Latvijas galvaspilsēta 2023. gadā uzņems Pasaules čempionātu šosejas skriešanā, un organizatori cer, ka elitei uz starta līnijas pievienosies tūkstošiem parastu sportistu.
Regulārajiem skrējējiem ir vienreizēja iespēja stāties pretī planētas labākajiem izturības sportistiem Pasaules čempionātā šosejas skriešanā, kas notiks Rīgā, Latvijā, nākamā gada 30. septembrī un 1. oktobrī.
Atklāšanas pasākumā ir vairāk nekā 1 jūdzes, 5 km un pusmaratona skrējieni, kuros gatavojas piedalīties visi — no elites konkurentiem līdz klubu skrējējiem.
Vietējās orgkomitejas vadītājs Aigars Nords aicināja lēnākos skrējējus nenobīties. Tā vietā viņš saka, ka tā ir iespēja startēt pasaules čempionātā un iegūt pasaules čempionāta medaļu.
“Mūsu lielākais izaicinājums nākamajos mēnešos ir likt cilvēkiem saprast un pierast pie domas, ka pasaules čempionātā var piedalīties ikviens,” viņš saka. “Mums tiešām šis vēstījums ir jānodod ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā un visā pasaulē.
“Viņi varētu būt nobijušies un domāt” Tas nav priekš manis, jo tas ir pasaules čempionāts.” Es darīšu to pašu pasākumu vai rutīnu, ko daru katru gadu. Mēs vēlamies mēģināt izvest cilvēkus no šīs cilpas un izprast viņus Var Pasaules čempionāts.
“Ideja par pasaules čempionātu jums, man un mums visiem prasīs zināmu laiku, lai cilvēki pierastu. Es vēlos, lai tas būtu kaut kas tāds, kas piesaista acis ikdienas skrējējiem.”
Pasaules tituli pusmaratonā ir pieejami kopš 90. gadu sākuma, taču šie jaunie čempionāti Rīgā nodrošinās pasaules medaļas arī 1 jūdzes un 5 km distancē. Ņemot to vērā, organizatori cer piesaistīt pasaules labākos sportistus, piemēram, olimpieti 1500 m un 5000 m pasaules čempionu Jakobu Ingebrigcenu.
“Tas, ka kāds var pateikt “man tikko bija pasaules čempionāts”, kāda pieredzei piešķir pavisam citu nozīmi,” saka Nords. Kāds cits sporta veids piedāvā šo?Neviens.
“Šeit jūs varēsiet noskriet jūdzi, varbūt ne tieši blakus Ingebrigtsenam, bet vismaz no tās pašas starta līnijas. Tas, ka vidusmēra skrējējs var tā teikt un viņam ir tiesības lepoties, ir pārsteidzoši.”
Rīga 2023
Augšējā attēlā (no kreisās puses uz labo): Rīgas mērs Martičs Staice, divkārtējā Ņujorkas maratona uzvarētāja Jeļena Prokopčuka, Pasaules vieglatlētikas pārstāvis Jakobs Larsens, Latvijas vieglatlētikas pārstāvis Dmitrijs Miļkevis, Rīga 2023 organizators Aigars Nords un Pasaules vieglatlētikas pārstāvis Pols
Kāpēc Latvija?
Latvija kopā ar Igauniju un Lietuvu ir daļa no Eiropas Baltijas reģiona, un organizatori apgalvo, ka Pasaules čempionāts šosejas skrējienā būs lielākais sporta pasākums, kāds jebkad bijis šajā reģionā. Basketbols un hokejs ir dominējošie sporta veidi reģionā, taču nekas vēsturē nav līdzvērtīgs milzīgajam skrējēju skaitam, kas Rīgā ieradīsies pēc nepilna gada.
Pasaules vieglatlētika šo pasākumu pilsētai piešķīra daļēji, pateicoties tā panākumiem Rimi Rīgas maratonā. Tieši pirms pandēmijas ikgadējais 26,2 jūdzes garais pasākums nedēļas nogali ilgā festivālā pulcēja 38 000 skrējēju dažādās distancēs. Ar nākamā gada Remy Rīgas maratonu, kas notiks no 6. līdz 7. maijam, organizatori plāno to izmantot kā “ģenerālmēģinājumu” pasaules čempionātam pēc nepilniem pieciem mēnešiem.
Maratons sākas un beidzas pie Rīgas pils un iet garām daudziem pilsētas ainaviskiem objektiem. Latvija ir pazīstama arī ar ļoti līdzenu vietu, kas nozīmē ātru trasi visām distancēm. Faktiski maratona trases rekordi ir Andualem Shiferaw 2:08:51 un Birke Debele 2:26:18.
Nords un viņa komanda Remī Rīgas maratonu skrien kopš 2007. gada un jau vairākus gadus ir skrējuši dažādas skrējiena distances. “Viena no galvenajām distancēm mums bija 5K, jo jau no paša sākuma zinājām, ka nevar startēt ar maratonu,” viņš skaidro. “Jums ir jāpanāk, lai cilvēki pārvietotos mazākos attālumos.
“Vienā brīdī mums bija 12 vai 13 000 dalībnieku 5K, un tagad, gadus vēlāk, daudzi no šiem cilvēkiem ir pārgājuši uz 10K un pusmaratoniem vai maratoniem un viņu bērni skrien. Tāpēc mums šķita loģiski, ka mēs vēlamies rīkot tāda mēroga pasākumu (pasaules čempioni) daudzās distancēs.
Remī Rīgas maratons
Latvijā ir lielas vieglatlētikas tradīcijas. Valsts slavenākais sportists Janis Lūss 1968. gadā izcīnīja olimpisko šķēpa mešanas titulu un četras Eiropas kronas, savukārt valsts slavenākā sprintere ir Rīgā dzimusī Jeļena Prokopčuka, kura Ņujorkas maratonā uzvarēja 2005. un 2006. gadā.
Prokopčuka ir daudz darījusi, lai uzlabotu distanču skriešanas popularitāti Latvijā, un Nords piebilst: “Mēs vienmēr gribējām, lai Rīgu uz starptautiskās skriešanas skatuves. Pirms Covid mums katru gadu Rīgā ieradās gandrīz 5000 starptautisko skrējēju, un tas, iespējams, tāpēc, ka mēs daudz devās uz starptautiskajiem gadatirgiem un ieguva arī zelta etiķeti. Tāpēc pasaules čempionāta rīkošana kļuva par ļoti dabisku nākamo soli.
“Ko jūs darāt pēc zelta kartes saņemšanas? Mēs gribējām meklēt tiesības uz pasaules čempionātu. Tad, kad Pasaules vieglatlētika atļāva tam notikt septembrī un oktobrī (nevis pavasara datumā), mēs domājām” Labi, pieņemsim dari to.”
“Domāju, ka esam arī parādījuši, ka arī jaunie spēlētāji var paveikt lielas lietas, un varbūt pasaules vieglatlētika to novērtēs.”
» Notiek arī Pasaules čempionāts šosejas skriešanā AW Magazine novembra numurs
