Sagaidāms, ka Latvijā turpināsies inflācijas pieaugums / raksts

“Ir pilnīgi skaidrs, ka inflācija šobrīd aug, un to ir ļoti grūti samazināt,” sacīja Latvijas Universitātes (LU) profesors ekonomists Gunders Božičs. Parastie instrumenti šajā gadījumā nav piemērojami.

Tradicionālo monetārās un nodokļu politikas instrumentu izmantošana [like deficit reduction, raising interest rates] Grūti, ņemot vērā konkrēto situāciju, kas ir radusies ģeopolitiski. Otrkārt, ja skatāmies vēsturiski, tad konflikta laikā inflācija vienmēr ir augsta jebkurā valstī, kas kaut kā ir saistīta ar šo karu. Papildu inflāciju veicinošie faktori, piemēram, piegādes ķēdes un izejvielu problēmas, ir ļoti sarežģīti, kas var radīt papildu spiedienu uz inflāciju,” sacīja Berezins.

“Es domāju, ka inflācija nākamajos mēnešos pārsniegs 10 procentu atzīmi, bet par gadu kopumā šobrīd ir liela nenoteiktība.”

Arī Latvijas Centrālās Bankas (LB) prezidents Martiks Kazāks pirmdien sacīja, ka inflācija pārsniegs 10%.

Latvijas Bankas ekonomiste Eva Opmane sacīja, ka ekonomiskā situācija līdz šī gada beigām ir cieši saistīta ar to, kā attīstīsies karš Ukrainā.

“Gadā kopumā inflācija, visticamāk, nebūs divciparu skaitlis. Tomēr jāsaka, ka vēl ir pāragri prognozēt. Tuvākajos mēnešos, pavasarī un, iespējams, arī vasarā cenas būs augstākas. Tas galvenokārt saistīts ar augstākas enerģijas cenas, bet arī pārtikas cenu kāpuma dēļ. Liels jautājums ir par to, vai tiešām rudenī viss nokārtosies, bet tas ir atkarīgs no tā, kā turpināsies karš Ukrainā. Un vai ir vai nav risinājums,” sacīja Upmanis, piebilstot, ka nodokļu samazināšanas vietā vajadzētu mērķtiecīgāku atbalstu maznodrošinātajiem.

Gundars Bērziņš sacīja, ka piedāvājuma un pieprasījuma svārstību rezultātā varam sagaidīt straujas cenu izmaiņas, ja runa ir par degvielu, pat katru nedēļu. Nākamajos mēnešos jārēķinās ar nenoteiktību.

“Degvielas cenas neaugs mūžīgi. [..] Vēsturiski laika posmā no pusgada līdz deviņiem mēnešiem cenas stabilizējas. Piemēram, kamēr Krievija noteica sankcijas pret Irānu, kas ir lielākais naftas ražotājs, cenas bija stabilizējušās aptuveni deviņos mēnešos un Irānas ietekme bija mazāk pamanāma. Sarežģītāks jautājums ir dabasgāzes cena. Pāreja no viena gāzes resursa uz otru ir sarežģītāka nekā naftas pāreja. “Varam sagaidīt, ka gāzes cenas augs straujāk nekā naftas cenas,” sacīja ekonomists.

READ  Trenera Kida personīgā vizīte Latvijā nomierina tirdzniecības baumas Porziņģī (pagaidām)

Gada inflācija eirozonā februārī pieauga līdz 5,8% un bija augstākā kopš 1997. gada. Latvijā inflācijas līmenis bija augstāks par eirozonas vidējo rādītāju februārī, kad inflācija mūsu valstī sasniedza 8,7%, salīdzinot ar janvāri, pieauga par 1,3%.

Runājot par ekonomikas izaugsmes prognozi, Šteinboka sacīja, ka tā noteikti būs jākoriģē, jo pirms Ukrainas kara uzliesmojuma šogad bija paredzēts Latvijas IKP pieaugums par 4%. Finanšu ministrija jau paudusi, ka, pēc precizētām prognozēm, IKP šogad pieaugs tikai par 2,1%, savukārt patēriņa cenu pieaugums šogad varētu sasniegt 8,5%.

Pēc Šteinbukas teiktā, Latvijas valsts parāds joprojām ir salīdzinoši zems, tāpēc Latvijas valdība joprojām var aizņemties no starptautiskajiem tirgiem. Tiesa, arī aizņemšanās paaugstinās procentu likmi.

Vai redzējāt kļūdu?

Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl + Enter Lai nosūtītu ieteikto labojumu redaktoram

Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Lai nosūtītu ieteikto labojumu redaktoram

Hale Hodgson

"Profesionāls problēmu risinātājs. Smalki burvīgs bekona cienītājs. Gamer. Avid alkohola nerd. Mūzikas taktika."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top