Turpinās darbs pie Rail Baltica projekta publiskās un privātās partnerības modeļa izstrādes. Tas varētu paātrināt projektu īstenošanu un ilgtermiņā samazināt slogu valsts budžetam, apstiprina Baltijas valstu kopuzņēmuma RB Rail pārstāvji.
RB Rail atzīmē, ka publiskās un privātās partnerības pievienošana Rail Baltica projekta finansēšanas stratēģijai atspoguļo pieaugošo tendenci transporta infrastruktūras attīstībā Eiropā, kā arī sadarbības paplašināšanu starp valsts institūcijām un privātajiem investoriem. Rail Baltica mērķis ir izmantot inovatīvus finansēšanas risinājumus, lai projektu virzītos uz priekšu un samazinātu finanšu riskus.
Lasi arī: Intervija ar BNN | Kolbergs: Kā konflikti, neefektivitāte un civildienests noveda Rail Baltica uz sabrukuma robežas
Taču šāda mēroga PPP ieviešana Baltijā rada arī izaicinājumus, kas jārisina, tostarp jāpielāgo individuālā normatīvā vide PPP sarežģītajām struktūrām, jāsabalansē risku sadale starp publisko un privāto sektoru un jānodrošina ilgtermiņa politiska darbība. un piesaistīt starptautiskos investorus.
RB Rail investīciju attīstības direktors Pieteris Celms norāda, ka, apvienojot privātās investīcijas ar Connecting Europe Facility (CEF) finansējumu, Rail Baltica projekta mērķis ir radīt jaunu standartu lieliem infrastruktūras projektiem, demonstrējot, kā mazākas ekonomikas var īstenot saprātīgas iniciatīvas. Finansiāli un stratēģiski svarīgi.
“Jau ir notikušas sākotnējās tikšanās ar lielākajiem starptautiskajiem spēlētājiem, tostarp lielu Francijas banku un Japānas infrastruktūras attīstītājiem, kuri ir izrādījuši interesi par projektu,” piebilda Selms.
RB Rail piebilda, ka PPP pieeja saskan ar Eiropas Komisijas redzējumu un arī tā ir jāatbalsta, par ko liecina citu valstu infrastruktūras projektu piemēri.
Kā piemēru uzņēmums min jauno ātrgaitas dzelzceļa projektu starp Porto un Lisabonu, kas saņēma lielāko ES finansējumu 813 miljonu eiro apmērā jaunākajā Eiropas Investīciju fonda pārkāpumā. Turpretim nākamais ar finanšu piešķīruma apjomu atbalstītais projekts ir Rail Baltica.
Raiens norāda, ka Portu–Lisabonas projekts bija nozīmīgs precedents, jo apstiprina, ka ir iespējams apvienot ECF finansējumu ar publiskās un privātās partnerības modeli, lai palīdzētu atrisināt finansējuma trūkuma problēmu, ja runa ir par liela mēroga dzelzceļa infrastruktūras projektu finansēšanu. . Papildus Portu–Lisabonas projekta piemēram ir arī vairāki citi Eiropas ātrgaitas dzelzceļa projekti, tostarp tie, kas konkurē ar RailBaltic par ES finansējumu un izmanto publiskās un privātās partnerības modeli, tostarp Leonas–Torino projekts, kas Tā mērķis ir izveidot jaunu dzelzceļa tuneļa savienojumu starp Franciju un Itāliju.
Vēl viens piemērs ir Brennera tuneļa projekts, kas savienos Austriju un Itāliju ar mērķi uzlabot preču un pasažieru pārvadājumus pāri Alpiem. Izmantojot publiskās un privātās partnerības pieeju, Brennera tunelis ir piesaistījis finansiālu atbalstu gan no publiskā, gan privātā sektora, parādot, ka starptautiskus PPP projektus var veiksmīgi īstenot atbilstošā normatīvā regulējuma ietvaros, norāda RB Rail.
RB Rail atgādina, ka Eiropas Komisija nesen paziņoja par papildu 1,2 miljardu eiro piešķiršanu Rail Baltica būvniecības aktivitātēm visās trīs Baltijas valstīs, tostarp 346 miljonu eiro piešķiršanu Rail Baltica izvēršanas aktivitātēm Latvijā. Kopā ar iepriekš piešķirto Eiropas sadarbības fondu un nacionālo līdzfinansējumu tas kopējo Rail Baltica būvniecībai pieejamo finansējumu Baltijas valstīs sasniedz vairāk nekā četrus miljardus eiro.
Tikmēr pērn rudenī Latvijā tika pabeigta jaunā Ķekavas apvedceļa būvniecība, kas bija publiskās un privātās partnerības projekts, un šī gada jūnijā valdība nolēma Bauskas apvedceļa izbūvei izmantot PPP modeli .
Iepriekš ziņots, ka Baltijas valstu augstākās revīzijas institūcijas savā ziņojumā secināja, ka šobrīd nav skaidrības par topošās Rail Baltica dzelzceļa līnijas izmantošanu un apsaimniekošanu.
Saskaņā ar jaunāko Rail Baltica projekta izmaksu un ieguvumu analīzi, dzelzceļa līnijas kopējās izmaksas Baltijas valstīs var sasniegt 23,8 miljardus eiro, ieskaitot projekta pirmās kārtas izmaksas Baltijas valstīs, kas var būt sasniedz 15,3 miljardus eiro, tajā skaitā Latvijā 6,4 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017. gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
Baltijas dzelzceļa galvenās līnijas būvniecību paredzēts sākt 2024. gadā.
Lasi arī: Intervija ar BNN | Latvijas valdības neveiksmes Rail Baltica: bijušais ministrs atklāj detaļas
Lasi arī: Komisija: Rail Baltica “nobrauca no ceļa” 2013. un 2014. gadā
