas, lai veicinātu Maskavas karu pret Ukrainu.

“Mēs neesam redzējuši nekādus pierādījumus tam, ka Ķīna piegādā Krievijai nāvējošus ieročus, taču mēs esam redzējuši dažas norādes, ka tas bija Krievijas pieprasījums un ka tas ir jautājums, ko Ķīnas varas iestādes izskata Pekinā.” To otrdien preses konferencē Briselē žurnālistiem sacīja alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Stoltenbergs brīdināja, ka “Ķīnai nevajadzētu sniegt Krievijai letālu palīdzību. Tā būtu nelegāla kara atbalstīšana.”

CNN dalībnieki Maikls Konte, Kailija Atvuda, Svetlana Vlasova, Anna Černova, Duarte Mendonka, Sjaofeja Sju un Veņs Džans piedalījās šajā ziņojumā.