Fon der Leiena saka, ka Eiropa ir “pārāk atkarīga” no Krievijas gāzes
Rietumi jau ir nodarījuši haosu Krievijas ekonomikā, vēršoties pret centrālajām bankām un oligarhiem un izslēdzot tos no SWIFT maksājumu sistēmas. Taču ES jaunākais solis var būt pēdējā nagla Putina iebrukuma zārkā, jo bloks plāno pārtraukt enerģētikas sakarus ar Krievijas prezidentu, uzskata eksperti.
Krievija gūst milzīgu peļņu, eksportējot enerģiju uz ES, jo tā ir atbildīga par 40 procentiem no tās dabasgāzes, 27 procentiem no naftas importa un 46 procentiem no ogļu importa.
Tagad bloks ir publicējis plānu, kurā izklāstīts, kā tas samazinās savu atkarību no gāzes līdz pat divām trešdaļām 2022. gadā un pilnībā likvidēs Krievijas piegādes līdz desmitgades beigām.
Džess Ralstons no Enerģētikas, klimata un izlūkošanas vienības sacīja Express.co.uk: “Mēs jau kādu laiku esam finansējuši Krievijas ekonomiku, pērkot no viņiem lielu daļu savas enerģijas.
“Enerģētika ir viens no lielākajiem Krievijas ietekmes punktiem pār Eiropu, un tās pārtraukšana atstās milzīgu ietekmi uz tās ekonomiku.
ES iecerei saraut attiecības ar Krieviju varētu būt “milzīga ietekme” (Attēls: Getty)
40% Krievijas gāzes nāk no Krievijas (Foto: Express)
“Tas ir milzīgs solis, kas būs ne tikai simbolisks, bet arī domāju, ka tam būs ļoti reālistisks efekts.
Mūsu pieprasījuma samazināšana pēc Krievijas energopiegādēm tur noteikti nebūs populāra, tāpēc efekts būs.
Putins ir manipulējis ar savu ceļu uz diktatorisku stāvokli un šobrīd pilda savu ceturto termiņu prezidenta amatā.
Viņš arī ieņēma prezidenta pienākumu izpildītāju no 1999. līdz 2000. gadam, pēc Jeļcina atkāpšanās nomainot Borisu Jeļcinu.
Viņa valdīšanas laikā Putins pēc Padomju Savienības sabrukuma pārvērta Krieviju par ekonomisku lielvaru un rezultātā ieguva atbalstu valdībā.
Lasi vēl: Polija uzbrukumā – Ukrainas kara kaimiņš baidās no Ukrainas
Daļa no ES plāna ietver vairāk SDG importēšanu no papildu partneriem (Attēls: Getty)
Taču, ja ir ieviestas bargas ekonomiskās sankcijas, viņš, iespējams, nespēs iebiedēt ceļu uz varu.
ES jaunais plāns ietver papildu sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) eksporta partneru meklēšanu, lai atbrīvotos no nepieciešamības pēc Krievijas gāzes vada un dažādotu tā enerģijas avotus no tādām lietām kā biogāze un atjaunojamie energoresursi.
Eiropas Savienības līderi ceturtdien tikās Versaļā, lai apspriestu stratēģiju “neformālā sanāksmē” pēc tam, kad otrdien tika publicēts oficiāls dokuments.
Treisija Germana no Londonas King’s College portālam Express.co.uk sacīja: “Eiropas Komisijas atklātais plāns ir ambiciozs – Krievijas gāzes importa samazināšana par divām trešdaļām gada laikā palielinās atkarību no oglēm īstermiņā, bet cerams izraisīt pāreju uz tīriem enerģijas avotiem ātrāk, nekā sākotnēji paredzēts.
Nepalaid garām
Musks apvaino Putinu pēc tam, kad Krievija draud bloķēt ASV piekļuvi vecajām tehnoloģijām [REPORT]
ES ģenerālplāns Krievijas gāzes samazināšanai var atspēlēties [INSIGHT]
Kā dzīvot ilgāk: Zinātnieki maina vecāku peļu novecošanos [REVEAL]
Valdis Dombrovskis brīdināja, ka Putina agresija var neapstāties pie Ukrainas robežām (Attēls: Getty)
“Tas var ietekmēt Putina aprēķinus, taču maz ticams, ka tas īstermiņā mainīs viņa prasības pret Ukrainu.”
Žermēnas kundze arī brīdināja, ka šis solis, iespējams, radīs lielākus enerģijas rēķinus.
Viņa sacīja Express.co.uk: “Tas varētu būt sāpīgi arī īstermiņā patērētājiem, ja cenas pieaugs, pieaugot konkurencei par citām piegādēm (piemēram, pārejot no Krievijas gāzes importa uz SDG importu no citām valstīm).
Vācija un Itālija veido lielāko Krievijas dabasgāzes apjomu, savukārt dažas Austrumeiropas valstis, piemēram, Bulgārija, joprojām ir ļoti atkarīgas no Krievijas enerģijas importa.
“Ilgtermiņā atkarības mazināšana no viena resursa ir pozitīvs solis Eiropas Savienībai un energoapgādes drošībai.”
Igaunija, Latvija un Lietuva tad var ciest no Krievijas agresijas (Foto: Express)
Taču ES skaitļi ir iebilduši, ka redzēt lielākus rēķinus ir kompromiss, kura vērts mēģināt ierobežot Putina agresiju.
Komisārs Valdis Dombrovskis brīdināja, ka Putina agresija var neapstāties pie Ukrainas robežām, un, visticamāk, nākamās būs tādas Baltijas valstis kā Igaunija, Latvija un Lietuva.
Viņš norādīja, ka jebkura veida sankcijām ir jāstājas spēkā neatkarīgi no tā, vai tas apdraud bloku.
Viņš teica: Kāds vēl mums ir vajadzīgs? Notiek visaptverošs karš, un Krievija izdara kara noziegumus rūpnieciskā mērogā, tad ko mums vēl vajag? Krievija tagad veic šādu neizprovocētu un nelikumīgu liela mēroga iebrukumu Ukrainā [what is the point of] Vai mēs uztraucamies par Krievijas provocēšanu, kad tā uzsāka neizprovocētu karu? “
Dombrovskis izdevumam Politico Playbook sacīja, ka ES pagaidām spēs tikt galā ar Krievijas gāzes piegāžu trūkumu, un uzsvēra, ka bloks varētu izdzīvot ziemu bez Krievijas piegādēm.
Arī ES klimata jautājumos Franss Timmermanss piekrita, ka “nekam nevajadzētu būt uz galda”.
