Tā ir izplatīta prakse, ka sezonas darbinieki no citām valstīm ierodas palīgā zemeņu laukos. Latvijas TV 8. jūlijā ziņoja, ka papildu rokas šogad būs īpaši noderīgas, taču viesstrādnieku Latvijā nav daudz.
Kāda ferma Talsu pašvaldībā cerēja ievest ārzemju strādniekus no Uzbekistānas un pat samaksāja par viņiem, taču viņi neatbrauca. Zemeņu audzētājs cenšas izvairīties no zemeņu lauka, jo ir sāpīgi redzēt, kā gandrīz divi hektāri ir sapuvuši. Laukā ir tikai tie, kas sev zemenes lasa.
Zaudējumi, visticamāk, pārsniegs 100 000 eiro tikai kolekcionāru trūkuma dēļ. Pagājušajā gadā saimniecībā strādāja simts cilvēku, bet šogad, kad ražas laiks ir mazāks un vajadzīgs vairāk pļāvēju, bija apmēram 50 cilvēku. Lauksaimnieki meklē viesstrādniekus visā Latvijā, taču Ekonomikas ministrija (EM) uzskata, ka ar vietējiem darba ņēmējiem jātiek galā.
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs sacīja: “Sezonas laukstrādniekiem ir izveidots modelis, kur jāmaksā zemāka algas nodokļa likme, un ir pielikti dažādi pūliņi, lai šo problēmu risinātu. Šajos apstākļos mēs redzam, kas saistīti ar Covid-19 , ka valstī joprojām ir 70 000 bezdarbnieku, kas ir patiešām milzīgs skaits, šajos apstākļos prioritāte ir jāpalīdz mūsu vietējam darbaspēkam, vietējiem cilvēkiem. ”
Lubeco prezidente Zane Silgale sacīja, ka vietējie iedzīvotāji nav ieinteresēti zemeņu laukā. Vakances lielākoties aizpilda pusaudži.
Viņa teica: “Katru gadu tas pasliktinās. Faktiski 15 gadus veci ir tie, kas ir gatavi darīt šo darbu. Tas ir viņu atvaļinājumā. Bet pieaugušajiem viņiem acīmredzami ir pastāvīgs darbs. Kāpēc viņi nāk strādāt zemeņu laukā? “
Tāpēc risinājums ir viesstrādnieki. Pagājušajā gadā tie bija desmit cilvēki no Indijas. Šogad tika uzaicināti 14 cilvēki no Uzbekistānas. Īpašnieks Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) samaksājis aptuveni 900 eiro, taču cilvēki vēl nav izmantojuši darba tiesības.
Silgale paskaidroja: “Lai iegūtu viesstrādniekus no Uzbekistānas Republikas, mēs jau esam apstājušies pie Latvijas Republikas vēstniecības Uzbekistānā. Kā viņš man paskaidroja, mūsu vēstniecības Uzbekistānā pārstāvji teica, ka viņiem ir noteiktas kategorijas, cik studentus var uzņemt, cik tālsatiksmes šoferu, cik viesstrādnieku. Attiecīgi, iespējams, vēlamies, lai Latvijā ierodas daudz cilvēku no Uzbekistānas. ”
Tikmēr PML-N izpilddirektora vietniece Meja Rouza to noliedza, sakot: “Nē, nav ierobežojumu. Mūsu imigrācijai nav kvotas. Ja ir kāds iemesls un ja rodas nepieciešamība, uzturēšanās atļaujas, vīzas un tiesības strādāt. “
Bet, ja cilvēks neierodas Latvijā, samaksātā maksa netiks atmaksāta.
Roze paskaidroja: “Šīs valdības nodevas ir par dokumentu pārbaudi. Dokumenti ir izskatīti un ielūgums apstiprināts. Citas sekas nav atkarīgas no mums.”
Pagājušajā gadā Latvijā strādāja 12 000 viesstrādnieku, bet šī gada pirmajos sešos mēnešos reģistrējās tikai 6000. Šķērslis šajā gadījumā var būt vēstniecību kapacitāte. Administrācija paskaidroja, ka vīzu pieteikumu iesniedzēju akreditācija vēstniecībās notiek saskaņā ar epidemioloģiskajām prasībām, tāpēc viesstrādnieki joprojām var gaidīt savu kārtu.
Tikmēr zemeņu laukos mirst desmitiem tonnu zemeņu. Saimniecības aicina iedzīvotājus doties uz laukiem un zemēm savākt zemenes savām vajadzībām.
Atlasiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter Lai redaktoram nosūtītu ieteikto labojumu
Atlasiet tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Lai redaktoram nosūtītu ieteikto labojumu
