Saniknotie vācieši apsūdzēja Ukrainu diplomātiskā nicināšanā, atsakoties uzņemt viņu prezidentu, dažas dienas pēc Lielbritānijas premjerministra Borisa Džonsona vizītes Kijevā.
Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers bija cerējis trešdien kopā ar Polijas un Baltijas kolēģiem doties uz Ukrainu.
Taču viņš otrdien sacīja, ka viņa klātbūtne “acīmredzot… Kijevā nav vēlama”.
Vācijas kanclers Olafs Šulcs trešdien kritizēja savas valsts prezidenta nicinājumu un aizstāvēja Berlīnes rekordus ieroču piegādē Kijevai spriedzes apstākļos, kas izcēlās Vācijas politikas veidošanas kara jomā jutīgā brīdī.
Tikmēr Polijas, Lietuvas, Latvijas un Igaunijas prezidenti ar vilcienu devās uz Kijevu, lai tiktos ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zeļenski, un fotogrāfijās redzami pieci vīrieši, kas trešdienas vakarā pulcējās galvaspilsētā.
Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers (attēlā otrdien) bija cerējis ar saviem kolēģiem Polijā un Baltijas valstīs trešdien doties uz Ukrainu. Taču viņš otrdien sacīja, ka viņa klātbūtne “acīmredzot… nebija vēlama Kijevā”.
Vācu laikraksts Bild citēja neidentificētu Ukrainas diplomātu, kurš sacījis, ka Šteinmeiers šobrīd nav gaidīts, atsaucoties uz viņa ciešajām saitēm ar Krieviju pagātnē.
Ukrainas vēstnieks Vācijā vēlāk sacīja, ka valdība labprāt sagaidītu Šulcu, kurš atšķirībā no Šteinmeiera nosaka valdības politiku. Taču Šteinmeiera nicinājums to var padarīt grūtāku.
“Prezidents būtu gribējis doties uz Ukrainu,” intervijā rbb24 Inforadio sacīja Šulcs, norādot, ka Šteinmeiers ir Vācijas valsts galva un nesen tika pārvēlēts ar plašu atbalstu. “Tāpēc bija patīkami viņu uzņemt.”
“Jebkurā gadījumā pieklājīgi to raksturot ir diezgan kaitinoši,” piebilda Šulcs, norādot, ka Šteinmeiers ļoti kritizēja Krievijas karu un aicināja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu izvest savus spēkus no Ukrainas.
Zaudējums radies laikā, kad valdošā Šulca koalīcijā notiek diskusijas par to, vai Vācijai vajadzētu atļaut smago ieroču, piemēram, tanku, nosūtīšanu uz Ukrainu, jo šī valsts gatavojas stāties pretī masveida Krievijas ofensīvai austrumos.
Vācija pēc Krievijas iebrukuma lauza tradīcijas piegādāt Ukrainai ieročus, bet saskārās ar Kijevas kritiku par nevēlēšanos un apzināto lēno materiālu nodrošināšanu.
Ukrainas prezidenta padomnieks Oleksijs Aristovičs Vācijas televīzijai ARD sacīja, ka viņam nav zināmi iemesli lēmumam atteikt Šteinmeiera vizīti, taču arī norādīja, ka Kijeva vēlētos tikties ar Šulcu, lai šādos jautājumos varētu pieņemt “praktiskus lēmumus”. kā ieroči.
Aristovičs sacīja, ka stratēģiskās Mariupoles ostas un civiliedzīvotāju liktenis Ukrainas austrumos ir “atkarīgs no tā, kādus vācu ieročus mēs varam iegūt”, taču tas mums netiek solīts.
Laikam ir nozīme, sacīja Aristovičs, jo “katru minūti neierodas tanks…mūsu bērni mirst, izvaro un nogalina”.
Volfgangs Kubickis, ievērojamais likumdevējs vienā no trim Vācijas valdošajām partijām, sacīja, ka viņš neuzskata, ka Zelenskis būtu “labs padoms”, lai noraidītu Šteinmeiera vizīti.
Lietuvas prezidenti Gitans Nausida (pa kreisi), Polijas Andžejs Duda (2-pa kreisi), Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis (centrā), Latvijas Ērglis-Levits (2-pa labi) un Igaunijas Alars Kariss (pa labi) vizītē Kijevā, Ukrainā aprīlī. 2022. gada 13. gads
Vācijas kanclers Olafs Šulcs trešdien kritizēja savas valsts prezidenta nicinājumu un aizstāvēja Berlīnes rekordus ieroču piegādē Kijevai spriedzes apstākļos, kas izcēlās Vācijas politikas veidošanas kara jomā jutīgā brīdī.
“Es nevaru iedomāties, ka kanclere… dosies uz valsti, kas mūsu valsts vadītāju nozīmē persona non grata,” viņš sacīja Vācijas ziņu aģentūrai DPA. Cits valdošās partijas deputāts Jirgens Tritens laikrakstu grupai Nacionālais demokrātiskais mītiņš sacīja, ka šis solis ir “liels propagandas panākums Vladimiram Putinam”.
