Jau šobrīd maizes izstrādājumu cenas kāpušas par 10%, bet nākamgad ražošanas izmaksas var pieaugt uz pusi. Mazie ražotāji var neizturēt šo stresu un pamest tirgu.
“Dvinska Plus” ir maza maiznīca Daugavpilī, kurai pirms neilga laika nācās celt produkcijas cenu par 10%. Uzņēmums piedāvā konditorejas izstrādājumus, cepumus un ēdienu gatavošanu.
Uzņēmuma pārstāvji stāstīja: “Produkti brauc uz Jēkabpili, Rēzekni, Preiļiem, Līvāniem un Daugavpili. Mums nekas cits neatlika kā celt cenu. Pacēlām to par aptuveni 10%, jo elektrībai kļuva dārgākas izejvielas. Degviela uzlēca. “
Viss ir izgatavots ar elektriskajām krāsnīm, un patēriņš ir liels. “15 000 [kilowatt-hours] Jūs pavadāt mēnesi.” Klienti saprot, ka cenas kāpj, jo tas nav mūsu lēmums. Uzņēmums teica, ka cena ir jāpaaugstina, lai mēs varētu turpināt darboties.
Tā ir tendence, kas ir redzama visā valstī, un maizes ražotāji to sāpīgi izjūt. Latvijas Maiznieku asociācijas vadītājs Kārless Zemis sacīja: “Situācija kopumā ir ļoti slikta, vissliktākā ietekme ir straujajam izejvielu kāpumam. Miltu cenas no septembra līdz novembrim pieauga par 35-40%. Elektrības cenas ir dubultojušās. , ja ne vairāk; ja cepšanas procesā tika izmantota gāze, īpaši manā biznesā gāzes cenas ir pieaugušas sešas reizes.
Epidēmijai bija arī negatīva loma, jo samazinājās maizes patēriņš.
“Nebija skolu, nebija daudz ēdināšanas iestāžu, tāldarba, darba no mājām, daudz mainījās ēšanas paradumi vai nepieciešamība pēc cepšanas. To visu ļoti ietekmēja arī veikalu apmeklējums un darba laiks, jo veikalu pieprasījums ir samazinājies, un nav gribas strādāt ar zaudējumiem.Pēc pēdējiem skaitļiem maizes patēriņš gada laikā ir samazinājies par 10 procentiem,” sacīja Zemis.
Latvijas Maiznieku biedrība sagaida maizes cenu kāpumu, taču reālās izmaksas maizes ražotājiem būs lielākas, nekā izjutīs patērētājs.
“Ir bijusi spēcīga konkurence starp firmām, un tieši konkurence šobrīd fiksē cenas. Taču, skatoties uz cenām plauktā, jāsaprot, ka maizes cena nevar celties bezgalīgi. Tad vinnē” tā tiks pārdota. , un tad runa nav par pirmās nepieciešamības produktu. 30% būtu normāls palielinājums, pie tādas likmes, un, ņemot vērā gan veikala procentus, gan papildu maksas, tad tie beigās būtu 50%,» sacīja Zemešs.
Tāpēc ražotāji rūpīgi apsver valdības lēmumus, un ir jāsniedz palīdzība, pretējā gadījumā uzņēmumi pazudīs.
“Tie visi ir nodokļu maksātāji, mazie uzņēmumi, mazie ražotāji, viņi aizies pirmie, un viņi neizturēs šo spriedzi. Mūsu sarunas par pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu nevirzās uz augšu, un valdība parasti noraida šos ieteikumus par pievienotās vērtības nodokli. samazinājumi pārtikas produktiem,” skaidroja Zemis.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl + Enter Lai nosūtītu ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Lai nosūtītu ieteikto labojumu redaktoram
