Rietumu sabiedrotie nav vienisprātis par lidmašīnām Ukrainai, bet Krievija apgalvo, ka tā ir ieguvusi

Kijeva (Reuters) – Ukrainas aizsardzības ministrs otrdien Parīzē tiksies ar prezidentu Emanuelu Makronu laikā, kad Kijevas sabiedroto starpā notiek debates par to, vai nodrošināt iznīcinātājus karam pret Krieviju, pēc tam, kad ASV prezidents Džo Baidens noraidīja iespēju dot F-16. otrais.

Aizsardzības ministra Olekseja Rezņikova padomnieks piektdien sacīja, ka Ukraina plāno panākt ceturtās paaudzes Rietumu iznīcinātāju, piemēram, F-16, iegādi pēc tam, kad pagājušajā nedēļā nodrošināja galveno kaujas tanku piegādi.

Uz jautājumu Baltajā namā pirmdien, vai ASV nodrošinās F-16, Baidens žurnālistiem atbildēja: “Nē.”

Taču šķiet, ka Francija un Polija ir gatavas piekrist jebkuram šādam Ukrainas lūgumam, un Makrons pirmdien žurnālistiem Hāgā sacīja, ka “pēc definīcijas nekas nav izslēgts”, kad runa ir par militāro palīdzību.

Piezīmēs, kas tika pārraidītas Francijas televīzijā pirms Baidena uzstāšanās Vašingtonā, Makrons uzsvēra, ka jebkurš šāds solis būs atkarīgs no vairākiem faktoriem, tostarp nepieciešamības izvairīties no eskalācijas un garantijām, ka lidmašīnas “nepieskarsies Krievijas teritorijai”. Viņš sacīja, ka Rezņikovs otrdien Parīzē tiksies arī ar savu Francijas kolēģi Sebastjanu Likornu.

Pirmdien Polijā premjerministrs Mateušs Moraveckis arī neizslēdza iespēju piegādāt F-16 kaimiņvalstij Ukrainai, atbildot uz žurnālista jautājumu pirms Baidena uzstāšanās.

Moraveckis savā tīmekļa vietnē publicētajos izteikumos sacīja, ka jebkura šāda nodošana notiks “pilnībā koordinējot” ar NATO valstīm.

Ukrainas prezidenta štāba priekšnieks Andrijs Jermaks atzīmēja “pozitīvos signālus” no Polijas un sacīja, ka Francija “neizslēdz” šādu soli atsevišķos ierakstos viņa kanālā Telegram.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs otrdien bija Japānā, kur pateicās Tokijai par “lidmašīnu un kravas iespējām”, ko tā nodrošina Ukrainai. Dienu iepriekš Dienvidkorejā viņš mudināja Seulu palielināt militāro atbalstu Ukrainai.

Baidena komentārs izskanēja neilgi pēc tam, kad Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sacīja, ka Krievija ir sākusi atriebt Ukrainas pretošanos tās iebrukumam ar nerimstošiem uzbrukumiem austrumos, kur tā, šķiet, gūst arvien lielākus panākumus.

Zelenskis jau vairākas nedēļas ir brīdinājis, ka Maskavas mērķis ir eskalēt savu ofensīvu pēc gandrīz divus mēnešus ilgas virtuālas strupceļa frontes līnijā, kas stiepjas cauri dienvidiem un austrumiem.

Pagājušajā nedēļā Ukraina guva lielu stimulu, kad Vācija un ASV paziņoja par plāniem ieviest smagos tankus, izbeidzot nedēļas ilgušo diplomātisko strupceļu šajā jautājumā.

Lai gan nekas neliecināja par jaunu, plašāku Krievijas ofensīvu, Deniss Pušļins, kurš ir atbildīgs par Krievijas kontrolētajām daļām Ukrainas austrumu Doņeckas guberņā, sacīja, ka Krievijas spēki ir nostiprinājušies Vohlidarā, ogļraktuvju pilsētā, kuras drupas kādreiz atradās. Ukrainas cietoksnis. Kopš kara sākuma.