Šteinmeiers, kurš kļuva par prezidentu 2017. gadā, divas reizes bija bijušās kancleres Angelas Merkeles ārlietu ministrs un pirms tam bija bijušā kanclera Gerharda Šrēdera biroja vadītājs. Šajā laikā Vācija turpināja dialogu ar Putinu un nodibināja ciešas attiecības enerģētikas jomā.
Pagājušajā nedēļā Šteinmeiers atzina Vācijas politikas kļūdas attiecībā uz Krieviju, sakot, ka “mēs neizdevās daudzos punktos”.
Jautāts, kad doties uz Ukrainu, Šulcs vien atbildēja, ka īsi pirms kara apmeklējis Kijevu un regulāri runājis ar Zelenski.
“Mūsu nodrošinātie ieroči ir devuši ļoti nozīmīgu ieguldījumu” Ukrainai, lai izjauktu Krievijas plānus par ātru iebrukumu, sacīja Šulcs.
Ministru prezidents Boriss Džonsons ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski Lielbritānijas premjerministra vizītes laikā Kijevā sestdien, 2022. gada 9. aprīlī
Viņš bija ļoti atklāts par izredzēm uz lielāku Vācijas ieguldījumu, taču uzstāja: “Mēs dodam, mēs dodam un mēs darīsim.”
“Ukrainai ir vajadzīga lielāka militārā aparatūra un galvenokārt smagie ieroči, un tagad nav īstais laiks attaisnojumiem – ir laiks radošumam un pragmatismam,” pirmdien sacīja Zaļās partijas ārlietu ministre Annalina Birboka.
Šķiet, ka vēstījums bija adresēts vairāk negribīgiem Vācijas politiķiem, īpaši Šulca vadītajiem sociāldemokrātiem.
“Mēs nododam ieročus, ko nodod citi,” sacīja Šulcs. Viņš arī sacīja, ka Vācija nepieņems vienpusējus lēmumus un uzsvēra nepieciešamību nepieļaut NATO valstu iesaistīšanos karā.
Vācija, Eiropas lielākā ekonomika, arī saskārusies ar kritiku par iebildumiem pret straujo dabasgāzes piegādes apturēšanu no Krievijas, kas nodrošina aptuveni 40 procentus no tās gāzes piegādēm.
Vēlāk fotoattēlā bija redzamas četru NATO valstu galvas uz Krievijas sliekšņa, kas stāv kopā ar Zelenski Kijevā.
Lietuvas prezidents Gitans Nauseda sacīja, ka grupa plāno sniegt “stingru vēstījumu par politisko atbalstu un militāro palīdzību”.
Noseda, Igaunijas prezidents Alars Kariss, Polijas Andžejs Duda un Latvijas Ērgļi Levits plānoja apspriest arī iespējamo Krievijas kara noziegumu, tostarp civiliedzīvotāju slaktiņu, izmeklēšanu.
Noseda sacīja, ka līderi apmeklēja Borodinku netālu no Kijevas, kur tika atrasti pierādījumi par zvērībām.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 13.aprīlī Kijevā apmeklē kopīgu brīfingu ar Lietuvas prezidentu Gitānu Nausēdu, Polijas prezidentu Andžeju Dudu, Latvijas prezidentu Ērglu Levitu un Igaunijas prezidentu Alaru Karisu, turpinoties Krievijas ofensīvai pret Ukrainu.
“Šeit savu seju parādīja cilvēces tumšā puse,” viņš rakstīja tviterī. “Krievijas armijas pastrādātie brutālie kara noziegumi nepaliks nesodīti.”
Polijas prezidents Andžejs Duda karu Ukrainā nodēvējis par “terorismu”, sakot, ka noziegumus pastrādājušie ir jāsauc pie atbildības un tas jāattiecina arī uz tiem, kas devuši pavēles.
“Tas nav karš, tas ir terorisms,” preses konferencē sacīja Duda. Viņš iepriekš bija apmeklējis Buču netālu no Kijevas, kur bojāgājušo civiliedzīvotāju atklāšana pēc Krievijas spēku izvešanas izraisīja globālu sašutumu.
Krievija noliedz, ka būtu vērsta pret civiliedzīvotājiem, un ir noliegusi apsūdzības tās karavīru kara noziegumos, raksturojot tās kā nepatiesas ziņas.
Tikmēr Čehija trešdien atsāka savu vēstniecību Ukrainas galvaspilsētā, kas tika slēgta pēc Krievijas spēku iebrukuma valstī.
Ārlietu ministrija paziņoja, ka diplomāti ir atgriezušies Kijevā un pie vēstniecības atkal plīvo Čehijas karogs.
Viņa sacīja, ka trešdienas solis ir “viens no soļiem, lai parādītu mūsu atbalstu Ukrainai”.
