Bloka emisijas kvotu tirdzniecības plāna analīze piektdien parādīja, ka ar gāzi darbināmas spēkstacijas 2020. gadā pārspēja ogļu stacijas, kļūstot par Eiropas Savienības vienīgo lielāko elektroenerģijas emisijas avotu.
Saskaņā ar Cilvēka enerģētikas pētījumu centra analīzi gāzes rūpnīcas 2020. gadā visā kontinentā saražoja 231 miljonu tonnu oglekļa dioksīda.
Tikmēr ogļu staciju emisijas ir samazinājušās, un lignīta emisijas 2020. gadā samazinājās par 23 procentiem, salīdzinot ar 2019. gadu.
Embera Eiropas programmas vadītājs Čārlzs Mūrs sacīja, ka gāze tagad ir lielākais emisiju avots, pateicoties lētākiem atjaunojamiem energoresursiem un oglekļa cenām, kas ogles izņem no tirgus.
Bet viņš brīdināja, ka valstis, kas iegulda daudz gāzes infrastruktūrā, riskē zaudēt, jo atjaunojamo enerģijas avotu, piemēram, vēja un saules enerģijas, cenas laika gaitā turpināja samazināties.
“Valstis, kas pieņem īstermiņa lēmumus par ogļu pārvēršanu gāzē, ir ignorējušas masveida tendenci no fosilā kurināmā uz atjaunojamiem enerģijas avotiem,” aģentūrai AFP sacīja Mūrs.
“Investīcijas tagad lielajās, jaunajās gāzes rūpnīcās, kuru dabiskais kalpošanas laiks ir 25 gadi, jau 30. gados kļūs par izcilu aktīvu.”
Ja ņem vērā akmeņogļu elektrostaciju emisijas, kopējās ogļu enerģijas emisijas Eiropas Savienībā tagad ir par 58 procentiem mazākas nekā 2013. gadā reģistrētie līmeņi.
Analīze parādīja, ka enerģētikas nozares kopējās emisijas ir atbildīgas par nedaudz vairāk nekā 50 procentiem no kopējām emisijām, uz kurām attiecas emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, kas ir par 1 procentu mazāk nekā 2019. gadā.
Absolūtā izteiksmē enerģētikas nozares emisijas 2020. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu samazinājās par 140 miljoniem tonnu jeb 17 procentiem.
– “Pārmaiņu temps” –
Dabasgāze rada gandrīz pusi oglekļa piesārņojuma kā ogles uz saražotās enerģijas vienību.
Kaut arī brūnogļu un akmeņogļu emisijas kopā bija lielākas nekā dabasgāzes, analīzē tās tika uzskatītas par atsevišķām degvielām izmaksu un emisiju intensitātes atšķirību dēļ.
Zemākas gāzes cenas pērn un spēcīgas oglekļa cenas nozīmēja, ka gāze bija pat lētāka nekā pērn vēsturiski lētais lignīts.
2020. gadā degvielas uzpildes stacijas radīja 33% no ETS enerģijas nozares emisijām, salīdzinot ar 16% 2013. gadā.
Analīzē tika atklāts, ka gāze 2020. gadā bija vislielākā emisijas degviela, ko pirmo reizi izmantoja 11 Eiropas Savienības valstīs, tostarp Lielbritānijā, Francijā, Spānijā, Beļģijā, Austrijā, Nīderlandē, Itālijā, Maltā, Latvijā un Īrijā.
Paredzams, ka nākamnedēļ Eiropas Savienība pabeigs savus kritērijus ilgtspējīgu ieguldījumu veidošanai, un dažas valstis, it īpaši no austrumu bloka, mudina iekļaut dabasgāzi.
Mūrs sacīja, ka šīs valstis “vēl nesaprot pārmaiņu tempu” atjaunojamās enerģijas cenās.
“Paātrinoties atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanai, lai sasniegtu Eiropas klimata mērķus, gāze sekos oglēm Eiropas vēsturē,” viņš teica.
