Bailes par sankciju ietekmi ceturtdien izraisīja Krievijas akciju kritumu par 33%. Kopš tā laika viņi ir atguvuši daļu no šiem zaudējumiem, taču rubļa kurss attiecībā pret dolāru un eiro turpina tirgoties tuvu rekordzemam līmenim.
Krievijas ekonomika 1,5 triljonu dolāru vērtībā ir vienpadsmitā lielākā pasaulē pēc Dienvidkorejas. Kopš 2014. gada tās IKP ir tik tikko pieaudzis, un tās iedzīvotāji kļūst nabadzīgāki. Arī rubļa vērtība kritās, samazinot Krievijas ekonomikas vērtību par 800 miljardiem dolāru.
Tajā pašā laika posmā Maskava mēģināja atradināt savu no naftas atkarīgo ekonomiku no dolāra, ierobežojot valdības izdevumus un uzkrājot ārvalstu valūtu.
Putina ekonomikas plānotāji centās veicināt atsevišķu preču ražošanu iekšzemē, aizliedzot līdzīgus produktus ievest ārvalstīs. Tikmēr Maskava starptautiskajās rezervēs ir uzkrājusi kara fondu 630 miljardu dolāru apmērā – tas ir milzīgs apjoms, salīdzinot ar vairumu citu valstu.
“Cietokšņa ekonomikai” ir jāveido lielas ārvalstu valūtas rezerves, kuras var iztērēt, ja sankcijas ir sāpīgas, sacīja Citi ekonomists un Chatham House līdzstrādnieks Deivids Lubins.
“Krievija ir uztvērusi šo modeli nopietni,” viņš nesen rakstīja.
Dažas no šīm rezervēm jau ir publicētas. Ceturtdien Krievijas Centrālā banka paziņoja, ka tā veic intervences valūtu tirgos, lai atbalstītu rubļa kursu. Piektdien tā paziņoja, ka tā palielina rēķinu piedāvājumu bankomātiem, lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu pēc skaidras naudas. Krievijas valsts ziņu aģentūra TASS ziņoja, ka kopš iebrukuma Ukrainā daudzas bankas ir piedzīvojušas pastiprinātu izņemšanu no naudas, īpaši ārvalstu valūtās.
Veidojot kara fondu, Putina stingrā stratēģija ierobežoja arī ekonomisko izaugsmi, investīcijas un produktivitāti, kā arī valsts uzņēmumus izvirzīja par prioritāti pār privātajiem. Parasto krievu ienākumi ir strauji samazinājušies līdz līmenim, kāds pēdējo reizi bija vērojams 2010. gadu sākumā, un jaunas ārvalstu tiešās investīcijas ir minimālas. Krievijai arī nav izdevies diversificēt naftu un gāzi, padarot to ļoti neaizsargātu pret pasaules preču cenu svārstībām.
Iemūžiniet “pili”
Mazāk nekā 24 stundas pēc tam, kad Krievijas spēki uzbruka Ukrainai no ziemeļiem, dienvidiem un austrumiem, ASV prezidents Džo Baidens atklāja plašas sankcijas, kuru mērķis ir kaitēt Krievijas ekonomikai un pārvērst Putinu par starptautisku “pariju”.
ASV sankcijas ir vērstas pret divām lielākajām Krievijas finanšu iestādēm Sberbank un VTB, un neļauj tām apstrādāt maksājumus caur ASV finanšu sistēmu. Krievijas valsts uzņēmumi nedrīkstēs piesaistīt kapitālu caur ASV tirgiem. Sankcijas attiecas uz gandrīz 80% no Krievijas banku aktīviem.
ASV arī mēģina kropļot Krievijas militāros un rūpnieciskos uzņēmumus, neļaujot tiem iegādāties svarīgas tehnoloģijas, piemēram, modernas datoru mikroshēmas.
Eiropas Savienība, Lielbritānija, Japāna, Austrālija un citas valstis ir paziņojušas par savām sankcijām pret Krievijas uzņēmumiem un privātpersonām, kas ir saskaņota rīcība, kas savā apjomā un iespējamās ekonomiskās ietekmes ziņā ir bezprecedenta. ES amatpersonas piektdien devās tālāk un noteica sankcijas pret pašu Putinu.
“Es domāju, ka mēs neko tādu neesam redzējuši, un tas ir daudz bargāk nekā 2014.gada sankcijas,” sacīja Somijas Bankas Jauno ekonomikas valstu institūta vadītājs un Krievijas banku un finanšu sistēmu eksperts Ika Korhonens. .
Tomēr Krievija gatavoja savu ekonomiku šim brīdim. Un tā kā pasaules naftas cenas 100 USD par barelu rada valstij milzīgus ieņēmumus, Maskava var garantēt algu un pensiju izmaksu.
“Viņi kādu laiku var tikt galā,” sacīja Korhonens. “Bet jo ilgāk tas turpināsies, jo lēnāka būs izaugsme.”
Vairāk sodu?
Amerikas Savienotās Valstis un Eiropas Savienība līdz šim ir izvairījušās vērsties pret Krievijas milzīgo naftas un dabasgāzes eksportu, un alianse nav spējusi panākt vienprātību par to, vai Maskavu izolēt no SWIFT, ļoti droša ziņojumapmaiņas tīkla, kas savieno tūkstošiem finanšu iestāžu visā pasaulē. pasaule.
Daži eksperti ir iebilduši, ka šādi pasākumi būtu jāapsver jau tagad, lai atturētu Putinu no turpmākas agresijas. Ukraina ir aicinājusi Krieviju izņemt no SWIFT sistēmas, ko atbalsta Lietuva, Igaunija, Latvija un Lielbritānija, bet pretojas dažas citas Eiropas valstis, īpaši Vācija.
Abi pasākumi var radīt lielu ekonomisku neveiksmi Rietumiem. Dabasgāzes cenas Eiropā ir ļoti augstas, un piegādes samazināšana Krievijai varētu tās palielināt. Tāpat Krievijas jēlnaftas eksporta samazināšanās izraisīs naftas un benzīna cenu kāpumu.
Taču, Krievijas spēkiem virzoties uz galvaspilsētu Kijevu, tā ir cena, ko daži uzskata, ka Rietumiem vajadzētu būt gataviem maksāt.
“Mums nav piecu gadu, lai Krievijas ekonomika lēnām pasliktinātos. Mums tas jādara tagad,” sacīja Tailers Kostra, Anglijas Notingemas universitātes politikas un starptautisko attiecību asociētais profesors.
– Neitans Hodžs un Vasko Kutofio sniedza ziņojumus.
