Putins vēlas, lai “nedraudzīgās” valstis par Krievijas gāzi maksā rubļos

Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien paziņoja, ka Krievija centīsies maksāt rubļos par gāzes pārdošanu no “nedraudzīgām” valstīm, kas izraisījis gāzes cenu kāpumu Eiropā, jo baidās, ka šis solis saasinās reģiona enerģētikas krīzi.

Eiropas valstu atkarība no Krievijas gāzes, lai apsildītu savas mājas un nodrošinātu savu ekonomiku, ir bijusi uzmanības centrā kopš Maskava 24.februārī nosūtīja karaspēku Ukrainā un tai sekojošās Rietumu sankciju ieviešanas, kuru mērķis ir ekonomiski izolēt Krieviju.

Līdz ar finanšu cilpas savilkšanu un Eiropas Savienības šķelšanos par sankcijām pret Krievijas enerģētikas sektoru Putins atbildēja ar skaidru vēstījumu: ja vēlaties mūsu gāzi, pērciet mūsu valūtu.

“Krievija, protams, turpinās piegādāt dabasgāzi atbilstoši daudzumiem un cenām…, kas norādīti iepriekš noslēgtajos līgumos,” televīzijas sanāksmē ar augsta ranga valdības ministriem sacīja Putins.

“Izmaiņas skars tikai maksājumu valūtu, kas mainīsies uz Krievijas rubļiem,” viņš sacīja.

Krievijas gāze veido aptuveni 40 procentus no kopējā patēriņa Eiropā, un ES gāzes imports no Krievijas šogad līdz šim ir svārstījies no 200 miljoniem līdz 800 miljoniem eiro (880 miljoniem ASV dolāru) dienā. Valūtas maiņas iespējamība, kas izraisīs haosu šajā tirdzniecībā, trešdien Eiropas gāzes vairumtirdzniecības cenas palielināja pat par 30%. Gāzes vairumtirdzniecības cenas Lielbritānijā un Nīderlandē pieauga līdz trešdienas slēgšanai.

Krievijas rubļa kurss attiecībā pret dolāru uz īsu brīdi uzlēca līdz trīs nedēļu augstākajam līmenim virs 95 atzīmes un, neskatoties uz dažiem kāpumiem, pēc pārsteidzošā paziņojuma palika krietni zem 100 atzīmes. Kopš 24. februāra valūta ir samazinājusies par aptuveni 20%.

“Raugoties no virsmas, šķiet, ka tas ir mēģinājums atbalstīt rubli, piespiežot gāzes pircējus pirkt iepriekš pazemināto valūtu, lai samaksātu,” sacīja konsultāciju uzņēmuma Rystad Energy galvenais analītiķis Vinicius Romano.

Putins sacīja, ka valdībai un Centrālajai bankai ir viena nedēļa, lai nāktu klajā ar risinājumu, kā šīs operācijas pārskaitīt Krievijas valūtā un gāzes gigantā Gazprom. (GAZP.MM) Būs nepieciešamas attiecīgas izmaiņas gāzes līgumos.

Tā kā lielākās bankas nevēlējās tirgoties ar Krievijas aktīviem, daži Krievijas gāzes pircēji Eiropas Savienībā uzreiz nevarēja paskaidrot, kā viņi varētu maksāt par gāzi nākotnē.

Vairāki uzņēmumi, tostarp lielākie naftas un gāzes uzņēmumi Eni, Shell, BP, RWE un Vācijas lielākā Krievijas gāzes importētāja Uniper, atteicās sniegt komentārus.

Gascad cauruļvadu operatora dati par gāzes tirgiem trešdien liecināja par strauju gāzes plūsmu samazināšanos austrumu virzienā pa Jamalas-Eiropas cauruļvadu no Vācijas uz Poliju.

