Pirms pusotra gada Latvijas Kontrole pabeidza revīziju par pierobežas infrastruktūras izbūvi. Tomēr darba organizēšana tur joprojām kavējas.
Attiecībā uz infrastruktūras izbūvi pierobežas zonā starp Latviju un Baltkrieviju Latvijas valsts apskats vērsa uzmanību uz to, ka Iekšlietu ministrija gadiem ilgi bez objektīva un pamatota iemesla kavējas projektam nepieciešamās zemes iegādei. Tas viss aizkavē būvniecības uzsākšanu un projekta pabeigšanu saprātīgos termiņos.
Latvijas Valsts kontrole savā 2016. un 2017. gada finanšu kontā Latvijas Finanšu ministrijā ziņoja, ka sākotnēji pierobežas infrastruktūras projektam paredzētais finansējums ir izlietots citiem mērķiem, piebilstot, ka valstij finansējums būs jāpiešķir vēlreiz.
Savā ziņojumā valsts kontroliere lūdza Iekšlietu ministrijai izskatīt šo jautājumu un izvērtēt iemeslus, kas noveda pie būvniecības palēnināšanās pie robežas.
Sākotnēji bija plānots, ka zemes iegāde juridiskām un juridiskām personām pie Latvijas un Baltkrievijas robežas tiks pabeigta līdz 2018. gada beigām un infrastruktūras izbūve – līdz 2019. gada beigām.
Bet ziņojumā, ko Iekšlietu ministrija iesniedza Ministru padomei, norādīts, ka šobrīd visus ar zemi saistītos jautājumus plānots pabeigt tikai 2022. gadā, bet pašu projektu-līdz 2024. gadam. Tas nozīmē, ka darbi ir aizkavējušies vairāk nekā piecus gadus .
Pierobežas zonas starp Latviju un Baltkrieviju infrastruktūras projektam no 2017. līdz 2020. gadam tika piešķirti 10,7 miljoni eiro. 2020. gadā valdība piešķīra vēl 5,5 miljonus eiro. 3 miljoni eiro no šīs summas jau ir izlietoti, bet atlikusī summa vai nu tika izmantota citiem mērķiem, vai netika izmantota vispār.
Valsts kontrole 2020. gada janvārī publicēja revīzijas ziņojumu par notiekošo infrastruktūras projektu gar Latvijas austrumu robežu.
Šis ziņojums ir vairākkārt minēts kā galvenais infrastruktūras projekta kavēšanās iemesls.
Tāpēc ir svarīgi apsvērt revīzijas secinājumus un to, kā tie saistīti ar Latvijas un Baltkrievijas pierobežas infrastruktūras projektu, kā ziņots valsts revīzijā.
Revidenti izskatīja amatpersonu lēmumus par piešķirtā finansējuma izmantošanu un to, vai līdzekļi tika izmantoti pareizi. Revīzijas ziņojuma sagatavošanas laikā būvniecības darbi pie Latvijas-Baltkrievijas robežas vēl nebija sākti.
Lielākās problēmas, kas tika konstatētas Latvijas un Baltkrievijas pierobežas infrastruktūras projektā, bija saistītas ar valsts robežas zonas platuma izplūšanu, kas būvniecības laikā dažiem apgabaliem paplašinājās no sākotnēji plānotajiem 12 metriem līdz 90 metriem.
Revidenti konstatēja, ka Valsts robežsardze kā pasūtītājs ir pieņēmusi būvdarbus, kas neatbilst būvprojekta prasībām vai tam noteiktajos noteikumos.
Valsts revīzijas ziņojumā ir ziņots par noteikumu pārkāpumiem, kas regulē būvniecību, publisko iepirkumu un infrastruktūru pierobežas zonā. Pārkāpumu rezultātā pieauga pierobežas zonas infrastruktūras projekta izmaksas un infrastruktūras uzturēšanas izmaksas.
Valsts kontroliere ieteica sakārtot noteikumus par valsts pierobežas platuma mērīšanu, lai būtu skaidrs tiesiskais regulējums.
Robežas redzamības, pieejamības un novērošanas jautājumi ir Valsts robežsardzes ikdienas darbības. Tas nozīmē, ka šos jautājumus atbildīgajām iestādēm vajadzēja atrisināt pirms gadiem.
Otrajā pārskatīšanā atklātā problēma bija saistīta ar to, ka nebija sīki izstrādātu noteikumu par kādiem skaidriem plāniem attiecībā uz būvniecības laikā iegūto koksni. Tikai projekta ceturtajā posmā tika izcirsti 5530m3 koksnes. Šīs koksnes vērtība ir 191393 eiro, kas nav minēta dokumentos un nekur nav atrodama. Revidenti secināja, ka mežizstrāde uz Latvijas un Krievijas robežas sākās jau 2015. gadā. Tomēr mērījumus un iegūto kokmateriālu novērtējumu Valsts robežsardze pirmo reizi veica tikai četrus gadus vēlāk.
Lai gan revīzija beidzās 2020. gada janvārī, ziņojumā iekļauto ieteikumu pieņemšana turpinās. 2021. gada augustā Iekšlietu ministrija iesniedza Ministru padomei grozījumus likumā. Parlaments plāno pārskatīt grozījumus 2021. gada 18. augustā.
Saistībā ar šo pārbaudi ir sākts kriminālprocess, un joprojām turpinās izmeklēšana par to personu atbildību, kuras ir atbildīgas par projekta laikā izdarītajiem pārkāpumiem.
