Eiropas Savienība (ES) un eirozona ir divas izteikti atsevišķas vienības, taču tās vieno ciešas attiecības, jo visas Eiropas Savienības dalībvalstis ir eirozonas daļa. Eiropas Savienība ir 28 Eiropā izvietotu valstu politiskā un ekonomiskā savienība, savukārt eirozona ir monetārā savienība, kurā ietilpst 19 Eiropas Savienības dalībvalstis, kuras kā oficiālo valūtu ir ieviesušas eiro. Eiropas Savienība un eirozona atšķiras pēc mērķa, struktūras un pilnvarām. Kamēr Eiropas Savienība koncentrējas uz vienota tirgus, politiskās vienības un kopējas ārpolitikas izveidi, eirozona ir atbildīga par fiskālās un monetārās politikas koordinēšanu, kā arī kopējā monēta. Neraugoties uz atšķirībām, Eiropas Savienība un eirozona ir abas Eiropas projekta sastāvdaļas un ir sadarbojušās, lai veicinātu ekonomisko stabilitāti un labklājību Eiropā.
Eiropas Savienību veido 28 dažādas valstis, kas kolektīvi ir atbildīgas par gandrīz visām kontinenta politiskajām un ekonomiskajām aktivitātēm. Eirozona ir ģeogrāfiska un ekonomiska zona, kas sastāv no Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuras ir ieviesušas eiro kā kopīgu valūtu. Monetārā politika, ko koordinē Japānas un Apvienotās Karalistes valdības, ir nepieciešama, lai izveidotu ekonomisko savienību.
Beļģija, Vācija, Īrija, Spānija, Francija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Austrija, Portugāle, Somija, Grieķija, Slovēnija, Kipra, Igaunija, Slovākija, Latvija un Lietuva ir starp 19 valstīm, kas izmanto eirozona (pazīstama arī kā eirozona).
uz Vācijas ekonomika Tā ir viena no pirmajām, kas 1999. gada 1. janvārī ieviesa eiro kā Eiropas Savienības dibinātāja.
Kas ir eirozona un ar ko tā atšķiras no Eiropas Savienības?
Eirozona, oficiāli pazīstama kā eirozona, ir monetārā savienība, kurā ietilpst 19 no 28 Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuras ir ieviesušas eiro (€) kā savu kopējo un vienīgo likumīgo valūtu. Eirozona no Eiropas Savienības atšķiras ar to, ka tai nav ne kopīgas valdības, ne kopējas ārpolitikas. Eirozona ir ekonomiskā un monetārā savienība, kas nozīmē, ka dalībvalstīm ir kopīga valūta un tās koordinē savu ekonomikas politiku, izmantojot Eiropas Centrālā banka. Eirozonai ir arī savs fiskālo noteikumu kopums un kopēja monetārā politika. No otras puses, Eiropas Savienība ir 28 valstu politiskā savienība, kurai ir sava kopējā ārpolitika un drošības politika, kā arī kopīgu politiku un noteikumu kopums, kas regulē vienoto tirgu.
2022. gadā eirozonu veidos 19 Dalībvalstis, tostarp Austrija, Beļģija, Kipra, Igaunija, Somija, Francija, Vācija, Grieķija, Īrija, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Portugāle, Slovākija, Slovēnija un Spānija, kā arī Eiropas Savienība. Eiropas Kopiena tika izveidota, parakstot Līgumu par Eiropas Kopienu 1992. gadā. Dažas ES valstis nav eirozonas dalībvalstis. Lai gan Dānija nākotnē varētu nepievienoties, tā ir izstājusies. Citas valstis izmanto savu valūtu, lai saglabātu finansiālo neatkarību. Eiropas Savienībai ir monetārās attiecības ar Vatikānu, Andoru, Monako un Sanmarīno.
Visas eirozonas valstis ir Eiropas Savienības dalībvalstis, un katra valsts ir ieviesusi eiro par savu valūtu. Kopš eiro ieviešanas reģions ir pieredzējis vairākus ieguvumus, tostarp ekonomikas konsolidāciju un efektīvu darbību. eiro vienota valūta Tas padarīja tirdzniecību vienkāršāku, lētāku un drošāku eirozonas uzņēmumiem. Līdz ar to ir uzlabojusies makroekonomiskā stabilitāte un izaugsme, finanšu tirgi kļuvuši integrētāki un efektīvāki, kā arī pieaugusi globālās ekonomikas ietekme. Šie visi ir iemesli, kāpēc eiro pēdējos gados ir kļuvis populārs. Eiro ir bijis spēcīgs instruments, lai veicinātu eirozonas valstu ekonomisko integrāciju un sadarbību, un tā ietekme ir jūtama visā reģionā. Kopš ekonomiskās ekspansijas sākuma pieaugošās tirdzniecības un finanšu plūsmas ir bijušas ļoti svarīgas, lai veicinātu izaugsmi, radītu jaunas darbavietas un uzlabotu dzīves līmeni. Turklāt eiro ir palīdzējis samazināt pārrobežu darījumu izmaksas un likvidēt nepieciešamību pēc valūtas maiņas, kas ir veicinājis reģiona ekonomisko labklājību. Eiro ir bijis liels spēks eirozonas ekonomikas un finanšu integrācijā, un tam ir acīmredzamas priekšrocības. Nākotnē, reģionam augot un attīstoties, eiro gandrīz noteikti kļūs svarīgāks.