Maskava savu rīcību Ukrainā raksturo kā “īpašu militāru operāciju”, lai atbruņotu un “diskreditētu” savu kaimiņu. Ukraina un tās Rietumu sabiedrotie to raksturo kā nepamatotu attaisnojumu, kas radījis bažas par plašāku konfliktu Eiropā.

Noteikumu pārkāpums?

Pēc Gazprom datiem, 58% no tā dabasgāzes pārdošanas apjoma Eiropai un citām valstīm uz 27.janvāri tika veikti eiro. ASV dolārs veidoja aptuveni 39% no kopējā pārdošanas apjoma, bet Lielbritānijas mārciņa – aptuveni 3%.

Eiropas Komisija paziņoja, ka plāno šogad par divām trešdaļām samazināt ES atkarību no Krievijas gāzes un izbeigt atkarību no Krievijas degvielas piegādēm “labi pirms 2030.gada”.

Taču atšķirībā no ASV un Lielbritānijas Eiropas Savienības valstis nepiekrita sodīt Krievijas enerģētikas sektoru, ņemot vērā tā atkarību.

Eiropas Komisija, kurā ietilpst 27 valstis, nekavējoties neatbildēja uz komentāru pieprasījumu.

Vācijas ekonomikas ministrs Roberts Habeks trešdien paziņoja, ka ar Eiropas partneriem apspriedīs iespējamo atbildi uz Maskavas paziņojumu par gāzes maksājumiem.

“Nav skaidrs, cik viegli Eiropas klientiem ir konvertēt savus maksājumus rubļos, ņemot vērā šo pirkumu apjomu,” sacīja Leons Isbeki, konsultāciju uzņēmuma Energy Aspects koordinators.

“Tomēr nav ieviestas sankcijas, kas aizliegtu norēķināties par Krievijas gāzi rubļos,” viņš sacīja, piebilstot, ka Krievijas Centrālā banka varētu nodrošināt papildu likviditāti valūtas tirgiem, kas ļautu Eiropas klientiem un bankām iegūt nepieciešamo rubļu apjomu. . Tirgū.

Tomēr ir jautājumi par to, vai Krievijas lēmums nepārkāptu līgumu noteikumus, par kuriem panākta vienošanās eiro valūtā.

“Tas būtu spēkā esošajos līgumos ietverto maksājumu noteikumu pārkāpums,” sacīja augsta ranga Polijas valdības avots, piebilstot, ka Polijai nav nodoma parakstīt jaunus līgumus ar Gazprom pēc tās pašreizējā ilgtermiņa līguma termiņa beigām šī gada beigās.

Habeks arī sacīja, ka Putina lūgums ir izdošanas līgumu pārkāpums.

Nīderlandes gāzes kompānijas Enico, kas pērk 15% gāzes no Gazprom Vācijas meitasuzņēmuma Wingas GmbH, pārstāvis sacīja, ka tai ir ilgtermiņa līgums, kas denominēts eiro.

“Es nevaru iedomāties, ka mēs piekristu mainīt tā nosacījumus.”

Nīderlandes Ekonomikas ministrija paziņoja, ka ir pāragri komentēt.

Krievija ir izveidojusi sarakstu ar “nedraudzīgām” valstīm, piemēram, tām, kuras ir ieviesušas sankcijas. Cita starpā darījumi ar uzņēmumiem un privātpersonām no šīm valstīm ir jāapstiprina valdības komisijai.

Valstu sarakstā iekļautas ASV, Eiropas Savienības dalībvalstis, Lielbritānija, Japāna, Kanāda, Norvēģija, Singapūra, Dienvidkoreja, Šveice un Ukraina.

Dažas no šīm valstīm, tostarp ASV un Norvēģija, nepērk Krievijas gāzi.

(1 dolārs = 0,9097 eiro)

Ziņo Reuters žurnālisti. Raksta Nina Čestnija; Montāžas autori Katrīna Evansa, Karmela Krēmensa un Džonatans Otiss

Mūsu kritēriji: Thomson Reuters uzticības principi.