Ekonomikas ministrija prognozē, ka laikā no 2022. līdz 2030. gadam valsts ekonomika pieaugs vidēji par 4,2% gadā. No 2031. līdz 2040. gadam paredzams, ka vidējais tautsaimniecības pieaugums sasniegs 3% gadā, liecina Ministrijas ziņojums par nodarbinātību. Tirgus perspektīvas vidējam un ilgtermiņam.
Ziņojums liecina, ka Covid-19 pandēmijai ir bijusi spēcīga un ilgstoša ietekme uz sociāli ekonomisko situāciju pasaulē, tostarp Latvijā. Būtiskākā Covid-19 ierobežojumu ietekme bijusi uz izmitināšanas, ēdināšanas, mākslas, atpūtas un izklaides nozari. Turklāt Covid-19 ierobežojumi ir būtiski ietekmējuši aviokompānijas, autotransportu un dzelzceļu.
Lai gan Latvijas IKP 2021. gadā nedaudz pārsniedza 2019. gadā novēroto līmeni, ekonomiskā aktivitāte dažādās nozarēs ir nobīdījusies ievērojami zem šī līmeņa.
Ņemot vērā situāciju Eiropā un vakcinācijas pārklājumu, mērķa scenārijs neparedz jaunus un nozīmīgus Covid-19 ierobežojumus. Tomēr joprojām ir liela neskaidrība par situāciju šoruden, kā arī jaunu vīrusa mutāciju un jaunu uzliesmojumu iespējamību, atzīmē ministrijā.
Ekonomikas ministrija sagaida, ka ekonomikas izaugsme 2022.gadā ģeopolitisko faktoru ietekmē samazināsies par aptuveni trīs procentpunktiem.
Tāpat ministrija savā ziņojumā norāda, ka Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ ģeopolitiskā situācija ir pasliktinājusies un šobrīd pastāv liela iespēja, ka karš, sankcijas un piegādes līniju traucējumi turpinās ietekmēt ekonomisko attīstību. Turklāt paredzams, ka tiks ietekmēts iedzīvotāju patēriņš, kā arī uzņēmumu investīcijas un ārējā tirdzniecība. Tajā pašā laikā konflikta ekonomiskā ietekme ir ļoti neskaidra un būs atkarīga no kara ilguma un politiskajām reakcijām.
Krievijas karš Ukrainā neskar visus uzņēmumus vienādi. Tas visvairāk ietekmē uzņēmumus, kas nodarbojas ar eksportu/importu, kuriem ir grūti mainīt/atrast jaunus partnerus un tirgus. Ministrija norāda, ka jauni un diversificēti izejvielu tirgi, valsts enerģētiskās neatkarības stiprināšana un pārorientēšanās no Krievijas uz bagātākiem Rietumu tirgiem palīdzēs palielināt Latvijas ekonomikas nākotnes potenciālu.
Sagaidāms, ka vidēja termiņa IKP pieaugums mērķa scenārijā laikā no 2022. līdz 2030. gadam sasniegs 4,2% gadā. Pamatnosacījums tam ir priekšrocību līdzsvarošana pār tehnoloģiskajiem faktoriem, ražošanas efektivitāte, inovācijas, kā arī spēja pielāgoties un izmantot pārmaiņu sniegtās iespējas Globālisms. Ilgtermiņā – no 2031. līdz 2040. gadam – ekonomikas gada izaugsmes tempi kļūs lēnāki un saglabāsies 3% robežās.
Lasi arī: BNN LŪDZ | Ekonomists: Gāzes importa peļņas norma Latvijā pārsniegs miljardu eiro
Ministrijas ziņojumā arī norādīts, ka līdz 2040.gadam notiks izmaiņas tautsaimniecības nozaru struktūrā salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju par labu nozarēm ar augstāku pievienoto vērtību. Galvenā virziena komercpakalpojumu nozaru īpatsvars var palielināties līdz 2040. gadam. Palielināsies informācijas tehnoloģiju un rūpniecības nozaru īpatsvars tautsaimniecībā. Nedaudz var pieaugt lauksaimniecības, transporta, finanšu pakalpojumu un sabiedrisko pakalpojumu sektora īpatsvars.
Sagaidāms, ka apstrādes rūpniecība saglabās straujākus par vidējiem tautsaimniecības izaugsmes tempiem. Tajā pašā laikā ekonomiskā izaugsme nav tik daudz saistīta ar ražošanas apjomu un materiālu intensitātes pieaugumu, cik ar modernu tehnoloģisko procesu izmantošanu un ražošanas digitalizāciju un pilnveidošanu.
Ekonomikas ministrija prognozē, ka ir gaidāma nedaudz straujāka augsto un vidējo tehnoloģiju nozaru attīstība. Salīdzinoši strauji attīstības tempi gaidāmi Latvijas lielākajai apstrādes nozarei – galdniecībai.
Paredzams, ka tas būs viens no visstraujāk augošajiem IKT pakalpojumu vidēja termiņa un ilgtermiņa perspektīvā.
Tas saistīts ar pieaugošo pieprasījumu pēc ražošanas un citu procesu digitalizācijas, kā arī globālajām IT attīstības tendencēm. Salīdzinoši strauji izaugsmes tempi gaidāmi izmitināšanas un restorānu nozarē, kas turpina atgūties no Covid-19 negatīvās ietekmes.
Būvniecības nozarē, pēc EM domām, vidējā termiņā gaidāma strauja izaugsme, par ko ieguvēji būs gan lielie investīciju projekti, gan nepieciešamība pakāpeniski atjaunot esošo dzīvojamo fondu.
Transporta sektora attīstība saglabāsies lēna, jo būs jāmeklē jauni kuģniecības un piekļuves veidi, lai aizstātu Krievijas naftas un ogļu produktus. Ekonomikas ministrija paredz lielu lomu Rail Baltica projektam nākotnē, pārsvarā dzelzceļa nozarei.
Ministrija paredz attīstīt nozares, kas orientētas uz iekšzemes pieprasījumu – tirdzniecību un citus komercpakalpojumus. Attīstība būs cieši saistīta ar privāto patēriņu un pieprasījumu citās tautsaimniecības nozarēs.