Pušlins sacīja, ka, neskatoties uz “smagajiem zaudējumiem”, Ukrainas spēki nostiprina savas pozīcijas rūpnieciskajos objektos.

kaujas uz metru

Pušļins sacīja, ka Ukrainas spēki saņem papildspēkus Bahmutas, Marinkas un Vohlidaras pilsētās no ziemeļiem līdz dienvidrietumiem no Doņeckas. Oficiālā Krievijas ziņu aģentūra TASS citēja viņa teikto, ka Krievijas spēki tur progresē, taču “nav skaidrs, tas ir, kaujas notiek burtiski par katru metru”.

Ukraina joprojām kontrolē Marinku un Vohlidaru, sacīja Ukrainas militārais analītiķis Olli Ždanovs, jo Krievijas uzbrukumi pirmdien bija mazāk smagi.

Pušļina padomnieks Jans Gēgens sacīja, ka Krievijas Vāgnera algotņu karaspēka kaujinieki ir daļēji pārņēmuši kontroli pār piegādes ceļu uz Bahmutu, pilsētu, kas vairākus mēnešus bija Maskavas uzmanības centrā.

Dienu iepriekš Vāgnera priekšnieks sacīja, ka viņa kaujinieki nodrošinājuši Blahodatnijas ciematu uz ziemeļiem no Bahmutas, lai gan Kijeva paziņoja, ka tā ir atvairījusi uzbrukumus Blahodatnijam.

Reuters nevarēja neatkarīgi pārbaudīt kaujas lauka ziņojumus. Taču ziņotās kauju vietas liecināja par skaidru, kaut arī pakāpenisku Krievijas guvumu.

Ukrainas ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievijas spēki bombardējuši vairāk nekā 40 apmetnes Zaporožjes apgabalā valsts centrā un Hersonas apgabala dienvidos. Mērķi ietvēra Hersonas pilsētu, kur bija upuri.

Krievi arī veica četrus raķešu uzbrukumus Očakovai Mikolajavas dienvidos, paziņoja militārpersonas dienā, kad Zelenskis tikās ar Dānijas premjerministru Nikolavas pilsētā ziemeļaustrumos.

Rietumu kavēšanās

Zelenskis mudina Rietumus paātrināt solīto ieroču piegādi, lai Ukraina varētu doties ofensīvā, taču lielākā daļa tanku, ko Rietumvalstis ir apņēmušās piegādāt, joprojām atrodas mēnešu attālumā no piegādes.

Lielbritānijas aizsardzības ministrs Bens Volless sacīja, ka 14 Lielbritānijas dāvinātie tanki “Challenger” atradīsies frontes līnijā ap aprīlī vai maijā, nenorādot konkrētu grafiku.

Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs sacīja, ka Rietumvalstis, kas piegādā ieročus, noved pie tā, ka “NATO valstis arvien vairāk tiek tieši iesaistītas konfliktā, taču tām nav iespēju mainīt notikumu gaitu un arī to nedarīs”.

ASV bāzētais Kara studiju institūts paziņoja, ka “Rietumu nespēja nodrošināt nepieciešamo aparatūru” pagājušajā gadā bija galvenais iemesls, kāpēc Kijevas virzība kopš novembra ir apstājusies.

Pētnieki ziņojumā norādīja, ka Ukraina joprojām varētu atgūt teritoriju, tiklīdz būs ieradušies solītie ieroči.

Baltkrievijas Aizsardzības ministrija otrdien paziņoja, ka Krievija un Baltkrievija sākušas nedēļu ilgu personāla apmācību kursu, gatavojoties kopīgām mācībām Krievijā septembrī.

Krievijas iebrukums Ukrainā, ko Maskava pamato kā nepieciešamu, lai pasargātu sevi no kaimiņvalsts attiecībām ar Rietumiem, ir nogalinājis desmitiem tūkstošu cilvēku un pametis miljoniem cilvēku no viņu mājām.

Reuters biroju ziņojumi. Autori Doina Čiako un Stīvens Kouts. Montāža: Sintija Ostermane un Saimons Kamerons-Mūrs

Mūsu standarti: Thomson Reuters uzticības principi.