Latvijas TV 3. augustā ziņoja, ka situācija uz Latvijas un Baltkrievijas robežas šobrīd ir samērā mierīga, taču situācija varētu mainīties.
Atsaucoties uz Eiropas Patvēruma atbalsta biroja aicinājumu, divi Latvijas speciālisti palīdzēs saviem kolēģiem Lietuvā, kas šobrīd saskaras ar nebijušu bēgļu pieplūdumu pāri robežai ar Baltkrieviju. Paredzams, ka Latvija nosūtīs speciālistus uz Lietuvu, lai strādātu ar neaizsargātiem cilvēkiem – vientuļajām mātēm, slimām vai nepavadītām nepilngadīgām personām. Viņi palīdzēs Lietuvas kolēģiem divus mēnešus, jo pēdējā laikā nelegālo imigrantu plūsma pāri Baltkrievijas robežai ir ievērojami palielinājusies. Kopš šī gada sākuma kopējais aizturēto nelegālo imigrantu skaits pārsniedzis 3500.
“Šo pasākumu organizē Eiropas Patvēruma atbalsta birojs, kura dalībvalstis ir Latvija un Lietuva. Tas ir Eiropas patvēruma tīkls. Faktiski šī ir procedūra, ko regulē un apmaksā Eiropas Patvēruma atbalsta birojs. Ja mūsu valstī situācija ir sliktāka, mēs varam sagaidīt līdzīgu palīdzību arī no citām Eiropas valstīm, sacīja Petris Ghribi, patvēruma meklētāju izmitināšanas centra “Musiniki” vadītājs.
Šobrīd situācija uz Latvijas un Baltkrievijas robežas ir samērā mierīga. Šogad tika konstatēti četri Latvijas un Baltkrievijas robežas nelikumīgas šķērsošanas gadījumi un kopumā aizturēti 27 trešo valstu pilsoņi, gandrīz visi irākieši. Robežsargi brīdina, ka situācija var mainīties.
Likmes, protams, ir lielas, taču valsts robežsardze seko līdzi pašreizējai situācijai Lietuvā un izvērtē visus iespējamos riskus uz Latvijas un Baltkrievijas robežas. Ņemot vērā paaugstinātos riskus, mēs esam ieviesuši pastiprinātu robežkontroli, mobilizējuši Valsts robežsardzes resursus zaļās robežas uzraudzībai un pieprasījuši nacionālo bruņoto spēku atbalstu, un katru dienu [there are] “24 Zemessardzes darbinieki, kā arī četri Frontex eksperti ar diviem transportlīdzekļiem,” sacīja robežsardzes pārstāve Kristena Patersone.
Saeima arī apzinās, ka situācija uz Latvijas un Baltkrievijas robežas, visticamāk, saasināsies, tāpēc deputāti starp sesijām sāka meklēt risinājumus.
“Mēs pilnībā piekrītam ministriem: tas ir hibrīdkara instruments, ko īstenojis Baltkrievijas režīms ar migrācijas spiedienu uz Eiropas Savienības un NATO ārējām robežām. Mēs nevaram tikai skatīties un ticēt, ka esam aizsargāti. Ir jāsāk gatavojoties iespējamai šo plūsmu novirzīšanai uz Latvijas robežām.Tas var nepiepildīties, jo Baltkrievijas sistēma ir neparedzama un mēs redzam tiešo lidojumu pieaugumu no Irākas, »sacīja Saimaa nacionālās alianses vietnieks Ričards Kouls.
Atšķirībā no Latvijas un Krievijas robežas, kur ierīkots žogs, Baltkrievijas daļa gandrīz nav aprīkota ar fiziskām barjerām, vienīgie šķēršļi ir dabiskās upes un purvi. Tāpēc pierobežas noziegumu izdarītāji lielākoties tiek aizturēti uz vietas. Tā kā Latvijai nav atpakaļuzņemšanas līguma ar Irāku, tos nevar atgriezt izcelsmes valstī un Baltkrievijas dienesti nevēlas sadarboties.
Jau ir izteikti priekšlikumi izsludināt ārkārtas stāvokli pierobežas zonā vai pieņemt īpašu likumu, kas ļauj ātri izveidot fiziskas robežas. Nākamnedēļ notiks Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komitejas sēde, lai meklētu risinājumus, pirms problēma saasinās.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl + Enter Lai redaktoram nosūtītu ieteikto labojumu
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Lai redaktoram nosūtītu ieteikto labojumu