Kāds ir eirozonas mērķis?
Tā izveides rezultātā eiro veicināja izaugsmi, stabilitāti un ekonomisko integrāciju Eiropā. Eiro savulaik izmantoja kā centrālo banku valūtu apmaiņai starp Eiropas Savienība. Katras valsts valūta joprojām bija sava.
Ar ko Eiropas Savienība atšķiras?
Tas ļauj cilvēkiem piedalīties dažādās aktivitātēs efektīvāk un pieejamākā veidā. Eiropas pilsoņi gūs labumu no izmantošanas ES tehnoloģijas Daudzās citās jomās, tostarp enerģētikā, zināšanu un kapitāla tirgos, lai nodrošinātu, ka mēs maksimāli izmantojam šos resursus. Tā kā ES cenšas kļūt pārredzamāka un demokrātiskāka, tā turpinās koncentrēties uz savu pārvaldes struktūru uzlabošanu.
Kāpēc dažas valstis nav eirozonā?
Dažas valstis var nebūt eirozonas dalībnieces dažādu iemeslu dēļ. Piemēram, dažas valdības var nevēlēties padoties nacionālā valūta eiro, vai arī nevēlas izpildīt finansiālās un ekonomiskās prasības dalībai eirozonā. Turklāt dažām valstīm var būt bažas par eirozonas finanšu stabilitāti, vai arī tām var būt iebildumi pret savas monetārās politikas nekontrolēšanu. Neatkarīgi no iemesla, galu galā katras valstis izlemj, vai tās vēlas pievienoties eirozonai.
Apvienotās Karalistes oficiālā izstāšanās no Eiropas Savienības 2020. gadā iezīmēja beigas ilgi gaidītajai ērai. Pirms izstāšanās Apvienotā Karaliste bija visievērojamākā Eiropas Savienības dalībvalsts, kas atteicās izmantot eiro, un savu lēmumu viņi pieņēma 2003. gadā pēc referenduma. Referenduma laikā 55,9% zviedru vēlētāju atteica pievienošanos eirozonai, un arī Zviedrija nolēma pagaidām nepievienoties, tāpēc eiro vēl kādu laiku netiks ieviests. Tas ir plaši uzskatīts par nozīmīgu pavērsienu Apvienotās Karalistes vēsturē ar postošām sekām valstij, ne tikai attiecībām ar Eiropas Savienību, bet arī tās ekonomisko un politisko stabilitāti un identitāti. Apvienotajai Karalistei tas būs izaicinājumu un iespēju pilns ceļojums.
Eiropas Savienība pret eirozonu pret Šengenu
Eiropas Savienība (ES) ir 27 Eiropas valstu politiskā un ekonomiskā savienība. Eirozonu veido 19 (vai 25) eirozonas valstis, kas izmanto eiro kā savu valūtu. Šengena ir ģeogrāfiska zona Eiropā, kurā ir likvidētas iekšējās robežas starp 26 valstīm.
Pēc Otrā pasaules kara sešas Eiropas valstis pievienojās Eiropas Ekonomikas kopienai, un Apvienotā Karaliste un Francija pievienojās Eiropas Savienībai. Atsevišķs līgums, kas tika parakstīts ar šīm valstīm, ļāva pilsoņiem brīvi ceļot bez pases vai vīzas papildus ekonomiskam līgumam. Eiropas Savienības un Šengenas līgums Faktiski tas ir Eiropas valstu sadarbības rezultāts, taču tas atšķiras dažos veidos. Apvienotā Karaliste bija Eiropas Savienības dalībvalsts pirms izstāšanās pārejas periodā 2020. gadā. Līdz šim Apvienotā Karaliste ir bijusi vienīgā valsts, kas izstājusies no savienības. Tālāk norādītās valstis nav Eiropas Savienības dalībvalstis, tāpēc tajās var ieceļot ar Šengenas vīzu. Plašāka informācija par vīzām, kas ļauj ieceļot vairākās valstīs, ir pieejama vietnē.
