“PVN starpība” ir aplēse par kopējo starpību starp paredzamajiem PVN ieņēmumiem un faktiski iekasēto summu.
“ES dalībvalstis zaudē miljardiem eiro PVN ieņēmumus nodokļu krāpšanas un neatbilstošu nodokļu iekasēšanas sistēmu dēļ. PVN plaisa sniedz aplēsi par PVN ieņēmumu zudumu nodokļu krāpšanas, nodokļu nemaksāšanas, nodokļu nemaksāšanas un optimizācijas prakses, bankrota un maksātnespējas dēļ. finansējums, kā arī nepareizas aplēses un administratīvās kļūdas. Citi apstākļi, kas var ietekmēt PVN starpības lielumu, ir ekonomikas attīstība un valsts statistikas kvalitāte.
Novērtējums tika veikts piecus gadus no 2016. līdz 2020. gadam, papildus tā sauktajam “ātrajam” pievienotās vērtības nodokļa starpības novērtējumam 2021. gadam. Neskatoties uz Covid-19 negatīvo ietekmi uz Eiropas ekonomikas izaugsmi, saskaņā ar publicētajiem datiem 2020.gadā, salīdzinot ar 2019.gadu, pievienotās vērtības nodokļa plaisa ES dalībvalstīs kopumā gada laikā bija vērojama samazinājums no 11,0% līdz 9,1%.
2020. gadā PVN plaisas samazināšanās tendence turpinās arī Latvijā, ierindojoties piektajā vietā starp ES dalībvalstīm ar efektīvāko PVN iekasēšanas sistēmu. Saskaņā ar Eiropas Komisijas novērtējumu PVN starpība Latvijā 2020.gadā bija tikai 3,6%, kas ir par 3,6 procentpunktiem mazāka nekā iepriekšējā gadā. Pēc šī veidotāja domām, Latvijai labāk ir tikai Nīderlande (2,8%), Zviedrija (2,0%), Igaunija (1,8%) un Somija (1,3%).
Eiropas Komisijas ātrais PVN novērtējums 2021.gadam liecina, ka PVN plaisa Latvijā pērn turpināja samazināties, lai gan ne tik strauji kā iepriekš, samazinoties vēl par 0,2 procentpunktiem. Ātrajā novērtējumā izmantota vienkāršota metodoloģija, taču tā ļauj veikt sākotnējo novērtējumu par gadu pirms pārskata pilnas publicēšanas gada.
2020. gadā Rumānijā bija vislielākā PVN atbilstības atšķirība valsts līmenī, 2020. gadā zaudējot 35,7% no PVN ieņēmumiem, kam seko Malta (24,1%) un Itālija (20,8%). Vismazākās atšķirības tika novērotas Somijā (1,3%). . %), Igaunijā (1,8 %) un Zviedrijā (2,0 %).Absolūtos skaitļos vislielākie PVN atbilstības trūkumi tika reģistrēti Itālijā (EUR 26,2 miljardi) un Francijā (EUR 14 miljardi).
Visā ES PVN starpības absolūtās izmaiņas gada griezumā bija divi procentpunkti. Kopumā PVN starpības daļa samazinājās 20 dalībvalstīs. Būtiskākais PVN starpības samazinājums bija Ungārijā, Vācijā un Nīderlandē (šajās trīs valstīs no -4,7 līdz -4,1 procentpunktam). Bez Vācijas un Nīderlandes, Spānija un Latvija ir veiksmīgi ierobežojušas PVN ieņēmumu zaudējumus līdz mazāk nekā 5% no maksājamā PVN. Savukārt lielākais PVN starpības pieaugums bija Horvātijā (+6,0 procentpunkti) un Kiprā (+5,0 procentpunkti).
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl + Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
